Atkal tiek steigā bīdīti cietumu normatīvo aktu grozījumi, kas pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu
Pietiek lasītāja24.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlos vērst uzmanību uz gadu mijā steidzamības kārtībā virzītajiem grozījumiem - Likumprojekts Nr: 1248/Lp13 "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (LSIK)", kurš 19.01.2022 tika virzīts izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā tuvākajā Saeimas sēdē un spēkā stāšanās noteikta nākamā diena.
Jaunais regulējums paredz LSIK 50. 4 pantā: izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē, un tajā viņiem jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Soda daļā, kas jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, tiek ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda notiesātajam jāizcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes var pārvietot uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi vai atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā.”
Iepriekš LSIK 50.4. pants noteica "Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.3 panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, viņu ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis pusi no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50. 3 panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, viņu ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi."
Šis regulējums ir acīmredzami antikonstitucionāls un pretējs Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra spriedumam lietā Nr. 2018-25-01 “Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam”, kas paredz, ka ir jānodrošina vienlīdzīga soda izpilde notiesātajiem vīriešiem un sievietēm. Atbilstoši Satversmes tiesas spriedumā noteiktajam likumdevējam ir nevis jāpastiprina un jāpaildzina soda izciešana, bet gan tā jāpietuvina soda izpildes nosacījumiem, kādos sodu izcieš notiesātās sievietes, piemēram, līdz atklātajam cietumam viņām jāizcieš tikai puse no soda jeb 2/4.
Atbilstoši jaunajam regulējumam notiesāto vīriešu tiesiskais stāvoklis tiek būtiski pasliktināts, jo notiesātie vīrieši, kuri sodu izcieta slēgta cietuma vidējā pakāpē (un vismaz 1/4 no soda līdz nonāca šajā pakāpē) un saistībā ar grozījumiem, kuri noteica vidējās pakāpes likvidēšanu, ar 2022. gada 1. janvāri tika pārvietoti uz augstāko pakāpi būs spiesti izciest 1/4 no atlikušā soda augstākajā pakāpē un vēl 1/4 no soda daļēji slēgta cietuma augstākajā pakāpē, lai tie varētu tikai kandidēt uz nokļūšanu atklātajā cietumā. Respektīvi notiesātajam vīrietim iespējas nokļūt atklātajā cietumā faktiski nepastāv.
Pārejas noteikumos tiek gan atrunāts, ka notiesātajam vīrietim būs jāizcieš tikai daļa no 1/4 t.i. tikai tik cik pietrūkst līdz 1/4 no soda sodu izciešot vidējā pakāpē, bet faktiski tas nozīmē turpinātu pārkāpumu - diskrimināciju, jo pretēji Satversmes tiesas spriedumā noteiktajam ar jaunajiem grozījumiem tiek saglabāta, turpināta un stiprināta diskriminācija. Kā konstatēts arī spriedumā, notiesātās sievietes var pretendēt uz nokļūšanu atklātajā cietumā izciešot, 2/4 no soda jeb pusi, savukārt notiesātie vīrieši par tādiem pat noziegumiem pretendēt uz atklāto cietumu var izciešot 3/4+ no soda. Šādu nevienlīdzību Satversmes tiesa jau ir atzinusi par prettiesisku.
Ar jaunajiem grozījumiem "jauno (pēc 01.01.2022)" notiesāto vīriešu stāvoklis kļūst vēl bēdīgāks. Piemēram, ja persona X apcietinājumā ir pavadījusi 2/4 no piespriestā soda atbilstoši jaunajam regulējumam šī persona var nokļūt slēgta cietuma augstākajā pakāpē kur viņai jāizcieš 1/4 no soda (tātad jau 2/4+1/4=3/4), lai tā varētu nokļūt daļēji slēgta cietuma augstākajā pakāpē kur viņai jāizcieš 1/4 no soda, lai tā varētu pretendēt uz atklāto cietumu (3/4+1/4=4/4). Līdz ar to persona X var nokļūt atklātajā cietumā tikai pēc atbrīvošanās jeb pilnīgas soda izciešanas.
Jāņem vērā apstāklis, ka cietuma izvērtēšanas komisijas darbība pandēmijas ietekmē vairākkārt ir tikusi pārcelta. Tas nozīmē, ka notiesātais vīrietis vairumā gadījumu, pat izciešot 3/4 no piespriestā soda un atbilstot visiem kritērijiem, nevar pretendēt uz nokļūšanu atklātajā cietumā. Minēto apliecina arī apstāklis, ka viens no atklātā tipa cietumiem tika slēgts, jo notiesāto vīriešu skaits atklātajos cietumos ir pavisam neliels un tas tiek "pieregulēts" ar šādiem grozījumiem, t.i. tiek mainīts viss, lai nemainītos nekas!!!
Tieslietu ministrija lieliski apliecina to, ka nebūs tā, kā saka Satversmes tiesa, bet gan būs tā kā līdz šim un tā, kā gribēs ministrija. Ministrijā augstākminēto grozījumu sākumversijā bija iekļāvusi šādu pārejas noteikumu punktu - "41. Notiesātie, kas 2022. gada 31. decembrī sodu izcieš daļēji slēgtajā cietumā, no 2023. gada 1. janvāra soda izciešanu turpina slēgtā cietuma attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē." Faktiski ministrija ar šo vēlējusies "patīt" notiesāto pakāpenisko soda mīkstināšanu atpakaļ un atmest notiesātos atpakaļ stingrākā soda izciešanas režīmā. Protams, bez jebkāda saprātīga un tiesiska pamata, jo vienkārši tā grib.
Notiesāto vīriešu skaits Olaines cietumā (atklātā tipa cietums) atbilst divās vairākvietīgajās kamerās esošo notiesāto personu skaitam (pat mazāk). Līdz ar ko rodas jautājums, vai nebūtu lietderīgāk slēgt atklāto cietumu Olainē, tādējādi ietaupot resursus, un tur esošos notiesātos pārvietot uz kādu citu cietumu. Nav jēgas uzturēt cietumu, kurā, ja paveicas, nonāk vien pāris ieslodzīto gadā. Bet pēc šiem grozījumiem nonākt atklātajā cietumā iespējas samazinās vēl vairāk.
Aicinu Saeimu un valsts prezidentu neizsludināt šos grozījumus, nododot tos otrreizējai caurlūkošanai.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
