Atkārtots aicinājums atlikt grozījumus Informācijas atklātības likumā
Latvijas Žurnālistu asociācija14.04.2023.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu asociācija uzskata, ka divās darba dienās (ieskaitot noteiktajā priekšlikumu laikā iekļautās Lieldienu brīvdienas), nav iespējams sagatavot saturiskus priekšlikumus.
Tāpēc vēlreiz atkārtojam principus, kurus likumdevējam būtu jāņem vērā, izskatot
likumprojektu Nr.210/Lp14 un Nr.211/Lp4 grozījumus:
ģeopolitiskā situācija – Krievijas iebrukums Ukrainā – notika jau pirms gada. Ja
apdraudējums bija nekavējošs, būtu virzīti tad. Tagad tas tiek izmantots kā iegansts;
klasificēto dokumentu daudzums pamatoti pieaug. Tādu datu, kā redzējām TV pārraidē “Kas notiek Latvijā” (05.04.23), nav;
klasificētie dokumenti tiek centralizēti apkopoti un izvērtēta šīs pakāpes pamatotība;
nav iespējams apstrīdēt tiesā, liedzot sabiedrībai iespēju uzzināt un vērtēt faktiski
jebko, ko kādas iestādes vadītājs neuzskata par publiskojamu. Mūsu pieredze rāda, ka pat konfidencialitātes grifa piešķiršana nereti ir subjektīva un nepamatota, tāpēc ir absolūti nepieņemami to papildus piesegt ar valsts noslēpumu sargājošo likumu aizsardzības prasībām;
neesam redzējuši pārliecinošus pierādījumus, izņemot iestāžu vēlmi vieglāk atrakstīties un ilgāk neatslepenot), ierosinām tos attiecināt tikai uz NATO un partnervalstu radītiem dokumentiem, iekļaujot likumā attiecīgu kategoriju.
1. Grozījumu pieņemšanai steidzamības kārtā nav pietiekamas argumentācijas,
2. Grozījumu iesniedzējiem būtu jāvar statistiski pierādīt, ka “dienesta vajadzībām”
3. Vēl vairāk- nav ne tikai datu, bet kopīgas sistēmas, kā “dienesta vajadzībām”
4. Ja šī dokumentu kategorija tiek ierakstīta valsts noslēpuma aizsardzības likumos, to
Ja drošības iestāžu darbu apdraud šīs dokumentu kategorijas neesamība (par ko arvien
Pārējie dokumenti ar attiecīgo grifu būtu pakļauti Informācijas atklātības likumam – un tiesu varai.
LŽA uzskata, ka esošo priekšlikumu saturs un pieņemšanas forma apdraud sabiedrības intereses informācijas pieejamībai un atklātībai, tāpēc ir gatava tās aizstāvēt Satversmes tiesā.
Tāpat LŽA neiesniedz konkrētas likumu grozījumu redakcijas, jo nenotika sabiedriskā apspriešana un laika ir par maz, lai tādas formulētu, bet uzskata par nepieciešamu atgādināt principus, kurus grozījumu iesniedzēji un pieņēmēji nedrīkstētu ignorēt.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
