Iesaki rakstu: 
Internetā parādījies vēl viens Ilzes Znotiņas (attēlā) vadītā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) klasificētais dokuments – vadlīnijas „Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā”. Divu nedēļu laikā šis ir jau otrais FID ierobežotas pieejamības dokuments, kas ir nokļuvis atklātībā, tā pastiprinot bažas par slepenas informācijas drošību šajā iestādē. Tuvākajās dienās Pietiek publicēs pārskatu par šī dokumenta sabiedrībai nozīmīgākajām nostādnēm, bet jau šodien pārpublicējam to pilnībā.
Saistībā ar šo dokumentu Finanšu izlūkošanas dienestam ir uzdoti šādi jautājumi, atbildes uz kuriem varētu sniegt lielāku skaidrību par atbildīgajiem saistībā ar jau kārtējo dienesta informācijas noplūdi:
1) vai Jūsu iestādē ir apstiprināts dokuments „Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā: vadlīnijas”?
2) kad (miniet precīzu datumu) un kas šo dokumentu ir apstiprinājis?
3) kad (miniet precīzu datumu) un kas (miniet amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu) šo dokumentu ir saskaņojis?
4) kad (miniet precīzu datumu) šis dokuments, kas bija apstiprināts Jūsu iestādē, tika nosūtīts saskaņošanai attiecīgajai amatpersonai, par kuru uzdots iepriekšējais jautājums)? Kādā formā tas tika nosūtīts?
5) cik ilgā laikā dokuments tika izskatīts un saskaņots?
Pēdējā pusgada laikā šī ir vismaz trešā reize, kad no Finanšu izlūkošanas dienesta noplūst klasificēta informācija. Iepriekšējā bija pirms pāris nedēļām, kad nezināmas personas internetā bija izlikušas citu FID ierobežotas pieejamības dokumentu ar nosaukumu Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru: vadlīnijas”.
To, ka šis noplūdušais dokuments ir ierobežotas pieejamības informācija, atzina arī pats FID. „Atbilstoši Finanšu izlūkošanas dienesta 2020. gada 6. oktobra rīkojuma Nr. 1-5.1/65 “Par ierobežotas pieejamības informācijas saraksta apstiprināšanu”, pielikuma 11. punktā noteiktajam vadlīnijas “Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbība subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru” (..) ir dokumenti, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju,” – to Finanšu izlūkošanas dienesta administratīvais direktors Aleksejs Petrovs bija apliecinājis oficiāli parakstītā dokumentā.
Kā skaidroja A. Petrovs, šajās vadlīnijās atrodamā informācija esot tik slepena, ka pat gadījumā, ja būtu nepieciešams ar tām iepazīstināt medijus, lai kliedētu aizdomas par prettiesisku valsts iestādes rīcību un šo aizdomu apstiprināšanās gadījumā informētu sabiedrību, tas netiktu pieļauts, jo „atbilstoši demokrātiskās tiesiskās valsts principiem priekšroka dodama tām interesēm, kuru aizsardzībai attiecīgajai informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tas ir, konkrētu iestāžu amatpersonām darba uzdevumu, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, izpildes ietvaros”.
Savukārt pagājušā gada novembrī I. Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests iekšēja haosa un nolaidības dēļ pats publiskoja atmazgāšanas apkarošanas mācību videoierakstus un prezentācijas, par kurām pēc tam oficiāli atzina – tās satur ierobežotas pieejamības informāciju.
Pietiek uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības būt informētai gan par to, kādām lietām tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, gan par to, cik nevīžīgi šāda it kā klasificēta informācija tiek glabāta centrālajā naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādē, par to pat nenojaušot citu valstu partnerdienestiem. Šī iemesla dēļ šie videoieraksti joprojām ir apskatāmi ikvienam interesentam. Savukārt „ļoti slepenās” vadlīnijas ir izlasāmas šeit.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
