Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nonākot atklātībā ziņām par viņa parakstītu parādzīmi par 200 miljoniem eiro, šodien no amata atkāpās Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš. "Viņš ir vienkārši sajucis prātā," - šādi atklājumu par domes vadītāja parakstīto astronomiskā apjoma parādzīmi Pietiek komentēja viens no domes deputātiem.

Līdz šim Āboliņš bija plašāk zināms kā Kredītņēmēju asociācijas dibinātājs un arī saistībā ar to, ka šā gada 9. jūlijā Ogres rajona tiesa pieņēma lēmumu par viņa maksātnespējas procesa sākšanu.

Āboliņa, kurš pirms pāris gadiem stādījās priekšā kā "Kredītņēmēju konsultāciju centra vadošais jurists", parādsaistības ir vairāk nekā 300 tūkstoši eiro.

Taču nu šīs domes priekšsēdētāja parādsaistības ir tīrais nieks, salīdzinot ar 200 miljoniem eiro, kuri minēti viņa parakstītā parādzīmē Lihtenšteinā reģistrētai ārzonas kompānijai Riverside HK Ltd.

Pagaidām nav sīkāk skaidrs, kādos apstākļos un ar kādiem nosacījumiem Āboliņš novada pašvaldības vārdā parakstījis šo apšaubāmā izskata dokumentu, kura kopiju šodien publiskojam.

Tāpat publiskojam arī Āboliņa Valsts kasei adresētu vēstuli, kas datēta ar 26. novembri un kurā pieminēta parakstītā parādzīme (promissory note).

Pēc pašreizējām ziņām, nekādas paliekošas juridiskas sekas parakstītajai parādzīmei varētu arī nebūt, jo to bijis nepieciešams reģistrēt Valsts kasē, ko Āboliņš arī nesekmīgi mēģinājis.

Šodien notika pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prasības sasaukta novada domes sēde, kurā piedalījās arī ministrijas Pašvaldību departamenta direktors Aivars Draudiņš, kā arī Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji. Tāpat šodien plānots lemt, kādus pasākumus veikt, lai pašvaldībai saistībā ar Āboliņa parakstīto dokumentu nerastos kādas finansiālas sekas.

Mūslaiku Latvijas vēsturē jau ir bijušas pāris slavenas parādzīmju lietas. Slavenākā noteikti ir „400 miljonu vekseļu lieta”, kas sākās 1993. gada maijā, kad atklātībā nonāca ziņas, ka 1992. gada decembrī toreizējais finanšu ministrs E. Siliņš parakstījis valdības garantijas 400 miljonu dolāru aizņēmumam tolaik valsts īpašumā esošā Brocēnu cementa un šīfera kombināta vajadzībām no kādas faktiski nepazīstamas kompānijas Maschinen Anlagen Service. Turklāt izrādījās arī, ka politiķa Jāņa Jurkāna dzīvesbiedre Ilze Jurkāne – ārzemju latviete, kas ieņēma valstiskās Latvijas Investīciju bankas prezidentes posteni, – parakstījusi vekseļus par šādu tālaika valsts finanšu iespējām vienkārši fantastisku summu.

Tiesa, jau 1992. gada augusta sākumā bija pieņemts valdības lēmums Par ārvalstu kredītu pieprasījumu izskatīšanas un ārvalstu valūtā saņemto kredītu atmaksāšanas kārtību, kurā virkne normu bija pietiekami skaidras: ir Ekonomisko reformu ministrijas noteikti pamatprincipi, kuri jāievēro valstiskā kredīta saņemtgribētājam, tad biznesa plāns jāiesniedz Finanšu ministrijai, kura savukārt veiktu rūpīgu analīzi, savukārt par valsts garantijām šāda apjoma kredītam noteikti būtu jālemj valdībai. Taču šajā gadījumā nekā no tā vienkārši nebija – ne apstiprināta un saskaņota biznesa plāna, ne valdības lēmuma (I. Godmanis vēlāk dievojās: „Es ar pilnu atbildības sajūtu varu apgalvot, ka par šo darījumu un vekseļiem uzzināju tikai pēc vekseļu parakstīšanas!”), tikai valdības pārstāvju rezolūcijas, Brocēnu kombināta direktora Jura Reisona atzinums par Maschinen Anlagen Service pārstāvju norādi, ka solīto 400 miljonu izcelsme neesot īpaši tīra, un... parakstītie vekseļi, ko Latvijas pārstāvji jau bija izlaiduši no savām rokām.

Viss gan beidzās laimīgi – 19. jūlijā Latvijas goda konsula Beļģijā Nila Dālmana dzīvesbiedre Paula Dālmane no Beļģijas prokuratūras saņēma un liecinieku klātbūtnē anulēja slavenos 20 vekseļus, un ģenerālprokurora palīdze Rita Aksenoka publiski atzina – krimināllieta netiks ierosināta, jo reālas sekas nav iestājušās. Savukārt valsts amatpersonas jau tobrīd apliecināja savu vēlākajos gados tik raksturīgo spēju izvairīties no jebkādas personiskas atbildības: piemēram, I. Jurkāne paziņoja – viņa domājusi, ka ar savu parakstu tikai apliecina Latvijas Investīciju bankas gatavību kredītu apkalpot (vēl piebilstot: „Manas profesionalitātes apspriešana šeit ir nevietā!”, E. Siliņš – ka valdības vārdā nemaz negarantē kredīta atmaksu, no jebkādas atbildības atkratījās arī toreizējais arhitektūras un celtniecības ministrs Aivars Prūsis. (Vēlāk ministrs un viņa vietnieks Rodrigo Pelsis pārcēlās uz kompāniju Būvalts, savukārt E. Siliņš kļuva par Latintrādes bankas padomes priekšsēdētāju, līdz tā ņēma nelabu galu 1995. gada lielās banku krīzes ieskaņā.)

Savā ziņā komiski skanēja tās pašas I. Jurkānes publiski teiktais: „Zinot, kā strādā mūsu valdība, un zinot, kāds ir mūsu premjerministrs, es šaubos, ka kaut kas tāds varēja notikt bez Godmaņa kunga ziņas. Un, pat ja tā būtu, godu tas premjeram nedara. Mēs dzīvojam valstī, kur neviens ne par ko neatbild un nevēlas atbildēt.” Pretrunas amatpersonu teiktajā bija acīmredzamas, taču nekādu reālu naudu Latvija zaudējusi nebija, un nevienam tobrīd acīmredzami nebija ne mazākās vēlēšanās kaut ko papildus izmeklēt – interesanti, ka pēc I. Jurkānes uzstāšanās Saeimā nevienam deputātam neatradās neviens pats amatpersonai uzdodams jautājums.

Savukārt trīs gadus vēlāk atklājās, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Māris Purgailis un Finanšu departamenta direktors Astrīds Duncāns faktiski gājuši „400 miljonu lietā” iesaistīto amatpersonu pēdās un parakstījuši īpatnu dokumentu, ko varēja uzskatīt arī par garantijas vēstuli par 50 miljonu dolāru kredītu, izrādījās, ka nekādus praktiskus secinājumus no vekseļu lietas Latvijas valsts finanšu pārzinātāji un kontrolētāji nebija izdarījuši.

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...