Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda
Partijas Saskaņa valde16.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
Vēl pavisam nesen valdošās koalīcijas pārstāvji runāja par nepieciešamību veidot Latvijā vienotu politisko nāciju. Bet tagad viņi ir panākuši, ka sabiedrības sašķeltība pēc nacionālās pazīmes sasniegusi satraucošu pakāpi. Latvijas krievus nesodīti var apsaukāt par okupantiem, piedraudēt ar izsūtīšanu no Latvijas, ar “žogu, sargtorņiem un vienvirziena biļeti uz Maskavu”.
Ziedu nolikšana pie pieminekļa Uzvaras parkā, pieminot kritušos karā pret nacismu, tiek pielīdzināta dzimtenes nodevībai. Ne ar ko nepamatotus apvainojumus nelojalitātē Latvijas krievvalodīgajiem pilsoņiem velta atsevišķi Saeimas deputāti, ministri, pat Valsts prezidents - amatpersonas, kam pašreizējos apstākļos īpaši vajadzētu apzināties savu atbildību par spriedzes mazināšanu, nevis kāpināšanu.
Atgādinām, ka vairāk nekā 30 procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda. Viņi ir tiesībās vienlīdzīga Latvijas tautas daļa, kurai mūsu valsts Satversme garantē uzskatu, vārda, pulcēšanās un citas brīvības, kā tas pienākas demokrātiskā valstī. Tāpat demokrātiskā valstī nav pieļaujama politisko konkurentu vajāšana un situācija, kad viena pilsoņu daļa piesavinās sev pilnvaras eksaminēt citus pilsoņus lojalitātē pret mūsu kopējo valsti.
Krievijas Federācijas izraisītais karš un iebrukums Ukrainā ir atstājis dziļu iespaidu arī Latvijas sabiedrībā. Mēs esam ar Ukrainu, mēs viennozīmīgi nosodām agresoru. Taču mēs kategoriski iebilstam, ka Latvijas krievvalodīgie pilsoņi tiek personificēti ar šo karu! Ja konstatēti atsevišķi gadījumi par agresijas slavināšanu, tie jāizmeklē un jāsoda individuāli, nevis jāuzliek kolektīva vaina visai Latvijas krievu kopienai.
Mums visiem ir viena valsts - Latvija. Mums visiem tajā jādzīvo kopā, jāstrādā, jāaudzina savi bērni. Mēs esam atbildīgi par to, lai mūsu valsts nekad nepiedzīvotu etniskas sadursmes, lai uzskatu atšķirības tiktu risinātas cieņpilni. Mēs aicinām Latvijas sabiedrību, visus politiskos spēkus, neskatoties uz pirmsvēlēšanu situāciju, meklēt iespējas racionālam dialogam, izvairoties no tīšiem apvainojumiem un konfrontācijas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
