Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mīļie mūziķi, koristi, koru vadoņi un klātesošie Ukrainas atbalstītāji, ukraiņu un latvju tautas! Liktenīga vieta. Šeit, Rīgas kongresu namā 1988. gadā dzima mūsu vēsturē lielākā nacionālās atbrīvošanās kustība – Latvijas Tautas fronte. Šeit mēs atkal esam pulcējušies, iespējams, uz mūsu liktenīgākajiem, izšķirošākajiem Dziesmu svētkiem 21. gadsimtā. Es saku “dziesmu svētkiem” tādēļ, ka to kustība allaž bijusi un ir neatraujama mūsu politiskās un nacionālās pastāvēšanas cīņas sastāvdaļa. Dziesmu svētku kustības dalībnieki ir šīs Ukrainas atbalsta manifestācijas rīkotāji. Paldies jums!

Līdzīgi daudziem cilvēkiem visā pasaulē šai dienām stundā, minūtē ar bažām un šausmām vēroju Krievijas iebrukumu Ukrainā. Mēģinu iedomāties, kā mēs justos, ja mūsu sirmo Rīgu, skaisto Liepāju, jauko Kuldīgu, sakopto Madonu vai stalto Daugavpili tāpat kā tagad Ukrainas pilsētas grautu krievu artilērija. Kā es justos, ja mūsu armiju, manus dēlus un znotus, kas sargātu tēvzemi, piepeši no elles bunkura izlīdis Putins apsaukātu par narkomāniem un nacistiem, kā viņš dēvē Ukrainas aizstāvjus. 

Viņam ir kodolarsenāls. Viņam ir spārnotas un nespārnotas raķetes. Viņam ir tanki. Viņam ir miljons nebrīvu, nežēlīgu kareivju, kuri akli pilda galvenā cilvēkēdāja pavēles. Bet viņam ir vāja aizmugure. Tā turas uz kailiem meliem, netaisnības un nožēlojamas bravūras. Mūsu aizmugure ir dziesmu gars, brīvības alkas, taisnība. Pat ja Krievijas propagandisti gavilē, ka pēc Ukrainas pazemošanas Kremļa čekisti viegli sagrābs Baltijas valstis, es saku: “Pamēģiniet!”

Redzēsim, kurš gavilēs pēdējais.

Ukraina šobrīd atrodas turpat, kur Latvija 1940. gadā. Ukraina turas uz dzīvības un nāves, cilvēcības un necilvēcības frontes līnijas. Gluži tāpat kā Latvijai 1940. gadā, viņiem tagad uzbrucis milzīgs fizisks pārspēks ar tautas iznīcināšanas nolūkiem.

Taču mums 1940. gadā nebija sabiedroto.

Mēs nebijām guvuši vēstures mācību un nespējām noticēt, cik briesmīgs var būt Krievijas impērisms un šovinisms.

Mūsu prezidents izlēma nepretoties.

Ukraiņiem, gluži otrādi, ir sabiedrotie brīvajā pasaulē un arī Latvijā. Nenovērtēsim to par zemu.

Ukraiņiem nav ilūziju par ļaunumu, ko viņiem un pasaulei var nest Putina Kremlis.

Ukraiņu prezidents un visa ukraiņu tauta nolēmuši pretoties.

Mums jāiet palīgā. Ukraiņi patlaban ziedojas, lai mums nepienāktu 1940. gads ar masu deportācijām, represijām un genocīdu.

Tāpēc šodien tik svarīgi, lai ukraiņu karoga – saules un debesu – krāsās iezaigotos mūsu domas, sirdis un dvēseles. Svarīgi, lai ukraiņu karoga krāsā izgaismotos ne tikai par brīviem tautas ziedojumiem celtais Rīgas Brīvības piemineklis, bet arī par tautas piespiedu ziedojumiem celtais piemineklis nebrīvei Pārdaugavā.

Dārgie draugi!

No ziņu jūras, kas pārvarējusi kara troksni, Krievijas dezinformāciju un ukraiņu ciešanu balsis mani līdz asarām aizkustināja viens tālruņa video par Melnās jūras Čūskas salas aizstāvību. 13 ukraiņu robežsargi uz savas tēvzemes kriksīša pret smagi bruņotu Krievijas pirātu kuģi, kurš draudīgi atkārto uzrunu: “Esmu Krievijas kara kuģis. Padodieties! Esmu Krievijas kara kuģis. Padodieties!”

Pēc pauzes seko ukraiņu atbilde: “Krievijas kara kuģi, ej dillēs!**”

Lieki jautāt, vai vēstures taisnās tiesas priekšā iespēja ieiet mūžībā tiks dota Krievijas pirātiem vai par dzimteni kritušiem ukraiņu varoņiem.

Lieki jautāt, kuru rīcība kalpojusi cilvēcībai un kuru – grāvusi.

Latvija pēdējo reizi šādas ukraiņu robežsargu dilemmas priekšā stāvējusi 1991. gada janvāra barikādēs. Man liktenis bija lēmis pirms 32 gadiem Latvijas Radio naktī aicināt cilvēkus celties cīņai par tikko atgūto brīvību. Pirms diviem gadiem Sigvarda Kļavas rīkotā koncertā barikāžu piemiņai Doma baznīcā es lūdzu Māti Latviju, lai mums uz barikādēm vairs nekad nebūtu jādodas. Taču tagad mēs atkal uz tām stāvām kopā ar ukraiņu tautu pret to pašu ļaunuma impēriju, kas atkal atdzimusi Krievijā. Arī tagad man jāaicina uz to pašu. Man jāaicina mūs baiļu vietā likt aukstasinību. Jāaicina no Kremļa krātiņa izsprukušā neprāta vietā godāt saprātu.

Šķelšanās un kašķēšanās vietā atkal laiks vienoties par pašu galveno – brīvu Latviju un brīvu Ukrainu, un jācer, arī brīvu Baltkrieviju brīvā Eiropā.

Mēs jau solidarizējamies. To apliecina straujais līdzekļu pieplūdums Ukrainas atbalstam portālā ziedot.lv. Ja neziedosim un neziedosimies tagad, varam pazaudēt visu – gan savas dziesmas, gan kultūru un valodu, gan labklājību. Ko vērta tad būtu mūsu dzīvība?

Draugi!

Mūsu koncerts notiek pretī Krievijas vēstniecībai, kuras ellišķi aukstā un draudīgā dvaša pūš mums pakaušos. Gribu ko pajautāt arī tās darbiniekiem un Krievijas cilvēkiem: vai tiešām jūs esat gatavi atbildēt par tiem noziegumiem, ko Ukrainā veic jūsu priekšnieki un jūsu armija, paši savu nākamo paaudžu, kā arī nenovēršama starptautiskā tribunāla un vēl nenovēršamākas Dieva tiesas priekšā?

Vai zeme nelīgojas zem jūsu kājām, redzot, kā pasaule atbalsta Ukrainu un nosoda Krieviju?

Klusums! Nepievērsīsim tam uzmanību.

Atcerēsimies ko citu.

Pirms 149 gadiem toreizējās Baltijas provincēs vēl valdīja Krievijas cars, kurš aizliedza lietot Latvijas vārdu. Viņam tā izrunāšana likās tāda pati ķecerība kā tagadējam krievu caram vārda Ukraina pieminēšana. Tomēr par spīti visam, par spīti liegumiem tieši šādā pašā februāra dienā jaunlatvieši – Rīgas Latviešu biedrības runasvīri – nolēma rīkot Pirmos vispārējos latviešu dziedāšanas svētkus. Jau pēc trīsarpus mēnešiem pa visiem sirmās Rīgas vārtiem Krievijas impērijas Baltijas metropolē no šķietamas bezvēstures un nekurienes ienāca dziesmu svētku dalībnieki – tā sauktie nevācieši un nekrievi, vidzemnieki un kurzemnieki, kas no pirmajiem dziedāšanas svētkiem iznāca kā vienota latviešu tauta. Lielvārdes korists un dzejnieks Auseklis tad sajūsmā iesaucās: “Liktenīga tā tauta, kam ir tādi dziesmu šķēpi kā mūsējai!”

Dziesma, nevis cari un impērijas, mūs padarīja par tautu.

Dziesma kļuva par cīņā saucēju, kam vēlāk sekoja latviešu strēlnieki un mūsu Neatkarības kara varoņi. Pret dziesmu garu un dziesmoto revolūciju bezspēcīgi 1991. gada janvāra barikāžu laikā izrādījās mūsu ienaidnieku šaujamieroči. Varbūt šo vēstures patiesību vajadzētu zināt arī vēstures pseidopētniekam Putinam, kad viņš nākamreiz uzstāsies ar lekciju par ukraiņu nācijas neesamību?

Mūsu pienākums viņa turpmākās lekcijas brīvajai pasaulei nepieļaut un pašu lektoru izraidīt no pasaules vēstures.

Lai spēkus to piedzīvot mums un ukraiņiem dod mūsu dziesmas! Lai tās šovakar vieno gan Daugav’ abas malas, gan Daugavu un Dņepru!

Laima par mums lemi, Sargā mūsu zemi!

Slava Ukrainai! Slava varoņiem!

* Uzruna koncertā “Ukrainas brīvībai”

** РУССКИЙ ВОЕННЫЙ КОРАБЛЬ, ИДИ НАХУЙ!

Novērtē šo rakstu:

46
70

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...