Iesaki rakstu: 
Internetā parādījies vēl viens Ilzes Znotiņas (attēlā) vadītā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) klasificētais dokuments – vadlīnijas „Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā”. Divu nedēļu laikā šis ir jau otrais FID ierobežotas pieejamības dokuments, kas ir nokļuvis atklātībā, tā pastiprinot bažas par slepenas informācijas drošību šajā iestādē. Tuvākajās dienās Pietiek publicēs pārskatu par šī dokumenta sabiedrībai nozīmīgākajām nostādnēm, bet jau šodien pārpublicējam to pilnībā.
Saistībā ar šo dokumentu Finanšu izlūkošanas dienestam ir uzdoti šādi jautājumi, atbildes uz kuriem varētu sniegt lielāku skaidrību par atbildīgajiem saistībā ar jau kārtējo dienesta informācijas noplūdi:
1) vai Jūsu iestādē ir apstiprināts dokuments „Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā: vadlīnijas”?
2) kad (miniet precīzu datumu) un kas šo dokumentu ir apstiprinājis?
3) kad (miniet precīzu datumu) un kas (miniet amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu) šo dokumentu ir saskaņojis?
4) kad (miniet precīzu datumu) šis dokuments, kas bija apstiprināts Jūsu iestādē, tika nosūtīts saskaņošanai attiecīgajai amatpersonai, par kuru uzdots iepriekšējais jautājums)? Kādā formā tas tika nosūtīts?
5) cik ilgā laikā dokuments tika izskatīts un saskaņots?
Pēdējā pusgada laikā šī ir vismaz trešā reize, kad no Finanšu izlūkošanas dienesta noplūst klasificēta informācija. Iepriekšējā bija pirms pāris nedēļām, kad nezināmas personas internetā bija izlikušas citu FID ierobežotas pieejamības dokumentu ar nosaukumu Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru: vadlīnijas”.
To, ka šis noplūdušais dokuments ir ierobežotas pieejamības informācija, atzina arī pats FID. „Atbilstoši Finanšu izlūkošanas dienesta 2020. gada 6. oktobra rīkojuma Nr. 1-5.1/65 “Par ierobežotas pieejamības informācijas saraksta apstiprināšanu”, pielikuma 11. punktā noteiktajam vadlīnijas “Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbība subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru” (..) ir dokumenti, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju,” – to Finanšu izlūkošanas dienesta administratīvais direktors Aleksejs Petrovs bija apliecinājis oficiāli parakstītā dokumentā.
Kā skaidroja A. Petrovs, šajās vadlīnijās atrodamā informācija esot tik slepena, ka pat gadījumā, ja būtu nepieciešams ar tām iepazīstināt medijus, lai kliedētu aizdomas par prettiesisku valsts iestādes rīcību un šo aizdomu apstiprināšanās gadījumā informētu sabiedrību, tas netiktu pieļauts, jo „atbilstoši demokrātiskās tiesiskās valsts principiem priekšroka dodama tām interesēm, kuru aizsardzībai attiecīgajai informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tas ir, konkrētu iestāžu amatpersonām darba uzdevumu, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, izpildes ietvaros”.
Savukārt pagājušā gada novembrī I. Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests iekšēja haosa un nolaidības dēļ pats publiskoja atmazgāšanas apkarošanas mācību videoierakstus un prezentācijas, par kurām pēc tam oficiāli atzina – tās satur ierobežotas pieejamības informāciju.
Pietiek uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības būt informētai gan par to, kādām lietām tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, gan par to, cik nevīžīgi šāda it kā klasificēta informācija tiek glabāta centrālajā naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādē, par to pat nenojaušot citu valstu partnerdienestiem. Šī iemesla dēļ šie videoieraksti joprojām ir apskatāmi ikvienam interesentam. Savukārt „ļoti slepenās” vadlīnijas ir izlasāmas šeit.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
