Atkal skatīs mūsdienu Latvijas visskaļāko safabricēto krimināllietu, parādās ziņas par mēģinājumu „vienoties” ar apsūdzētajiem
PIETIEK21.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Rīgas apgabaltiesā jau nez kuro reizi tiks izskatīta krimināllieta, kurā trīs vīrieši apsūdzēti vairāku uzņēmēju pasūtījuma slepkavībās, kā arī kādreizējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumā. Iepriekšējās izskatīšanās dažādās instancēs būtiska daļa krimināllietas faktiski atzīta par safabricētu, savukārt pirms jaunās izskatīšanas parādījušās neoficiālas ziņas, ka notikuši mēģinājumi apsūdzētos ietekmēt, lai tie vienkārši atzītu vainu, pretī saņemot cietumsodus, kas būtu identiski viņu apcietinājumā bez sprieduma pavadītajiem vairāk nekā 13 gadiem.
Apgabaltiesai lieta vēlreiz jāizskata, jo Augstākā tiesa tās iepriekš taisīto spriedumu šovasar ļoti skarbos izteicienos atzina par nelikumīgu brāķi, bet policijas veiktās izmeklēšanas kvalitāti – par satriecoši zemu.
Atceļot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, Augstākā tiesa lēmumā norādīja, ka apelācijas instances tiesas pieļautie likuma pārkāpumi atzīstami par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma.
Augstākā tiesa savā lēmumā arī norādīja, ka pārkāptas apsūdzēto Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā un Satversmes 92.pantā noteiktās tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā un objektīvā tiesā.
Lēmumā bija minēts, ka apelācijas instances tiesa, iztiesājot lietu, nav ņēmusi vērā likumā noteiktās prasības izvērtēt noziedzīgā nodarījuma sastāva esamību vai neesamību apsūdzēto rīcībā, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, judikatūru un apsūdzības formulējumu, atzinumus pamatojot ar likumu, pārbaudītajiem un novērtētajiem pierādījumiem.
Tagad apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai no jauna būs jāvērtē pierādījumi apsūdzībā par vienu slepkavību un vienu slepkavības mēģinājumu (V. Vaškeviča spridzināšanu). Savukārt spriedums, ar kuru apsūdzētie atzīti par nevainīgiem un attaisnoti divu citu uzņēmēju slepkavībā, jau ir stājies spēkā.
Ar Augstākās tiesas lēmumu atceltais apgabaltiesas spriedums Mārtiņam Putniņam noteica brīvības atņemšanu uz 17 gadiem un sešiem mēnešiem ar policijas kontroli uz trīs gadiem, savukārt Sergejam Markevičam un Edgaram Krogertam - brīvības atņemšanu uz 19 gadiem un sešiem mēnešiem ar policijas kontroli uz trīs gadiem.
Šī bija jau otrā reize, kad lieta bija nonākusi Augstākajā tiesā. Iepriekšējo reizi, 2014.gadā Augstākā tiesa atcēla apelācijas instances spriedumu, ar kuru visiem trim vīriešiem par izdarītajiem noziegumiem bija piespriests mūža ieslodzījums.
Tikmēr, kā liecina informācija, ko Pietiek saņēmis no apsūdzēto radiniekiem, neilgi pirms 22. oktobrī paredzētās lietas kārtējās izskatīšanas noticis viens vai vairāki mēģinājumi „vienoties” ar apsūdzētajiem, kuri apcietinājumā bez spēkā stājušamies sprieduma pavadījuši jau 12-13 gadus.
Neformālās „vienošanās” pamatā bijis piedāvājums – apsūdzētajiem „izglābt” krimināllietu un tās virzītājus, atzīt savu vainu atlikušajās apsūdzībās, tā vietā saņemot cietumsodu, kura ilgums nepārsniegtu jau līdz šim apcietinājumā pavadītos vairāk nekā desmitos.
Pietiek nav ziņu, vai kāds no apsūdzētajiem šo „vilinošo piedāvājumu” ir pieņēmis, taču skaidrs, ka vainas atzīšana jaunās tiesas prāvas laikā to apstiprinās.
Pietiek vēlreiz publicē pirms dažiem gadiem saņemto acīmredzami labi informēta lasītāja vēstuli šai sakarā, - uz tajā uzdotajiem jautājumiem joprojām neviens nav atbildējis:
„Vladimira Vaškeviča spridzināšanā apsūdzētais Mārtiņš Putniņš ir pilnībā attaisnots par Aigara Lūša, Gata Aišpura un Genādija Peredeļska pasūtījumu slepkavību organizēšanu, atstājot vien tikai viņam inkriminēto Vladimira Vaškeviča spridzināšanas organizēšanu. Līdz ar to rodas jautājums – ko visus pēdējos deviņus gadus ir darījusi policija, lai atklāta šīs slepkavības?
Kurš ir šo slepkavību patiesais pasūtītājs un kāpēc lietā esošās liecības par citiem iespējamajiem pasūtītājiem netika izmeklētas? Kāpēc šajā lietā ir tik daudz sistemātiski mainītu liecību (arī daudzos gadījumos safabricētu, kas atklājās tās pārbaudot tiesas zālē)?
Vai policija apzināti to slēpj, uz pretrunīgu pierādījumu bāzes mēģinot notiesāt M.Putniņu un ignorējot citus pierādījumus par patieso šo slepkavību pasūtītāju vai arī tas ir vienkārši kompetences trūkums. Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.
Kā zināms, pats V. Vaškevičs M.Putniņu neuzskata par savas spridzināšanas pasūtītāju, viņa pārstāvji tiesai centās iesniegt pierādījumus par citu iespējamo pasūtītāju Raimondu Štālbergu un draudu īsziņām Inārai Vilkastei krietnu laiku pēc M.Putniņa apcietināšanas, tomēr tiesa atteicās pievienot lietai V. Vaškeviča pārstāvju sniegto informāciju.
Zīmīgi, ka mediji izvairās sabiedrībai darīt zināmu informāciju par tiesas attaisnojošo spriedumu M.Putniņam trīs pasūtījumu slepkavībās, vien norādot ka V.Vaškeviča spridzināšanas organizatoram ir samazināts sods no mūža ieslodzījuma uz 17 gadiem. Nav īsti saprotama vēlme Latvijas medijiem slēpt šo informāciju.
Pats M.Putniņš savu vainu pilnībā noliedz, un šis spriedums tāpat tiks trešo reizi pārsūdzēts kasācijas instancē. Tiesa tieši tāpat kā divas iepriekšējās reizēs spriedumos nav ņēmusi vērā visus kasācijas instances norādījumus par nepieļaujamu pierādījumu izmantošanu V. Vaškeviča spridzināšanas lietā.”
Šeit atrodami iepriekšējos gados Pietiek publicētie dokumenti šai sakarā:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
