Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad Pietiek sāka informēt par SIA Lattelecom veidotajām nodokļu “optimizēšanas” shēmām, vairāki bijušie uzņēmuma darbinieki vērsušies portālā ar savu stāstījumu par Lattelecom, kurā 49% pieder valstij un kuras valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis paudis gatavību tiesāties ar Latvijas valsti par solidaritātes nodokli, kas var gan tiešā veidā samazināt Gulbja ienākumus, kas pērn saskaņā ar viņa amatpersonas deklarāciju bija 392 tūkstoši eiro, gan arī samazināt uzņēmuma peļņu, no kuras apmēra atkarīga arī Lattelecom šefa alga.

Gan esošie, gan bijušie darbinieki ir vēlējušies palikt anonīmi, jo baidoties gan par Lattelecom represijām, gan pašreizējā darba devēja negatīvu attieksmi pret darbiniekiem, kuri atļaujas publiski iztirzāt nesmukumus kompānijas iekšienē.

Kāds Pietiek lasītājs vēsta par Lattelecom ieviesto resursu vadības sistēmu, kas ļāvusi diezgan elastīgi samazināt samaksu montieriem. Pēc lasītāja stāstītā, caur šo sistēmu tehniķi saņem savus darba uzdevumus - tehnisko informāciju un tajā skaitā arī adreses uz kurieni viņam būs jādodas.

Šī sistēma arī uzskaita tehniķa veiksmīgi paveiktos darbus punktos (nevis naudā). Proti, piemēram, ja tehniķis vai inženieris ir veiksmīgi ierīkojis klientam internetu, tad par darbu saņem desmit punktus. Bet, ja viņš ir ierīkojis gan internetu, gan telefona līniju, tad viņa kontam pieskaita 15 punktus, attiecīgi par internetu, telefonu un televīziju - jau 25 punktus.

Kā norāda bijušais Lattelecom montieris, adreses, klienti un darbi nekad nav vienādi. Gadās darbi, kas paveicami 10 minūtēs, bet gadās arī darbi uz pusi dienas vai vairāk. “Ideja pirmajā brīdī nešķiet tik slikta, taču zemūdens akmens ir tāds, ka 2010./2011. gadā ar visiem tika pārslēgti darba līgumi, pēc tam pēc pāris gadiem bija arī modifikācija. Tātad kopš tā laika visiem tehniķiem/inženieriem darba līgumu sadaļā, kur runa ir par atalgojumu, parādās tikai viens cipars - tas ir 0,59 Ls (jaunākajā modifikācijā šodien tur figurē EUR) par vienu punktu. Protams visi darbinieki tādas vai citādas algas tādā vai citādā veidā savāc, taču...” zemūdens akmeņus atklāj lasītājs.

Pēc viņa paustā, uzņēmums ir nodrošinājies ar iespēju modificēt piešķiramo punktu apjomu tehniķiem par paveiktajiem darbiem. Vienā jaukā dienā esot visiem paziņots, ka par televīziju 10 punkti ir par daudz un turpmāk piešķirs tikai divus punktus. Turklāt to bijis iespējams izdarīt arī bez darba līguma izmaiņām.

Darbiniekiem gan ir arī piemaksas par kompetenci un prēmijas. Taču tas viss iet caur citu datorizētu sistēmu, un katru darbinieku novērtē tiešais vadītājs. “Ja vērtējums ir slikts, tad arī piemaksas ir sliktas. Piemēram, ja kāds darbinieks ir izdarījis kādu pārkāpumu vai nekvalitatīvi paveicis savu darbu,  tad viņam var tikt samazināta “prēmija” vai “piemaksa par kompetenci”, kas teorētiski ir otra algas sastāvdaļa. Tātad neatkarīgi no darbinieka paveiktā shēmošanas sasniegumi padara par iespējamu uzņēmumam vienpusēji pilnībā kontrolēt darbinieku algas, kas savukārt attiecīgi padara par iespējamu (summējot abas modificējamās algas komponentes pēc principa 0+0=0) kādam nesamaksāt vispār,” Lattelecom metodes atklāj bijušais montieris.

Kāds cits lasītājs atklāj, ka 2009.gadā visi montieri nostādīti fakta priekšā – vai nu kļūsti par pašnodarbināto vai raksti atlūgumu. Kad pirms pāris gadiem gan Valsts ieņēmumu dienests, gan Valsts kontrole esot Lattelecom aizrādījuši, ka šādi nevar slēgt līgumus ar darbiniekiem, visi ātri pārformēti uz kompāniju Corporate Solutions, un turpmāk montieri veikuši tieši tos pašus Lattelecom darbus, tikai jau kā Corporate Solutions pašnodarbinātie, un ienākumi “uz rokas” vēl vairāk sarukuši, jo arī šī kompānija vēlējusies saņemt savu daļu.

Vēl kāds cits bijušais Lattelecom darbinieks ir sašutis, ka Lattelecom tagad vaino konkurentus, ka to darbošanās “pelēkajā ekonomikā” esot spiedusi ķerties pie nodokļu samazināšanas metodēm. “Tieši otrādi. Es tagad strādāju pie Lattelecom konkurenta, ne ar vārdu nav pieminēts pašnodarbinātā statuss, ir cieta alga ar iespēju nopelnīt prēmiju par labu darbu un visām sociālajām garantijām, kā arī vēl veselības apdrošināšana,” atklāj bijušais Lattelecom montieris.

Savukārt Lattelecom joprojām neko sliktu šajā shēmošanā nesaskata. “Atalgojuma sasaiste ar kvalitatīvu darbu un paveiktā apjomu ir pašsaprotama prakse tirgus ekonomikā. Darba normas tiek noteiktas atbilstoši vidējam patērētajam laikam attiecīgā darba veikšanai. Attīstoties tehnoloģijām, darba instrumentiem un palīgmateriāliem, darba normas attiecīgi tiek pārskatītas,” – šāds ir vienīgais Lattelecom komentārs par lasītāju izklāstīto darba un samaksas modeli.

Pietiek jau ziņoja, ka Latvijas valstij ar 51% piederošais Lattelecom, kura vadītājs Juris Gulbis paudis gatavību sūdzēt tiesā valsti par solidaritātes nodokli, pats veido optimizācijas shēmas, lai izvairītos no nodokļiem. Pēc šīm publikācijām Pietiek vērsušies jau vairāki bijušie Lattelecom montieri, kuri ir bijuši gatavi izklāstīt, kā tieši iedarbināta viena no uzņēmuma nodokļu optimizācijas shēmām.

Vainu par nodokļu optimizēšanu, atstājot savus faktiskos darbiniekus bez sociālajām garantijām, Lattelecom veļ gan uz konkurentiem, kuri darbojoties tā dēvētajā “pelēkajā ekonomikā”, gan uz valsti, kura necīnoties ar ēnu ekonomiku un vēl ieviesusi jaunu - "solidaritātes nodokli", kas ievērojami samazinās arī paša Gulbja ienākumus, kuri pērn sasniedza 392 tūkstošus eiro (vai arī vismaz liks no visiem ienākumiem samaksāt nodokli). Tā kā Gulbja alga ir atkarīga no Lattelecom peļņas lieluma, solidaritātes nodoklis var samazināt uzņēmuma peļņu un līdz ar to arī viņa algu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...