Atkal mani pārprot un nomelno!
Anita Muižniece, izglītības un zinātnes ministre23.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies paziņojumi par vēršanos pie Valsts prezidenta Egila Levita ar lūgumu neizsludināt likuma grozījumus. Lai neradītu pārpratumus, vēlos paskaidrot radušos situāciju un šī lēmuma nozīmi.
Bet, lai izprastu situāciju, jāpalūkojas 2018. gada 20. septembrī (iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā), kad tika pieņemti grozījumi Izglītības likumā, kas noteica, ka pašvaldībām ir jāslēdz līgumi ar sabiedriskā labuma organizācijām un sociālajiem uzņēmumiem, kas sniedz izglītības pakalpojumu un kuros ne mazāk par 10% no iesaistītajiem ir jābūt no sociālām mērķa grupām.
Publiskā finansējuma noteikšana ir loģiska un taisnīga, jo - kā izriet no likuma - atbalsta saņēmēji ir organizācijas, kas strādā bez peļņas (!) un risina specifisku problēmu loku. Tātad publiskais finansējums NEattiecas uz katru privātskolu, kas sniedz izglītības pakalpojumus.
Šobrīd lielo viļņošanos publiskajā telpā izsauca Saeimas lēmums par atsevišķa papildus noteikuma izslēgšanu no normas. Saeima nolēma izslēgt papildu prasību, ka izglītības iestādēm ir jāsniedz no pašvaldības sistēmas iestādēm atšķirīga izglītības programma.
Svarīgi saprast, ka atšķirīga izglītības programma ir formāls parametrs - tas ir birokrātisks šķērslis, kuram nav izšķirīgas nozīmes. Izšķirīga nozīme ir prasībai, ka uzņēmumam ir jābūt sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam un, ka 10% no iesaistītajiem ir jābūt no sociālām mērķa grupām. Tieši šīs pazīmes nošķir attiecīgās iestādes darbības mērķi un pakalpojuma orientāciju.
Pretēji izteiktajām bažām, prasības atcelšana neradīs “fasādes” sabiedriskā labuma vai sociālos uzņēmumus, jo abu šo statusu iegūšana ir saistīta gan ar pārbaudēm un komisijām, gan ar ikdienas darbības papildus prasībām.
Ikvienas vecāku organizācijas, sociālā uzņēmuma vai sabiedriskā labuma organizācijas dibinātāji, kas veido izglītības pakalpojumu, visbiežāk to virza specifiskām vajadzībām un tajās īstenotās programmas un darba organizācijas ir citādākas, nekā vispārizglītojošo pašvaldības skolu tīklā.
Noslēgumā jāuzsver, ka situācija tikai kārtējo reizi ir apliecinājusi, ka jau sen bija nepieciešama diskusija (kas šobrīd ir aizsākusies) par to, vai Latvijā netiek pārāk noniecināta privātā iniciatīva izglītības pakalpojumu nodrošināšanā - sākot ar pirmskolām un beidzot ar interešu izglītību? Vai apzināti vai neapzināti netiek kultivēts alkatīga un bezatbildīga privātā partnera tēls? Mums jāatceras, ka privātie partneri ir nepieciešami sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanā dažādās nozarēs, ne tikai izglītībā.
P.S. Neviens no maniem padomniekiem no šo grozījumu pieņemšanas negūst nekādu "labumu";
P.P.S. Skumji, ka kārtējo reizi virspusēji pārbaudīta informācija un skaļi paziņojumi ir svarīgāki par profesionālu iedziļināšanos un korektu situācijas atspoguļojumu sabiedrībai. Klikšķu laikmets?
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
