Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
no staburadzes
16.10.2015. 20:052015.gada 11.jūnijā konditorejā “Staburadze”, kas atrodas uz Tallinas ielas, sievietei vafeļu smērēšanas iekārtā iespieda roka. Domāju, ka ne Laimā, ne staburadzē nav padomāts par iekārtu drošu lietošanu un to drošību (piemēram aizsargrestēm, aizsargiem utt.).
Gan Laima, gan Staburadzē iekartas ir tādas, kādas mājās nekad nepirktu. Nopirku gaļmašīnu, lai taja kaut ko nomaltu būtu ļoti jāpacenšās un tad arī visticamāk nevarētu.
Aparatūrai jābūt aprīkotai, lai cilvēkam droši strādāt, nevis tādai, kur centies cik gribi, bet kaut kādā brīdī tik un tā cietīsi.
derdz
14.10.2015. 18:02»
prokurors
Ražošanas uzņēmumā veicu arī darba aizsardzības speciālista pienākumus. Es katru gadu veicu riska novērtējumu, par iekārtām, inventāru un apstākļiem utjp. Katru gadu tiek iesniegti vienādi riski, jo vecie vai nav mazināti, vai nav novērsti nemaz. Mūsu uzņēmumā tiek piesaistīti neatkarīgie eksperti risku...
mēs saprotam jūs, bet vai esat kādreiz aizdomājušies kāpēc japāņi veic, imitē glābšanas operācijas pie, piemēram, zemestrīču iestāšanās,...lai cilvēki apjaustu kas un kā jādara, lai kļūdu kā ieradums, automātiska rīcība, u.c. piemēri! Diemžēl esmu saskāries dažos uzņēmumos, ka liek tikai parakstīt dokumentus ka esi iepazinies un izlasījis, gan ir bijusi apmācība, bet reāli no tā nekā nenotika..tikai katru gadu jāparaksta. Tad brīnāmies kā vadība, tā vienkāršie strādnieki...ka notiek nelaimes gadījumi. Tā tam būt, kamēr būs tirgus ekonomikas apstākļi un cilvēki alkatīgi, savtīgi, utt.,..nedisciplinēti, ..utt!!!
prokurors
14.10.2015. 10:15Ražošanas uzņēmumā veicu arī darba aizsardzības speciālista pienākumus. Es katru gadu veicu riska novērtējumu, par iekārtām, inventāru un apstākļiem utjp. Katru gadu tiek iesniegti vienādi riski, jo vecie vai nav mazināti, vai nav novērsti nemaz. Mūsu uzņēmumā tiek piesaistīti neatkarīgie eksperti risku noteikšanai. Balstoties uz viņu novērtējumu, darbinieks nevarētu pārvietoties nemaz. Birokrātiskais slogs uzņēmumam liek pildīt daudz lieka un tērēt līdzekļus ne tur kur darbinieks to uzskatītu par vajadzīgu. Spilgts piemērs, gājēju tiltiņš ir aprīkots ar divu līmeņu margām un kājas līmeņa bortu. Pēc normatīviem nepieciešams aprīkot ar sieta režģi. Kādēļ? Ja personāls, kas strādā vai pārvietojas attiecīgajā zonā netiek kaut kā apdraudēts. Skaidrojums sekojoš, jo fondu normatīvi to paredz un iepūt. Tajā pašā mirklī, personālam, lai pildītu savus tiešos pienākumus ir jāriskē kāpjot pa nedrošiem šķērļiem, lai atbrīvotu kaut kādu agregātu.
jā
13.10.2015. 22:08Tā strādā visur cilvēki- rūpnīcās, lauksaimniecībā,tirdzniecībā. Esmu pati uz savas ādas to izjutusi un ne jau Latvijā. Krievu laikos domāju, ka verdzība vēl kaut kur Āfrikā varētu pastāvēt. Bet liels bija man šoks, ka modernajā Eiropā vergu darbs ir vēl ļoti plaši izplatīts.
Esmu redzējusi, ka cilvēks no bezspēka noģībst un neviens klāt nepienāk, jo visiem ir plāns, kas jāizpilda.
Robis
13.10.2015. 20:33Laimā darba drošības problēmas patiešām ir tādas, ka maz neliekās. Sākot no PSRS laiku tehnikas, kas lūzt un plīst un nav piemērota vai pielāgota cilvēkiem (darbiniekiem), līdz pat tam, ka darba vadītāji uzmana, lai neviens no darbiniekiem nenofilmē to, kā notiek process. Ir vēl tāda metode, ka slēdz durvis ciet cehiem vai telpām, kurās notiek darbs, lai kāds no malas nepatraucē. Vai varbūt tie skaitās slēgti "uz papīra". Mums radās priekšstats, ka Laimai Valsts Darba inspekcijā ir baigais "blats", jo cits uzņēmums jau sen būtu ciet.
derdz
13.10.2015. 19:34kā jau turpinu teikt, Zolitūdes sāga turpinās ... un tas tipiski Latvijā, lielākai daļai uzņēmumu, ... par drosību, utml., liek parakstīt dokumentus, bet praktiski nekādu darbu, kā iepazīšanās, lasīšana,... utml., nenotiek, kā arī praksē viss pretēji...jo reizēm šķiet ja uzņēmums ievērotu praksē visas drošības prasības, tās būtu papildu izmaksas..ko laikam labākā gadījumā ietaupīt..būs vairāk naudiņas. Tad kur jūs esat tie brēcēji latviešu patrioti, kā saka, tā rejat uz Krieviju, bet kad lai kaut ko pašu mājās ko darītu tā astes pakaļā ( nerunāju par mazāko daļu cilvēku kuri kaut ko dara )..lai saliedētu cilvēkus, ieviestu kolektīvo apziņu, rūpes vienam par otru, utt., - to es saucu par patriotismu. Savādāk bļaujam..bet kad būs karš, tad brīnīsimies, ka tik daudzi pamet mājas, pāriet citā pusē, utt. !!!!
J.D.
13.10.2015. 19:10Neraugoties kurā Laimas uzņēmuma nodaļā tu strādātu, tu riskē ar veselības problēmām. Ja vien tavs darba apraksts ietver ko citu kā sēdēšanu pie datora, tu riskē ar sabeigtu muguru, sāpošām kājām, un tas ir labākajā gadījumā. Nemaz nerunāsim par garīgo slodzi, ko rada kaudze ar neprofesionāliem darbu vadītājiem un tiešajiem priekšniekiem.
Es domāju, ka tā nav procedūru problēma, bet tieša galvenās vadības nolaidība un nevēlēšanās ieguldīt darbinieku labklājībā!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
