Atkal mani pārprot un nomelno!
Anita Muižniece, izglītības un zinātnes ministre23.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies paziņojumi par vēršanos pie Valsts prezidenta Egila Levita ar lūgumu neizsludināt likuma grozījumus. Lai neradītu pārpratumus, vēlos paskaidrot radušos situāciju un šī lēmuma nozīmi.
Bet, lai izprastu situāciju, jāpalūkojas 2018. gada 20. septembrī (iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā), kad tika pieņemti grozījumi Izglītības likumā, kas noteica, ka pašvaldībām ir jāslēdz līgumi ar sabiedriskā labuma organizācijām un sociālajiem uzņēmumiem, kas sniedz izglītības pakalpojumu un kuros ne mazāk par 10% no iesaistītajiem ir jābūt no sociālām mērķa grupām.
Publiskā finansējuma noteikšana ir loģiska un taisnīga, jo - kā izriet no likuma - atbalsta saņēmēji ir organizācijas, kas strādā bez peļņas (!) un risina specifisku problēmu loku. Tātad publiskais finansējums NEattiecas uz katru privātskolu, kas sniedz izglītības pakalpojumus.
Šobrīd lielo viļņošanos publiskajā telpā izsauca Saeimas lēmums par atsevišķa papildus noteikuma izslēgšanu no normas. Saeima nolēma izslēgt papildu prasību, ka izglītības iestādēm ir jāsniedz no pašvaldības sistēmas iestādēm atšķirīga izglītības programma.
Svarīgi saprast, ka atšķirīga izglītības programma ir formāls parametrs - tas ir birokrātisks šķērslis, kuram nav izšķirīgas nozīmes. Izšķirīga nozīme ir prasībai, ka uzņēmumam ir jābūt sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam un, ka 10% no iesaistītajiem ir jābūt no sociālām mērķa grupām. Tieši šīs pazīmes nošķir attiecīgās iestādes darbības mērķi un pakalpojuma orientāciju.
Pretēji izteiktajām bažām, prasības atcelšana neradīs “fasādes” sabiedriskā labuma vai sociālos uzņēmumus, jo abu šo statusu iegūšana ir saistīta gan ar pārbaudēm un komisijām, gan ar ikdienas darbības papildus prasībām.
Ikvienas vecāku organizācijas, sociālā uzņēmuma vai sabiedriskā labuma organizācijas dibinātāji, kas veido izglītības pakalpojumu, visbiežāk to virza specifiskām vajadzībām un tajās īstenotās programmas un darba organizācijas ir citādākas, nekā vispārizglītojošo pašvaldības skolu tīklā.
Noslēgumā jāuzsver, ka situācija tikai kārtējo reizi ir apliecinājusi, ka jau sen bija nepieciešama diskusija (kas šobrīd ir aizsākusies) par to, vai Latvijā netiek pārāk noniecināta privātā iniciatīva izglītības pakalpojumu nodrošināšanā - sākot ar pirmskolām un beidzot ar interešu izglītību? Vai apzināti vai neapzināti netiek kultivēts alkatīga un bezatbildīga privātā partnera tēls? Mums jāatceras, ka privātie partneri ir nepieciešami sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanā dažādās nozarēs, ne tikai izglītībā.
P.S. Neviens no maniem padomniekiem no šo grozījumu pieņemšanas negūst nekādu "labumu";
P.P.S. Skumji, ka kārtējo reizi virspusēji pārbaudīta informācija un skaļi paziņojumi ir svarīgāki par profesionālu iedziļināšanos un korektu situācijas atspoguļojumu sabiedrībai. Klikšķu laikmets?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
