Iesaki rakstu: 
Internetā parādījies vēl viens Ilzes Znotiņas (attēlā) vadītā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) klasificētais dokuments – vadlīnijas „Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā”. Divu nedēļu laikā šis ir jau otrais FID ierobežotas pieejamības dokuments, kas ir nokļuvis atklātībā, tā pastiprinot bažas par slepenas informācijas drošību šajā iestādē. Tuvākajās dienās Pietiek publicēs pārskatu par šī dokumenta sabiedrībai nozīmīgākajām nostādnēm, bet jau šodien pārpublicējam to pilnībā.
Saistībā ar šo dokumentu Finanšu izlūkošanas dienestam ir uzdoti šādi jautājumi, atbildes uz kuriem varētu sniegt lielāku skaidrību par atbildīgajiem saistībā ar jau kārtējo dienesta informācijas noplūdi:
1) vai Jūsu iestādē ir apstiprināts dokuments „Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā: vadlīnijas”?
2) kad (miniet precīzu datumu) un kas šo dokumentu ir apstiprinājis?
3) kad (miniet precīzu datumu) un kas (miniet amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu) šo dokumentu ir saskaņojis?
4) kad (miniet precīzu datumu) šis dokuments, kas bija apstiprināts Jūsu iestādē, tika nosūtīts saskaņošanai attiecīgajai amatpersonai, par kuru uzdots iepriekšējais jautājums)? Kādā formā tas tika nosūtīts?
5) cik ilgā laikā dokuments tika izskatīts un saskaņots?
Pēdējā pusgada laikā šī ir vismaz trešā reize, kad no Finanšu izlūkošanas dienesta noplūst klasificēta informācija. Iepriekšējā bija pirms pāris nedēļām, kad nezināmas personas internetā bija izlikušas citu FID ierobežotas pieejamības dokumentu ar nosaukumu Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru: vadlīnijas”.
To, ka šis noplūdušais dokuments ir ierobežotas pieejamības informācija, atzina arī pats FID. „Atbilstoši Finanšu izlūkošanas dienesta 2020. gada 6. oktobra rīkojuma Nr. 1-5.1/65 “Par ierobežotas pieejamības informācijas saraksta apstiprināšanu”, pielikuma 11. punktā noteiktajam vadlīnijas “Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbība subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru” (..) ir dokumenti, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju,” – to Finanšu izlūkošanas dienesta administratīvais direktors Aleksejs Petrovs bija apliecinājis oficiāli parakstītā dokumentā.
Kā skaidroja A. Petrovs, šajās vadlīnijās atrodamā informācija esot tik slepena, ka pat gadījumā, ja būtu nepieciešams ar tām iepazīstināt medijus, lai kliedētu aizdomas par prettiesisku valsts iestādes rīcību un šo aizdomu apstiprināšanās gadījumā informētu sabiedrību, tas netiktu pieļauts, jo „atbilstoši demokrātiskās tiesiskās valsts principiem priekšroka dodama tām interesēm, kuru aizsardzībai attiecīgajai informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tas ir, konkrētu iestāžu amatpersonām darba uzdevumu, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, izpildes ietvaros”.
Savukārt pagājušā gada novembrī I. Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests iekšēja haosa un nolaidības dēļ pats publiskoja atmazgāšanas apkarošanas mācību videoierakstus un prezentācijas, par kurām pēc tam oficiāli atzina – tās satur ierobežotas pieejamības informāciju.
Pietiek uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības būt informētai gan par to, kādām lietām tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, gan par to, cik nevīžīgi šāda it kā klasificēta informācija tiek glabāta centrālajā naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādē, par to pat nenojaušot citu valstu partnerdienestiem. Šī iemesla dēļ šie videoieraksti joprojām ir apskatāmi ikvienam interesentam. Savukārt „ļoti slepenās” vadlīnijas ir izlasāmas šeit.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
