Atkal skatīs mūsdienu Latvijas visskaļāko safabricēto krimināllietu, parādās ziņas par mēģinājumu „vienoties” ar apsūdzētajiem
PIETIEK21.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Rīgas apgabaltiesā jau nez kuro reizi tiks izskatīta krimināllieta, kurā trīs vīrieši apsūdzēti vairāku uzņēmēju pasūtījuma slepkavībās, kā arī kādreizējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumā. Iepriekšējās izskatīšanās dažādās instancēs būtiska daļa krimināllietas faktiski atzīta par safabricētu, savukārt pirms jaunās izskatīšanas parādījušās neoficiālas ziņas, ka notikuši mēģinājumi apsūdzētos ietekmēt, lai tie vienkārši atzītu vainu, pretī saņemot cietumsodus, kas būtu identiski viņu apcietinājumā bez sprieduma pavadītajiem vairāk nekā 13 gadiem.
Apgabaltiesai lieta vēlreiz jāizskata, jo Augstākā tiesa tās iepriekš taisīto spriedumu šovasar ļoti skarbos izteicienos atzina par nelikumīgu brāķi, bet policijas veiktās izmeklēšanas kvalitāti – par satriecoši zemu.
Atceļot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, Augstākā tiesa lēmumā norādīja, ka apelācijas instances tiesas pieļautie likuma pārkāpumi atzīstami par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma.
Augstākā tiesa savā lēmumā arī norādīja, ka pārkāptas apsūdzēto Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā un Satversmes 92.pantā noteiktās tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā un objektīvā tiesā.
Lēmumā bija minēts, ka apelācijas instances tiesa, iztiesājot lietu, nav ņēmusi vērā likumā noteiktās prasības izvērtēt noziedzīgā nodarījuma sastāva esamību vai neesamību apsūdzēto rīcībā, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, judikatūru un apsūdzības formulējumu, atzinumus pamatojot ar likumu, pārbaudītajiem un novērtētajiem pierādījumiem.
Tagad apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai no jauna būs jāvērtē pierādījumi apsūdzībā par vienu slepkavību un vienu slepkavības mēģinājumu (V. Vaškeviča spridzināšanu). Savukārt spriedums, ar kuru apsūdzētie atzīti par nevainīgiem un attaisnoti divu citu uzņēmēju slepkavībā, jau ir stājies spēkā.
Ar Augstākās tiesas lēmumu atceltais apgabaltiesas spriedums Mārtiņam Putniņam noteica brīvības atņemšanu uz 17 gadiem un sešiem mēnešiem ar policijas kontroli uz trīs gadiem, savukārt Sergejam Markevičam un Edgaram Krogertam - brīvības atņemšanu uz 19 gadiem un sešiem mēnešiem ar policijas kontroli uz trīs gadiem.
Šī bija jau otrā reize, kad lieta bija nonākusi Augstākajā tiesā. Iepriekšējo reizi, 2014.gadā Augstākā tiesa atcēla apelācijas instances spriedumu, ar kuru visiem trim vīriešiem par izdarītajiem noziegumiem bija piespriests mūža ieslodzījums.
Tikmēr, kā liecina informācija, ko Pietiek saņēmis no apsūdzēto radiniekiem, neilgi pirms 22. oktobrī paredzētās lietas kārtējās izskatīšanas noticis viens vai vairāki mēģinājumi „vienoties” ar apsūdzētajiem, kuri apcietinājumā bez spēkā stājušamies sprieduma pavadījuši jau 12-13 gadus.
Neformālās „vienošanās” pamatā bijis piedāvājums – apsūdzētajiem „izglābt” krimināllietu un tās virzītājus, atzīt savu vainu atlikušajās apsūdzībās, tā vietā saņemot cietumsodu, kura ilgums nepārsniegtu jau līdz šim apcietinājumā pavadītos vairāk nekā desmitos.
Pietiek nav ziņu, vai kāds no apsūdzētajiem šo „vilinošo piedāvājumu” ir pieņēmis, taču skaidrs, ka vainas atzīšana jaunās tiesas prāvas laikā to apstiprinās.
Pietiek vēlreiz publicē pirms dažiem gadiem saņemto acīmredzami labi informēta lasītāja vēstuli šai sakarā, - uz tajā uzdotajiem jautājumiem joprojām neviens nav atbildējis:
„Vladimira Vaškeviča spridzināšanā apsūdzētais Mārtiņš Putniņš ir pilnībā attaisnots par Aigara Lūša, Gata Aišpura un Genādija Peredeļska pasūtījumu slepkavību organizēšanu, atstājot vien tikai viņam inkriminēto Vladimira Vaškeviča spridzināšanas organizēšanu. Līdz ar to rodas jautājums – ko visus pēdējos deviņus gadus ir darījusi policija, lai atklāta šīs slepkavības?
Kurš ir šo slepkavību patiesais pasūtītājs un kāpēc lietā esošās liecības par citiem iespējamajiem pasūtītājiem netika izmeklētas? Kāpēc šajā lietā ir tik daudz sistemātiski mainītu liecību (arī daudzos gadījumos safabricētu, kas atklājās tās pārbaudot tiesas zālē)?
Vai policija apzināti to slēpj, uz pretrunīgu pierādījumu bāzes mēģinot notiesāt M.Putniņu un ignorējot citus pierādījumus par patieso šo slepkavību pasūtītāju vai arī tas ir vienkārši kompetences trūkums. Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.
Kā zināms, pats V. Vaškevičs M.Putniņu neuzskata par savas spridzināšanas pasūtītāju, viņa pārstāvji tiesai centās iesniegt pierādījumus par citu iespējamo pasūtītāju Raimondu Štālbergu un draudu īsziņām Inārai Vilkastei krietnu laiku pēc M.Putniņa apcietināšanas, tomēr tiesa atteicās pievienot lietai V. Vaškeviča pārstāvju sniegto informāciju.
Zīmīgi, ka mediji izvairās sabiedrībai darīt zināmu informāciju par tiesas attaisnojošo spriedumu M.Putniņam trīs pasūtījumu slepkavībās, vien norādot ka V.Vaškeviča spridzināšanas organizatoram ir samazināts sods no mūža ieslodzījuma uz 17 gadiem. Nav īsti saprotama vēlme Latvijas medijiem slēpt šo informāciju.
Pats M.Putniņš savu vainu pilnībā noliedz, un šis spriedums tāpat tiks trešo reizi pārsūdzēts kasācijas instancē. Tiesa tieši tāpat kā divas iepriekšējās reizēs spriedumos nav ņēmusi vērā visus kasācijas instances norādījumus par nepieļaujamu pierādījumu izmantošanu V. Vaškeviča spridzināšanas lietā.”
Šeit atrodami iepriekšējos gados Pietiek publicētie dokumenti šai sakarā:
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
