Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes darbinieki otrdien aizturējuši uzņēmēju Igoru Ivanovu un veikuši kratīšanu viņa dzīvesvietā Baltezerā, un trešdien tiesa nolēma viņam noteikt drošības līdzekli - apcietinājumu.
Nekas plašāk par kriminālprocesu, kura ietvaros aizturēts Ivanovs, pagaidām nav zināms, kaut gan neoficiāla informācija liecina, ka viņš varētu tikt turēts aizdomās par bēdīgi slavenās advokātes Allas Jurašas slepkavības mēģinājuma organizēšanu.
Pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma 2017. gadā Ivanovs galvenokārt nodarbojās ar mēģinājumiem atgūt savus desmitiem miljonu eiro vērtos īpašumus, tostarp arī Arēnas Rīga kapitāldaļas, kas viņam bija atsavināti laikā, kad viņš atradās apcietinājumā.
Pirms trīsarpus gadiem, kad Ivanovs vēl atradās apcietinājumā un izcieta 12,5 gadu cietumsodu par savas sievas Ellas Ivanovas slepkavības pasūtīšanu 2008. gada janvārī, Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa par viņa slepkavības mēģinājuma organizēšanu piesprieda 10 gadu un divu mēnešu cietumsodu bijušajai Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas darbiniecei Tatjanai Smoļakovai.
2011. gada 9. februārī, "pamatojoties uz Drošības policijas ziņojumu par operatīvā ceļā iegūtu informāciju, ka notiek sagatavošanās darbības no Tatjanas Smoļakovas un Staņislava Ļebedeva puses, lai organizētu Igora Ivanova slepkavību", bija sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par slepkavību (faktiski - slepkavības organizēšanu).
Smoļakova bija Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas vecākā inspektore, savukārt Ļebedevs savulaik ir bijis Ivanova biznesa partnera Genādija Bondarika apsardzes vadītājs. Bondarika māja Baltezerā atradās nedaudz vairāk nekā puskilometra attālumā no Ivanova mājas, kur notikusi gan Ellast Ivanovas slepkavība, gan citi dramatiski atgadījumi.
Ivanovs ir ticis atzīts par cietušo vēl vairākos kriminālprocesos, tostarp - par zādzību, kas notikusi no viņa mājas Baltezerā laikā no 2011. gada 20. maija līdz 17. jūnijam.
Saskaņā ar paša Ivanova sniegtu liecību savā mājā Baltezerā, Skuju ielā 13 viņš esot glabājis "ievērojamus naudas līdzekļus: 8 000 000 EUR, juvelierizstrādājumus 500 000 EUR vērtībā, tāpat kārbiņu ar briljantiem, kuru kopīgo vērtību pat nevar noteikt.
Nauda, kas bija salikta 16 saimniecības maisiņos un koka lādīte ar dārglietām un metāla kārba aizzīmogota ar arābu valodas tekstu bija novietoti arkā virs baseina pie griestiem. Lai piekļūtu tai, bija nepieciešams paņemt pieliekamās kāpnes, tās ielikt baseinā un pakāpties līdz arkai".
Visas šīs vērtības pazudušas, turklāt tieši laikā, kad mājai bijusi atslēgta signalizācija. Izmeklēšanā, balstoties uz notikuma vietā atrastajām DNS pēdām, aizturēts zaglis-recidīvists, 1980. gadā dzimušais Jānis N., taču viņš liecinājis, ka, "redzot mājas pagrabam izsistu logu, bija ielīdis mājā paslēpties no lietus, kur bija pastaigājis pa māju, bet nekādas mantas nav ņēmis".
Izmeklētāji atbilstoši šai versijai apsūdzību no zādzības pārkvalificējuši par nelikumīgu iekļūšanu svešā īpašumā, savukārt nozagtās vērtības tā arī pazudušas bez pēdām - lai gan formāli kriminālprocess par zādzību vēl turpinās.
Ivanova advokāte saistībā ar šo megazādzību izmeklēšanas iestādēm ir norādījusi, ka Ļebedevs bijis Ivanova biznesa partnera Bondarika biznesa partneris, "bieži veda Ivanovu ar lielām materiālām vērtībām uz mājām Skuju ielā 13, Priedkalnē", zināja šo vērtību aptuvenās atrašanās vietas, "Ļebedevs ir profesionālis apsardzes jautājumos, bet zādzība no mājas Skuju ielā 13, Priedkalnē 2011. gada pavasarī izdarīta profesionāli atslēdzot signalizācijas sistēmu". Taču nekādu atsaucību šīs norādes nav izpelnījušās.
"Tas, ka noteiktās uzņēmēju aprindās pēc viena "izkrišanas no aprites" pārējie metas savu "kolēģi" aptīrīt, nav nekas neparasts. Taču šajā gadījumā, spriežot pēc zināmajiem faktiem, var runāt arī par atsevišķu tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju ciešu saistību ar notikušo un kādu īpašu motivāciju. Acīmredzami tas attiecas arī uz kādiem maniem bijušajiem kolēģiem," Pietiek savulaik atzina kāds izbijis Drošības policijas pārstāvis, kas savu vārdu saprotamu iemeslu dēļ nevēlējās publiskot.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
