Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Partijas Vienotība valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens vakar paziņoja, ka esot gandarīts, ka šai partijai pievienojas tāda zinoša un nozarē augstu vērtēta personība kā bijusī veselības ministre Anda Čakša. Pietiek šodien ar dažu aizvadīto mēnešu publikāciju palīdzību atgādina šīs „melu čempiones” zināšanas, augsto vērtējumu nozarē un paveiktos labos darbus.

Algas diena klāt, mediķi nesaņem solīto, bet Čakša sēž Saeimā kā lielmāte

Pēteris Apinis, 10.02.2019.

Pienākusi algas diena par janvāri. Medicīnas māsa, ārsta palīgs NMPD, ārsti uzņemšanas nodaļā un visi medicīnas darbinieki gaida savu 20% algu pielikumu. Šī pielikuma nebūs, taču būs mediķi, kas ieraudzīs reālu algas samazinājumu, jo būs samazinātas piemaksas, atņemtas pusslodzes.

Atgādināšu tikai trīs Andas Čakšas paziņojumus. Pirmais nāk jau no 2017. gada, kad Anda Čakša satraucas, ka mediķu algas pieaugs pārāk strauji. Informācija vēl joprojām internetā atrodama.

Pērnā gada 5. decembrī mediji ziņoja: „Čakša: mediķu algas par 20% tiks palielinātas jau no janvāra”. Un vēl paziņojums 18. decembrī: „No nākamā gada 1. janvāra mediķu darba samaksa pieaugs vidēji par 20%, salīdzinot ar šo gadu, paredz otrdien – šāgada pēdējā Ministru Kabineta (MK) sēdē pieņemtais valdības lēmums apstiprināt grozījumus MK noteikumos”. Šis gan ir izraksts no preses relīzes, bet visādos locījumos ar svinīgiem ministres solījumiem, tas joprojām atrodams avīzēs un portālos.

Ja mēs palasām pērnā gada Andas Čakšas solījumus, tad tagad mediķiem kredītkartei būtu jāuzsprāgst no pārpilnības.

Solījumi savu ir sasnieguši, Anda Čakša kā lielmāte sēž Saeimā, saņem milzu algu  (salīdzinājumā ar ārstiem un māsām), reizi nedēļā nospiež balsošanas pogas, bet divas reizes nedēļā – stundu vai pusotru gudri par visiem jautājumiem izsakās komisiju sēdēs.

Solījumi ir viņu atveduši uz Saeimu. Tiesa, Andas Čakšas solījumi bija krietni plašāki par algas pielikumu. Augustā pirms vēlēšanām viņa ārstiem solīja tikai algas pielikumu, bet pacientiem – turpat vai saules mūžu.

Vai politiķis drīkst nesolīt? Ja paskatām, ko sasolījušas iesācēju partijas, tad šajos solījumos pensijas tiks pasniegtas zelta stieņos, bet algas piecsimt eiro banknotēs. Bet uz šīm partijām visi raudzījās ar izpratni – nezina taču, ka nauda kokos neaug.

Ja solītājs ir ministre ar divu gadu amatprasmi, kura piedalījusies divu budžetu pieņemšanā, viņas vārdos klausās.

Ja priekšvēlēšanu solījumu došanā tiktu rīkots nacionālais čempionāts, veselības ministre Anda Čakša to būtu pārliecinoši uzvarējusi, saņēmusi kausu, medaļu un arodbiedrības priekšsēža parakstītu diplomu.

Viņa solīja pārliecinoši, solīja katru dienu televīzijā, radio, avīzēs un feisbuka kontā, solīja milzu algas ārstiem, māsām un neatliekamās palīdzības šoferiem, zaļus koridorus pacientiem ar vēzi, insultu, infarktu, iesnām un pumpām, solīja lielas kvotas, superātru e-veselību un medicīnisko palīdzību visiem NATO karavīriem ar tādu ķirurģisku pieredzi, kādu tikai Sīrijas karā var šobrīd iegūt.

Fantastisks solījums bija būtiskākā nākamā gada iecere, lai mazinātu senioru izdevumus par veselības aprūpi, atcelt pensionāriem desmit eiro pacienta līdzmaksājumu par katru slimnīcas gultā pavadīto dienu. Un kur tad vēl ikdienas solījumi, ka zāles kļūs lētākas tieši pēc vēlēšanām.

Šie solījumi televīzijā, radio, laikrakstos un portālos labo darbu čempionei Andai Čakšai nebija par brīvu. Šīs priekšvēlēšanu reklāmas maksāja milzu naudu, jautājums, kas to naudu deva un vai deva par padarītiem darbiem (iepirkumiem?) vai solījumiem kaut ko darīt (iepirkt par valsts naudu?).

Problēma tāda, ka naudu veselības budžets saņēma lielu (papildus 200 miljonus), bet ministrei Čakšai to izdevās iztērēt zāļu un tehnikas iepirkumos, e-veselības un jaunās finansēšanas kārtības e-sistēmas ieviešanā, patiesībā visur, izņemot mediķu algās. Varbūt tādēļ, ka mediķu algas ir vienīgais, no kā nevar paņemt „otkatu”?

Un tomēr es aicinu visus kolēģus, kas šajās dienās saņems algu, bet nesaņems cerētos papildu 20% (vienkāršoti – ja Jūs saņēmāt „uz rokas” 600 eiro, Jums vajadzētu šonedēļ algā „uz rokas” saņemt 720 eiro), atcerēties šos solījumus.

Aicinu izvirzīt Gada cilvēka balvai medicīnā labo darbu čempioni Andu Čakšu

Pēteris Apinis, 25.01.2019.

Gada cilvēka balvai medicīnā es izvirzu labo darbu čempioni Andu Čakšu. Mani lasītāji man piekritīs – nevienu piemērotāku kandidatūru šim goda nosaukumam atrast nav iespējams, kaut vai tāpēc, ka https://trends.google.com viņu uzrāda par populārāko ārsti meklētājā pērnajā gadā, visai ievērojami apsteidzot otrajā vietā gada otrajā pusē strauji ienākušo Andri Skridi.

Anda Čakša iet pa dzīvi mazliet saliektā un rūpju nomāktā gaitā, it kā viņai uz pleciem būtu uzkrautas visas visuma bēdas, bet sakārtojusi šo nešļavu viņa ir kā eņģeļa spārnus. Viņas acis spoži izstaro labestības gaismu pat tad, ja cita rokas ar Andas ziņu un uzstādījumu veic slepkavībai, zādzībai vai korupcijai līdzīgas ļaunas darbības. Un būtiskais ir viņas ģeniālais domāšanas un pasaules uztveres veids – katrā sarunā, katrā runātā vai rakstītā tekstā viņa redz dubultdomu un dubultmorāli, pat ja tādas nav. Savukārt visur, kur dubultdoma vai dubultrisinājums ir, viņa neredz nekādu domu.

Anda Čakša ir dzimusi politiķe. Vēl vairāk – es nepazīstu nevienu, kas vēl vairāk būtu dzimusi politiķe kā Anda. Angela Merkele viņai varētu pienest tēju. Savu apogeju Anda Čakša sasniedza vēlēšanu gaisotnē. Ja priekšvēlēšanu solījumu došanā tiktu rīkots nacionālais čempionāts, veselības ministre Anda Čakša to būtu pārliecinoši uzvarējusi, saņēmusi kausu, medaļu un arodbiedrības priekšsēža parakstītu diplomu.

Viņa solīja pārliecinoši, solīja katru dienu televīzijā, radio, avīzēs un facebookkontā, solīja milzu algas ārstiem, māsām un neatliekamās palīdzības šoferiem, zaļus koridorus pacientiem ar vēzi, insultu, infarktu, iesnām un pumpām, solīja lielas kvotas, superātru e-veselību un medicīnisko palīdzību visiem NATO karavīriem ar tādu ķirurģisku pieredzi, kādu tikai Sīrijas karā var šobrīd iegūt.

Fantastisks solījums bija būtiskākā nākamā gada iecere, lai mazinātu senioru izdevumus par veselības aprūpi, atcelt pensionāriem desmit eiro pacienta līdzmaksājumu par katru slimnīcas gultā pavadīto dienu. Un kur tad vēl ikdienas solījumi, ka zāles kļūs lētākas tieši pēc vēlēšanām. Lai solījumi būtu ticamāki, viņa parakstīja līgumus un protokolus ar arodbiedrību, Māsu asociāciju, Farmācijas asociāciju, pacientu biedrībām un būtu parakstījusi līgumu ar pašu velnu, ja vien šis būtu uz kādu televīzijas studiju ar pildspalvu rokā ieradies.

Parakstot līgumus un protokolus, arodbiedrības, asociācijas un biedrības tieši un netieši reklamēja labo ministri Andu Čakšu, kas nule atnesīs seifu ar naudu un sadalīs to ārstiem, māsām un pacientiem. Tiesa, solījumiem un spožām reklāmām, rullīšiem Yuotube formātā, ikdienas televīzijas intervijām un milzu plakātiem par čempioniem labajos darbos līdzi nāk bažas – kas par to maksā un cik.

Jebkura politiska reklāma ir lieli naudas līdzekļi. Ja kāds gatavs maksāt par politisku reklāmu, tas nozīmē – viņš ir savācis naudu reklāmai par padarītiem vai apsolītiem darbiem vai pirkumiem. Nezināma iemesla dēļ latvieši lieto terminu „20 otkata procenti”, domājot, ka neviens valsts vai pašvaldības iepirkums nenotiek bez kaut kādas starpniecības naudas korumpētam ierēdnim vai politiķim. Skatoties televīzijā priekšvēlēšanu reklāmu, nekļuva skaidrs, vai Andas Čakšas priekšvēlēšanu līdzekļi ir paņemti no iepirkumiem e-veselībai, zālēm vai dzelžiem.

Lai kļūtu par dižāko Latvijas politiķi, Anda Čakša apvienoja skaitli 20 – populāros otkata procentus ar solījumu palielināt medicīnas darbiniekiem algas par 20 procentiem, tiesa, pa ceļam atņemot piemaksas, papilddarbus, pusslodzes un citas iespējas vēl kaut ko nopelnīt.

Es patiesībā neesmu redzējis nevienu citu Latvijas politiķi, kas tik brīvi un nepiespiesti spētu tukšsolīt un tukšrunāt, radot ilūziju par simtprocentīgu patiesību un apskaužami labām zināšanām medicīnā. Tieši pašlaik, kad viņa atstās ministres amatu, viņa nākamās valdības vietā atkal ir apsolījusi 20% algu pielikumu, bet Ministru kabinets šo pielikumu ir ielicis tarifos, kur tas tiks raženi tērēts dzelžiem, iekārtām un citām derīgām lietām. Jo to nu Anda Čakša ir ielāgojusi – vienīgā pozīcija, no kā nevar saņemt „otkatu”, ir medicīnas darbinieku algas. Un vēl – lasot Veselības ministrijas gatavoto dokumentu, vienīgais, kur var atrast algas pielikumu ir minimālās algas, tātad – uz ārstiem tas neattiecas.

Ar saviem dižajiem darbiem Latvijā Anda Čakša ir nesalīdzināms lielums, bet salīdzinājums pasaules politikā viņai tomēr ir – breksitējošās Apvienotās Karalistes premjerministre Terēze Meja – runā vienu, vienošanos panāk par citu, taču balsojumu lēmuma pieņemšanai atliek, turklāt pamanās vēl visus nokritizēt par neizlēmību. Kad opozīcijas līderis pie sevis nobubina kaut ko līdzīgu vārdkopai „stulbais sievišķis”, viņa panāk, ka visas diskusijas ir nevis par Mejas piedāvāto un politiķiem nepieņemamo Brexita projektu, bet par paša Džeremija Korbina klusi bilstajiem vārdiem. Mācījies no leiboristu līdera kļūdām, es vienmēr, klausoties Andu Čakšu, pie sevis bubinu vārdus „cik gudri vārdi”, jo kameras jau ir visur un nofilmēt var „da-jebko”.

Tātad Andas Čakšas politiķes spējas var salīdzināt ar britu premjerministri Terēzu Meju. Ja salīdzinām Mejas dejotprasmes, ko viņa augustā uzrādīja Keiptaunā, mūsu Andai Čakšai ir lielas izaugsmes iespējas. Arī visas pasaules glābējas nešļava, ko savos plecos uzkrāvusi Meja, no viņas stājas raugoties, šķiet lielāka nekā Andai.

Toties salīdzinājums ar Terēzu Meju ļauj iezīmēt vienu no būtiskākajām Andas Čakšas iezīmēm – aristokrātismu. Nu vismaz tajā jomā, ka visiem viņai jāpabučo roka. Bērnu slimnīcā kolēģi viņai bija devuši nosaukumu „lielmāte”. Tā teikt – nobučosi lielmātei roku, visu priekšā svinīgi saņemsi pašas lielmātes ceptu smalkmaizīti. Un vēl – pie rokas pabučošanas pieklājas atnest lielu rožu klēpi. Lielums jāmēra skaitā un metros – kāds labi noaudzis medicīnas izglītības iestādes vadītājs nesa viņai ziedus savā augumā un platumā.

Aristokrātisms visvairāk parādījās Andas Čakšas stratēģiskajos lēmumos. Piemēram, Anda Čakša ļoti labi zināja, ka nedrīkst iedzīvotāju veselības pieejamību dalīt pēc kādas pazīmes – rases, dzimuma, dzīves vietas laukos vai tā, cik viņš samaksājis sociālo nodokli. Bet aristokrātiski cēli viņa uzbūra ideju par diviem groziem, VID nodokļu iekasēšanas funkcijas uzlabošanu ar ģimenes ārstu rokām un nodokļu nemaksātāju nosūtīšanu nevis uz slimnīcu, bet morgu. Sagadīšanās pēc, viņa manā klātbūtnē par šo likumdošanas virzību apraudājās, bet tad saņēmās un kopš tā brīža ir aizstāvējusi šo murgaino likumprojektu kā latviešu strēlnieki Perekopu. Vēl vairāk, viņa zina, kas ir apdrošināšana, taču dēvē Veselības finansēšanas likumu par apdrošināšanu. Līdz ar to Anda Čakša radīja sistēmu, kur veselības aprūpe sadalīta divos grozos – tiesa, abi grozi ir cauri.

Otra aristokrātiskas cienīgmātes vērta rīcība ir Andas Čakšas attieksme pret e-veselību – viņa labi zina, ka e-veselība ir brāķis, kas nekad nestrādās un ir politiski „apgūta” nauda. Viņa to zina labāk par ikvienu, bet publiskajā telpā lepni stāv par e-veselību kā klints un saka, ka tikai ģimenes ārsti, farmaceiti un pacienti nevēlas saprast ka e-kaka patiesībā ir e-kūka.

Latvijas politikā Anda Čakša ienesa jaunu elementu – dzemdības. Tiesa, daži vīrieši ministri jau bija pacentušies savas ģimenes papildināt savos varas gados, deputāts Imants Parādnieks šajā jomā ieviesa inovācijas, tomēr grūtniece/dzemdētāja/jaunā māmiņa –ministre Latvijas jomā bija jaunums. Pasaulē dzemdējušas savā augstajā amatā strādājot, ir pat divas premjerministres – 1990. gadā Pakistānas premjerministre Benazira Bhuto, bet šogad – Jaunzēlandes premjerministre Jacinda Ardena. Jaunzēlandē šogad dzemdēja arī sieviešu lietu ministre Jūlija Anne Gentere, pie kam viņa uz dzemdībām aizbrauca ar velosipēdu. Tas, ka valstī pret demogrāfisko krīzi rokrokā cīnās premjerministrs un ministrs, atbalsojās arī Latvijā, un ģimenes pieaugums tika arī premjerministram Mārim Kučinskim.

Gods un slava Andai Čakšai, savu bērnu kā reklāmas rullīti vai reklāmas bukletu viņa izmantoja gaumes robežās un visai reti, uzsvaru liekot uz sevi kā labo darbu čempioni.

Katrā ziņā aizejošais Ministru kabinets ar Edgara Rinkeviča iznācienu no skapja un Andas Čakšas dzemdībām politisko uzstādījumu latiņu ir pacēlis jaunā augstumā, un nākošajam ministram, kas vēlēsies pieteikt sevi ar ko īpašu, nāksies mainīt dzimumu, veikt ceļojumu vienatnē pāri Antarktīdai vai vismaz iegūt pieredzi darbā Rīgas satiksmē.

Man ir grūti rakstīt visas savas labās domas par Andu Čakšu, lai man nepiesietu seksismu vai vēl kādu diskriminējošu attieksmi. Tomēr allaž esmu publiski atzinis, ka Anda ir ļoti glīta, piemīlīga un pievilcīga. Īpaši, ja viņa atrodas sava biroja meiteņu vidū. Lai Anda izskatītos īpaši labi, viņa mēdz sev allaž blakus turēt dažas padomnieces vai konsultantes.

Atšķirības starp ministri un viņas padomniecēm uzreiz ir manāmas. Ministre nelamājas rupjiem krievu vārdiem, mazgājas un lieto labas smaržas, seko savai figūrai un ir apveltīta ar labu gaumi apģērba izvēlē. Lai saprastu, kāpēc ministrei nepatīk izcelties arī uz citu – korektāku, izskatīgāku un labsirdīgāku cilvēku fona, jālasa Viestura Rudzīša grāmatas vai jālūdz Viesturam Rudzītim publisks priekšlasījums par skaistas, gudras, varaskāras un ļaunas (kombinācijā) sievietes psihi.

Ticība cilvēkam kā īslaicīgs uzliesmojums un straujš noliegums ir tas, ar ko Anda paliks Latvijas politikas vēsturē. Domāju, ka nevienam nekad neizdosies pārspēt Andas Čakšas rezultātu – nomainīt trīs valsts sekretārus divos gados. Viņa atnāca uz ministriju un tūlīt meklēja iespēju rotēt Solvitu Zvidriņu, un viņai ar laiku tas arī izdevās – Solvita kļuva par Valsts zemes dienesta ģenerāldirektori, bet par Veselības ministrijas valsts sekretāru tika iecelts finanšu guru, profesors Kārlis Ketners.

Tiesa, arī Kārlis krita nežēlastībā – ministre profesoru atzina par ļoti sliktu cilvēku esam. Viņa staigāja pie visiem politiķiem sūdzoties, līdz viss Ministru kabinets un Saeima juta līdzi asaras slaukošajai ministrei, kurai valsts sekretārs esot nodevējs. Kārlis Ketners kļuva par Ēnu ekonomikas apkarošanas koordinācijas departamenta direktoru Finanšu ministrijā, tiesa, šis amats juridiski tika noformēts tieši ar to dienu, no kuras viņš tajā tika iesēdināts.

Kā trešais valsts sekretārs tika apstiprināts diplomēts lauksaimnieks un zootehniķis Aivars Lapiņš, kas bija Zemkopības ministrijas pārstāvis Eiropas komisijā ar labām sešu svešvalodu zināšanām, spējām rakstīt Eiropas projektus bez gramatikas un faktoloģijas kļūdām, eirobirokrāta smaidu sejā un vēlmi ar saviem bērniem no Briseles atgriezties Latvijā. Nenojauzdams, kas viņu sagaida, Aivars Lapiņš labprāt pieņēma Veselības ministra valsts sekretāra posteni un sāka gadu garo ceļu pa mīnu lauku.

Problēma ar valsts sekretāriem bija tāda, ka viņiem vajadzēja uzreiz uzminēt un bez kavēšanās izpildīt ministres vēlmi, atbilstoši senai anekdotei - „tas, ka blondīne, braucot pie stūres, rāda labo pagriezienu, nenozīmē, ka viņa veiks pagriezienu pa kreisi. Tikpat labi viņa var braukt taisni”. Tad, kad Anda Čakša uzslavēja kādas slimnīcas vai pakļautās iestādes vadītāju, iespējams, valsts sekretāram vajadzēja saprast „atlaid viņu tūlīt!” vai „aizrotē viņu uz Tiesu medicīnas ekspertīzes centru”, un parasti valsts sekretārs uzkāpa uz mīnas, proti, kļūdījās. Ja Anda Čakša personīgā sarunā vai ministrijas darba grupā paziņoja par to, ka kaut kas tiks darīts noteiktā virzienā, katram uzreiz nācās izdomāt vismaz trīs pretrunīgus virzienus, kurā darbība varētu tikt veikta. Vienīgais, kas bija pilnīgi droši – nekad nekas nenotiks tā, kā nule iepriekš apgalvots.

Ja uz mīnas uzkāpa valsts sekretārs Kārlis Ketners, viņš meklēja likuma punktu, kas nepieļāva šādu vai citādu rīcību. Kad uz mīnas uzkāpa Aivars Lapiņš, viņš vienkārši par situāciju brīnījās un nepieņēma nekādus lēmumus. Tā nu Lapiņu aizrotēja uz Nacionālo veselības dienestu par personu, kas uzraudzītu bezcerīgo e-veselību.

Tieši ar e-veselību saistās kāda cita Andas Čakšas rakstura iezīme – spēja iznīcināt savējos un uzticamos, tā teikt, – sit savējos, lai svešie baidās. NVD direktora vietniece e-veselības jautājumos Linda Freimane bija vienīgais uzticamais cilvēks, kas līdz galam mēģināja nosargāt Andas Čakšas fronti e-veselībā, un, protams, tika ar negodu padzīta. No ministrijas tika izdzīti visi ārsti, lai neradītu konkurenci ministrei veselības vai medicīnas jomas zināšanās. Ministre prot radīt ilūziju par šādām zināšanām, taču aiz spožās izkārtnes patiesībā ir milzīgs izaugsmes potenciāls.

Slimnīcu vadītāji šos divus gadus ir dzīti, padzīti un aizrotēti, protams, pats skaudrākais piemērs – Egita Pole. Viņu kā valsts sekretāra vietnieci iecēla Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā par valdes priekšsēdētājas vietas izpildītāju, bet – tad, kad viņa tiešām sāka veiksmīgi sastrādāties ar kolektīvu un virzīt slimnīcu, atcēla ne tikai no slimnīcas vadības, bet arī valsts sekretāres vietnieces posteņa un aizsūtīja uz Asinsdonoru centru. Piebildīsim, piemeklēja šai pazemošanai brīdi, kad Egitai taisaulē aizgāja ļoti tuvs cilvēks un viņa lūdza kaut nedēļu viņu neaiztikt.

Bet atgriezīsimies pie Austrumu KUS. Iepriekšējais ministrs Guntis Belēvičs tur norotēja valdes priekšsēdētāju profesoru Viesturu Boku un Anitu Slokenbergu, un, kā ļaudis stāsta – to Guntim Belēvičam ieteikusi viņa padomniece Anda Čakša. Savukārt, kļuvusi par ministri, Anda Čakša kopā ar savu padomnieci Alīdu Vāni no amata noēda gan Boku, gan Slokenbergu, bet vēlāk atrada, viņasprāt, īsto vadītāju – profesionālu automehāniķi Imantu Paeglīti, pie kam uzsauca uzreiz algu 8000 eiro mēnesī. Par Imanta Paeglīša vadītās slimnīcas Informācijas tehnoloģiju un medicīnas iekārtu direktori tika iecelta ministres padomniece Ilze Āboliņa, kura pamanījās iepirkt „dzelžus” slimnīcai par 17 miljoniem. Tā bija Andas Čakšas īstenā medicīnas reforma. Tiesa, tas, ka dzelži >90% nāca no vienas firmas, nozīmē mērenu korupcijas risku.

Tā nu ļaujiet man ieteikt Gada cilvēkam medicīnā Andu Čakšu. Viņas laikā izdevās palielināt veselības jomas finansējumu ievērojami – par gandrīz 200 miljoniem, un to iztērēt iespējami necaurspīdīgi – galvenokārt iepērkot zāles atsevišķām slimnieku kategorijām un jaunu medicīnas tehnoloģiju bez skaidras iepirkumu procedūras un stratēģiska pamatojuma. Viņai par lielu valsts naudu izdevās izveidot programmu kardioloģijas profilaksē, kas vienlaikus, izrādās, būs viņas disertācijas tēma.

Medicīnas jomā viņa darbojās tieši pretī sabiedrības veselības pamatloģikai un PVO stratēģijai – vienīgās jomas, kam pielikums proporcionāli bija niecīgs vai pat kopumā finansējums samazinājās, bija primārā aprūpe (ģimenes medicīna) un NMPD (neatliekamā palīdzība). Bet vienu lietu Andai Čakšai neatņemsi – Latvijas vēsturē viņa paliks kā birokrātijas ministre – viņas laikā neticamā apjomā pieauga birokrātija, un tagad vidēji ārsts tērē 16 stundas nedēļā kvalitātes un drošības ierakstu žurnālu, veidlapu, pacienta kartiņu, nosūtījumu, recepšu aizpildīšanai, to visu dublē datorā ar e-veselību. Ģimenes ārstiem birokrātija pieaugusi tādā apjomā, ka viņi vairs nevar paspēt visus papīrus un elektroniskās veidlapas aizpildīt, tas viņiem, tā teikt, par atļaušanos streikot.

Anda Čakša savu darba mūža lielāko daļu vadījusi kā zāļu izplatītāja starptautiskā farmācijas kompānijā, līdz viņas šefs (šajā kompānijā) Juris Bārzdiņš kļuva par ministru, bet Andu iecēla par valsts slimnīcas vadītāju. Latvijā, un citās postsociālisma valstīs jau pieraksts, ka par veselību ministriem tiek celti cilvēki ar ilggadēju pieredzi farmācijas laukā, un ļauni ļaudis viņus turpmāk sauc par farmācijas ministriem, kaut neko vairāk par zāļu iepirkumiem, paralēlā importa un eksporta atbalstīšanu, dažādas integritātes veicināšanu farmācijā šie ministri parasti neveic.

Anda Čakša bez tā pamanījās ievērojami palielināt finanšu resursus, palaist klibu un nesekmīgu, taču laiku pa laikam strādājošu e-veselību, kā arī radīt zaļajam koridoram līdzīgu sistēmu pacientiem ļaundabīgu audzēju gadījumos. Domāju, tas ir pietiekami, lai farmācijas ministri Andu Čakšu atzītu par Gada cilvēku medicīnā. Atgriežoties pie raksta sākumā minētā meklētāja https://trends.google.com, Andai Čakšai izdevās panākt, ka no populārāko meklētāko ārstu saraksta augšgala pazustu nozares profesionāļi, bet līderpozīcijas ieņemtu ārsti politiķi. Tieši tāpat kā no ministrijas un to pakļautības iestādēm pazuda visi ārsti, bet Veselības ministrijas štatos vietu atrada 8 vai 9 žurnālisti/publisko attiecību speciālisti.

Pamazām kļūst skaidrs, kur veselības aprūpi novedusi Čakšas „saimniekošana”

Pietiek lasītājs, 08.01.2019.

Pagājušās vēlēšanas nesa daudz pārsteigumu vecajai koalīcijai, bet, kaut uzvarējuši ir jaunie spēki, izskatās, ka principiāli nekas jauns jaunās valdības aprisēs mūs nesagaida, nebūs vairs manāms tikai čempionu gars un visvairāk kritizētās čempiones - finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un veselības ministre Anda Čakša.

Mediķi ar nepacietību gaida jaunās algas lapiņas, kur cer ieraudzīt ministres A.Čakšas solīto 20% algas pieaugumu, - šim mērķim abas minētās ministres gada nogalē atrada nepieciešamos miljonus, lai solījumu izpildītu, saucot sevi par darītājām.

Taisnības labad gan jāsaka, ka šis atradums nekur neparādās, - pamats cerēt uz algas pieaugumu ir vienīgi NMPD mediķiem, kam papildus nepieciešamos 8 miljonus eiro iebalsoja kopā ar pagaidu budžetu.

Lai arī A. Čakša iesniedza grozījumus par minimālo mediķu algu izmaiņām, kurus arī apstiprināja, faktiski tas ir vienīgais dokuments, kas ir spēkā un kur šīs izmaiņas ir redzamas. Nekur citur šo izmaiņu nav – ne citos Ministru kabineta (MK) noteikumos, ne veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju līgumos, kas jau tradicionāli nav noslēgti.

Neviens nezina nu jau šī gada Nacionālā veselības dienesta (NVD) noteikto līguma naudas apjomu, kur nu to, cik paredzēts algām.

Lieki piebilst, ka NVD nav sludinājis nekādus stratēģiskos iepirkumus - nu jau integratīvos, kā tos savā Reformu plānā sauc A. Čakša, kura vēl nesen apgalvoja, ka tādi būs pilnīgi visās jomās, ka to centrā būs pacients un visas likstas tiks paredzētas un atrisinātas, jo caur jauno iepirkumu būs tikai šādi veselības pakalpojumi.

Tieši tāpat no VM nav sagaidīts likums, kas noteiktu principus un kritērijus, kā jāsadala valsts nauda valsts veselības pakalpojumiem.

Lai arī ārstniecības iestādes gada beigās cēla trauksmi par personāla trūkumu un finansējuma trūkumu, paskatoties slimnīcu darba datus, var secināt, ka slimnīcās gultas ir noslogotas tikai par 3/4 jeb vidēji 75%.

Rodas jautājums – tad kādēļ ir vajadzīgs algas pielikums, ja esošais resurss netiek pilnībā izmantots un darbs nenotiek uz pilnu slodzi?

Vai slimnīcu kartējums neparedz maksimāli izmantot esošo resursu un par to arī attiecīgi samaksāt, nevis uzturēt tukšgaitā dārgu aparatūru, telpas, personālu?

Vai varbūt ir jāmaina uzskaites sistēma un plānošana, kā to iesaka OECD, un jāvērtē darba un ārstēšanas efektivitāte, ieviešot kvalitātes kontroles sistēmu un stingru darba apjoma uzskaiti?

Lai ekonomētu resursus, slimnīcas nāk klajā ar dažādiem jauninājumiem, un šis gads nav izņēmums, - Stradiņu slimnīca no šī gada sāks detalizēti uzskaitīt personāla dīkstāvi.

Rodas jautājums – cik precīza darbaspēka laika uzskaite ir bijusi līdz šim, jo ikviens ir sastapies ar situāciju, ka mediķi darba laikā lasa lekcijas, apmāca studentus, tai skaitā ārvalstu, sastopami privātās ārstniecības iestādēs pieņemšanās un citur, tikai ne darbavietā.

Turklāt atalgojums Stradiņa slimnīcā ārstiem svārstās no noteiktās minimālās algas līdz gandrīz 10 000 eiro mēnesī, - vai arī dīkstāve tiks uzskaitīta šādā izlases veidā un atkal tas attieksies tikai uz ierindas personālu?

Ir skaidri redzams, ka nekādas reformas veselības aprūpes jomā nav notikušas, jo to neizjūt ne mediķi, ne pacienti. Ir iepludināta milzīga nauda, bet kvantitāte nevar aizstāt kvalitāti, attīstās tikai privātās medicīnas iestādes, izmantojot valsts veselības sistēmas menedžmenta trūkumu.

Tās šodien ir faktiski vienīgais glābiņš, kur saņemt kaut cik kvalitatīvu veselības aprūpi, jo arī slavētā divu grozu sistēma, kur nodokļu maksātājiem viss it kā būs un pieejamība strauji augs, pat nav sākusi darboties, veselības rādītāji mums joprojām ir pēdējā vietā ES valstu vidū un, kā redzams, problēma nav tikai finansējuma trūkums.

Vai jauno Veselības ministrijas politiku var saukt par parasto fašismu?

Pēteris Apinis, 08.07.2018.

Veselības ministrija laipni paziņo, ka Latvijas iedzīvotāji tiks sadalīti divās grupās un katrai no tām būs pieejama dažāda – labāka vai sliktāka veselības aprūpe. Ministre to nosauc par pilno un pamata pakalpojumu grozu. Grupas tiek veidotas pēc principa – maksā vai nemaksā sociālo nodokli. Tiem, kas maksā – pilnais grozs, tiem, kas nemaksā – pamata grozs.

Ministrija uzskata, ka tas mazais grozs attiecas tikai uz kādiem 40 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tulkojumā tas nozīmē, ka sods par obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu neveikšanu ir iespējama pacienta nāve no sabiedrības veselību tieši neapdraudošām slimībām, piemēram, bronhiālās astmas, diabēta, asinsvadu slimībām, bet par soda izpildītāju ir izvēlēts ģimenes ārsts, kurš nodokļu nemaksātājam izskaidros mazā (pamata) groza saturu.

Latvijas publiskajā telpā izskan arī skaitlis, ka apdalīti tiks 120 tūkstoši nodokļu nemaksātāju, bet mans viedoklis ir, ka patiesība ir kaut kur pa vidu – ap 80 tūkstošiem cilvēku tiks tas pustukšais vai caurais grozs.

Viens ir veselības ministres laimīgais smaids un solījumi priekšvēlēšanu gaisotnē, kur viņa apgalvo, ka no onkoloģiskām slimībām un sirds slimībām jāmirst nebūšot pat nodokļu nemaksātājiem. Šie viņas solījumi ir pretrunā pašas radītajam Veselības aprūpes finansēšanas likumam.

Ja rūpīgāk palasa Veselības aprūpes finansēšanas likuma 8. pantu, tad tas definē valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, t.sk. 1. punkta 3. daļā nosakot, ka minimumā ietilpst ģimenes ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi un ambulatorai ārstēšanai paredzētās kompensējamās zāles psihisku un sabiedrības veselībai bīstamu slimību ārstēšanai. Pieņemsim, ka Anda Čakša definēs vēzi un sirds slimības par sabiedrības veselībai bīstamām slimībām.

Sadalīt iedzīvotājus divās grupās pēc kādas pazīmes nav nekas jauns. Ja grupu atšķirības ir pietiekami lielas (šajā gadījumā pilnais grozs pienākas vismaz 20 reižu lielākai ļaužu grupai nekā pustukšais grozs), tad sabiedrības vairākums šo ziņu uztver ar lielu entuziasmu un atsaucību. Piemēram, fašistiskajā Vācijā skaidri tika definēts, ka tajā otrajā grupā ietilpst ebreji, čigāni, psihiskie slimnieki, daļa invalīdu. Un viņiem tiešām valsts savu atbalstu ne tikai nesniedza, bet vēl vairāk–‘ šis grupas cilvēkus vienkārši iznīcināja.

Nav grūti paraudzīties vēsturē uz Padomju Savienību, kur cilvēki tika represēti pēc dažādām pazīmēm, piemēram, budži un kulaki tika aizsūtīti uz vietām, kur bija jārok rūda, bet kur viss veselības pamata grozs bija jods un aktīvā ogle.

1956. gadā tika izveidotas dzīvesvietas 101. kilometrā no Rīgas liekēžiem, proti vīriešiem, kas bija atgriezušies no izsūtījuma, kam Rīgā neļāva pierakstīties kā padomju varas ienaidniekiem, bet kas nevarēja iekārtoties darbā (nemaksāja nodokļus!), jo viņiem nebija pieraksta. Lieki teikt, ka 101. kilometrā dzīvojošajiem (piemēram, speciāli būvētās barakās pie Brīdagas kroga) nepienācās nekāda medicīniskā palīdzība.

Protams, esmu noklausījies visa veida politiķus, kas saka – tiem, kas nemaksā nodokļus, nepienākas laba medicīniskā palīdzība, jo viņi nemaksā naudu budžetā, kas uztur šo medicīnu. Un arī tos, kas apgalvo – valsts taču lielo grozu nodrošinās arī pensionāriem, bērniem, bezdarbniekiem (kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā), Černobiļas atomelektrostacijas avārijas likvidācijā cietušajām personām, personām, kurām ir noteikta invaliditāte, tradicionālo reliģisko organizāciju mūkiem un mūķenēm klosteros un citiem. Taisnība, bet tik un tā 40 līdz 120 tūkstoši paliks bez palīdzības.

Pēdējā laikā esmu daudz pētījis, kas notiek ar bērniem, kas sasniedz 18 gadu vecumu un atstāj bērnu namus. Viņi nav dzīvei sagatavoti, saņem dzīvokli, bet īstu darbu dabū reti. Parasti strādā gadījuma darbus, nonāk nelāgās grupās vai netiešā svešu ļaužu kalpībā. Šiem jauniešiem Veselības aprūpes finansēšanas likums gatavs palīdzēt līdz 24 gadu vecumam, bet pēc tam ne. Lieki teikt, ka šajā grupā saslimstība ar dažādām kaitēm ir lielāka nekā populācijā kopumā.

Arī Latvijas laukos vēl pietiekami daudz mazu saimniecību, kas spēj saglabāt lauku vidi, apdzīvotību laukos, bet šajās saimniecībās dzīvojošie un strādājošie nereti nodokļus nemaksā. Ir gana daudz ļaužu, kas ar vienu likumu un veselības ministres izstrādātiem Ministru kabineta noteikumiem tiks padarīti par otrās šķiras cilvēkiem ar ļoti ierobežotām tiesībām uz veselības aprūpi.

Jebkuram iedzīvotāju dalījumam pēc nemedicīniskām pazīmēm, kas nosaka veselības aprūpes pieejamību un kas var izraisīt nāvi vai smagus veselības traucējumus, ir fašisma pazīmes. Atkārtošos– valstij ir pietiekami daudz resursu un veidu iekasēt nodokļus, bet šis uzdevums nav jāveic par cilvēka dzīvības vai veselības cenu.

Piezīme. Šī raksta autors vēlēšanās nepiedalīsies.

Vispirms slimnīcas valdē ieceļ neprašas ar milzu algām, un viņi tad meklē reālā darba darītājus ar mazāku atalgojumu

Pietiek lasītājs, 02.04.2018.

Vairākas slimnīcas veselības ministres Andas Čakšas vadībā ir ilgstoši strādājušas bez leģitīma vadītāja, un joprojām to valdes strādā nepilnā sastāvā. Pēc kārtējā konkursa Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja amata Veselības ministrija (VM) lēma, ka jaunais valdes priekšsēdētājs būs Imants Paeglītis: daudzus pārsteidza gan nozare, jo kandidāts nāk no Ceļu satiksmes drošības direkcijas ( CSDD), gan kandidāta pieprasītais atalgojums - 8000 eiro mēnesī kā valdes priekšsēdētājam.

Jāteic, kandidāts intervijās neslēpa, ka ir uzrunāts piedalīties konkursa un ka pats nav kautrējies šādu atalgojumu pieprasīt kā atbilstošu darbinieku skaitam un slimnīcas apgrozījumam, kaut arī tieši veselības aprūpes vadībā viņam nav nekādas pieredzes un atbilstošas izglītības. Tikmēr veselības ministre A.Čakša stāstīja par īpašām kandidāta prasmēm, spējām un redzējumu un par to, ka RAKUS ir lielu pārmaiņu priekšā.

Tieši tāpat tika stāstīts, ka jaunais valdes loceklis finanšu jautājumos būs stratēģiski domājošs, liela uzņēmuma vadītājs, ar lielu izpratni finanšu vadībā un krīzes pārvarēšanā. Tas gan beigās izrādījās rehabilitācijas centra "Vaivari" valdes loceklis A.Bērziņš, kas savā amatā iekļuva bez konkursa, ar iepriekšēju pieredzi brokera darbā, un savu termiņu nostrādāja sava klasesbiedra, tā laika VM valsts sekretāra R.Muciņa kā uzņēmuma kapitāldaļu turētāja uzraudzībā.

Ir pagājuši vairāk nekā trīs mēneši, taču ne sabiedrība, ne slimnīcas darbinieki solītās pārmaiņas nav sajutuši. RAKUS sāka darboties plašā poliklīnika, taču tas nav I.Paeglīša nopelns, jo darbi tika uzsākti jau pāris gadus iepriekš. Ir palielinātas mediķu algas, kaut I.Paeglītis publiski nekautrējās teikt, ka pat īsti nesaprot, kā veselības aprūpē algas tiek aprēķinātas.

Toties RAKUS mājas lapā var atrast darba sludinājumus, ar kuriem tika meklēts finanšu direktors un ārstniecības direktors. Klusi par informācijas tehnoloģiju un medicīnas iekārtu direktori bez konkursa ir iecelta ministres A.Čakšas padomniece Ilze Āboliņa, bet uz citām vakancēm tiek rīkots konkurss, vismaz formāls.

Lai arī no VM puses pret RAKUS valdes locekļiem un priekšsēdētāju prasības konkursa sludinājumā ir ļoti vispārīgas un nekonkrētas, pamatā zināšanas un izpratne par administratīvo, personāla un pārmaiņu vadības procesu, finanšu vadības jautājumiem, kā arī vismaz trīs (tikai) gadu pieredze vairāku struktūrvienību vai funkciju vadībā lielā uz pakalpojumu sniegšanu orientētā uzņēmumā. Faktiski, nedaudz palasot studentu lekcijas, šīs prasības var izpildīt ikviens ar augstāko izglītību un nelielu vadības pieredzi jebkur.

Tajā pat laikā gan RAKUS finanšu direktoram, gan ārstniecības direktoram prasības ir ļoti konkrētas un saistītas ar veselības aprūpi - kandidātiem tiek prasīta ne tikai augstākā izglītība finanšu vadībā, kas papildināta ar amatam nepieciešamajām speciālām zināšanām un darba pieredze finanšu vadītāja amatā ne mazāk kā pieci gadi, bet arī spēja analizēt situāciju veselības nozarē, identificēt problēmas un izstrādāt to risinājumus.

Jaunajam finanšu direktoram būs jāizstrādā slimnīcas finanšu stratēģija, jānodrošina ārstniecības iestādes darbības efektivitāte, kā arī jāveic citi ļoti svarīgi uzdevumi, lai slimnīcai nebūtu miljoniem eiro zaudējumi. Alga iepriekšējam finanšu direktoram bija 2800 eiro. Valdes loceklim A.Bērziņam, kurš it kā atbild par šo jomu, alga ir tuvu 4595 eiro.

Ar ko ir beidzies šis konkurss nav zināms, jo RAKUS mājas lapā nav atrodams jaunā finanšu direktora amats.

Vēl ambiciozākas prasības ir ārstniecības direktoram – šajā amatā būs virkne dažādu pienākumu, tostarp pamatota un vienota ārstniecības procesa koncepcijas realizācija veselības pakalpojumu sniegšanā, darbības atbilstības kontrole, medicīnisko kļūdu prevencija un analīze, ārstu personālsastāva nokomplektēšana un motivēšana strādāt slimnīcā, kā arī vienotas stratēģijas un taktikas izstrāde sadarbībā ar slimnīcas ārstniecības personālu, valdi un citām ārējām struktūrām par medicīniskās palīdzības sniegšanas principiem visos RAKUS stacionāros.

Tāpat šim direktoram būs pienākums izstrādāt un ieviest ārstniecības un medicīnas tehnoloģiju stratēģisko attīstības plānu, veicināt sadarbību ar attiecīga līmeņa vietējām un ārzemju universitāšu klīnikām, Nacionālo veselības dienestu, Slimību profilakses un kontroles centru, Veselības ministriju un iestādēm. Vienlaikus direktora pienākumos ietilpst izmaksu efektivitātes pārvaldība, sadarbībā ar slimnīcas Ekonomikas daļu un Statistikas daļu par medicīniskā procesa realizāciju slimnīcā, tostarp gultas dienu un skaita kontrole, aprūpes profila slimnieku uzturēšanās ilguma kontrole un samazināšana, kā arī ētikas un konfliktsituāciju risināšana ar pacientiem un to piederīgajiem.

Ārstniecības direktoram noteiktas arī augstas prasības, tostarp ārsta grāds, vismaz desmit gadu darba pieredze praktiskajā darbā un ne mazāk kā piecu gadu darba pieredze vadošā amatā. Vēlams arī maģistra grāds vadības zinībās vai veselības aprūpē.

No ārstniecības direktora amata kandidātiem tiek sagaidītas zināšanas un izpratne par veselības aprūpes sistēmu, tās organizācijas un vadības principiem, pārliecinošas medicīnas zināšanas, organizatoriskās un vadības kompetences, tostarp labas personāla vadības un attīstības prasmes. Tāpat tiek sagaidīta stratēģiska, konceptuāla un radoša domāšana, labas sadarbības, saskarsmes un komunikācijas prasmes, izpratne par finanšu pārvaldību, pārliecināšanas un pārrunu vadības spējas, spēja pieņemt lēmumus, īstenot tos un uzņemties atbildību par ārkārtas situācijām medicīnā.

Pēc sludinājumiem var saprast, ka slimnīcas vadība meklē vadošos darbiniekus ar praktiskām spējām un zināšanām par veselības aprūpi, kuras ir ievērojami augstākas nekā pašiem valdes locekļiem. Vai I.Paeglītis pamatojumu savai algai 8000 eiro saskata atbilstoša personāla atlasē - un tad valde varēs mierīgi sanākt reizi mēnesī tikai uz valdes sēdēm un pieņemt profesionālus un izsvērtus lēmumus, ko par ievērojami zemāku atalgojumu būs sagatavojuši darbā pieņemtie direktori un padotie, un regulāri doties atvaļinājumā, kā to jaunais vadītājs jau ir paspējis šajā īsajā laikā jaunajā amatā.

Jāatzīmē, ka Komerclikums nosaka vienlīdzīgu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un valdes priekšsēdētājs tikai sasauc un vada valdes sēdes, tādēļ arī algu atšķirība ir paredzētas tikai 15% robežās atšķirībā no RAKUS valdes atalgojuma. Amatu RAKUS valdē saglabājis arī K.Plūme, kuru iecēla G.Belēvičs ar galveno nodomu – uzturēt "labas attiecības" ar Finanšu ministriju, konkrēti valsts sekretāra vietnieci J.Plūmi, kur gan lielākās Valsts kontroles neatbilstības bija iezīmētas tieši K. Plūmes atbildības jomā.

Ar vārdu sakot, Veselības ministrijas politika valstiski stratēģiski svarīgu uzņēmumu pārvaldībā ir samērā dīvaina un pilnīgi pretēja iepriekš deklarētiem principiem.

Novērtē šo rakstu:

77
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...