Atkārtots aicinājums atlikt grozījumus Informācijas atklātības likumā
Latvijas Žurnālistu asociācija14.04.2023.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu asociācija uzskata, ka divās darba dienās (ieskaitot noteiktajā priekšlikumu laikā iekļautās Lieldienu brīvdienas), nav iespējams sagatavot saturiskus priekšlikumus.
Tāpēc vēlreiz atkārtojam principus, kurus likumdevējam būtu jāņem vērā, izskatot
likumprojektu Nr.210/Lp14 un Nr.211/Lp4 grozījumus:
ģeopolitiskā situācija – Krievijas iebrukums Ukrainā – notika jau pirms gada. Ja
apdraudējums bija nekavējošs, būtu virzīti tad. Tagad tas tiek izmantots kā iegansts;
klasificēto dokumentu daudzums pamatoti pieaug. Tādu datu, kā redzējām TV pārraidē “Kas notiek Latvijā” (05.04.23), nav;
klasificētie dokumenti tiek centralizēti apkopoti un izvērtēta šīs pakāpes pamatotība;
nav iespējams apstrīdēt tiesā, liedzot sabiedrībai iespēju uzzināt un vērtēt faktiski
jebko, ko kādas iestādes vadītājs neuzskata par publiskojamu. Mūsu pieredze rāda, ka pat konfidencialitātes grifa piešķiršana nereti ir subjektīva un nepamatota, tāpēc ir absolūti nepieņemami to papildus piesegt ar valsts noslēpumu sargājošo likumu aizsardzības prasībām;
neesam redzējuši pārliecinošus pierādījumus, izņemot iestāžu vēlmi vieglāk atrakstīties un ilgāk neatslepenot), ierosinām tos attiecināt tikai uz NATO un partnervalstu radītiem dokumentiem, iekļaujot likumā attiecīgu kategoriju.
1. Grozījumu pieņemšanai steidzamības kārtā nav pietiekamas argumentācijas,
2. Grozījumu iesniedzējiem būtu jāvar statistiski pierādīt, ka “dienesta vajadzībām”
3. Vēl vairāk- nav ne tikai datu, bet kopīgas sistēmas, kā “dienesta vajadzībām”
4. Ja šī dokumentu kategorija tiek ierakstīta valsts noslēpuma aizsardzības likumos, to
Ja drošības iestāžu darbu apdraud šīs dokumentu kategorijas neesamība (par ko arvien
Pārējie dokumenti ar attiecīgo grifu būtu pakļauti Informācijas atklātības likumam – un tiesu varai.
LŽA uzskata, ka esošo priekšlikumu saturs un pieņemšanas forma apdraud sabiedrības intereses informācijas pieejamībai un atklātībai, tāpēc ir gatava tās aizstāvēt Satversmes tiesā.
Tāpat LŽA neiesniedz konkrētas likumu grozījumu redakcijas, jo nenotika sabiedriskā apspriešana un laika ir par maz, lai tādas formulētu, bet uzskata par nepieciešamu atgādināt principus, kurus grozījumu iesniedzēji un pieņēmēji nedrīkstētu ignorēt.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
