Atklājas jauni fakti par Meļņika lomu skandalozajā ukraiņu naftas platformas lietā: varētu būt "atmazgāti" vismaz 40 miljoni dolāru
PIETIEK08.06.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vismaz 40 miljoni ASV dolāru - tāda varētu būt summa, kas skandalozajā Ukrainas uzņēmuma Černomorneftegaz naftas platformas iegādes un piegādes darījumā 2011.-2013. gadā varētu būt atmazgāta un nozagta Rīgas kuģu būvētavas faktiskā saimnieka Vasilija Meļņika virsvadībā, liecina Pietiek rīcībā nonākuši jauni fakti par šo "gadsimta darījumu".
Tas, ka kopējais naftas platformas iegādes darījums bija koruptīvs tolaik vēl Viktora Janukoviča vadītās Ukrainas valsts augstu amatpersonu līmenī, šaubas nav radījis jau iepriekš - tāpat kā naudas apjoms, kas ir ticis "sadalīts", un Rīgas kuģu būvētavas loma šajā darījumā.
2011.gada 2.novembrī Rīgas kuģu būvētava noslēdza līgumu par pašpaceļošās urbšanas iekārtas (naftas platformas) piegādi Ukrainas valsts uzņēmumam Černomorneftegaz ar piegādes termiņu 2012.gada decembrī un līguma summu - 399 800 000 ASV dolāru.
Publiska informācija rāda, ka tieši šo pašu platformu, ko piegādāja Rīgas kuģu būvētava, par vairāk nekā divreiz mazāku summu - 179 000 000 miljoniem ASV dolāru - 2010. gada decembrī tās ražotājam, Singapūras uzņēmumam Keppel Fels bija pasūtījis Norvēģijas uzņēmums Standard Drilling.
Ņemot vērā viegli identificējamo platformu un iespaidīgo - 220 miljonu dolāru - cenas starpību, nebija šaubu, ka darījums kopumā bija organizēts, lai Ukrainas valstij "noslauktu" iespaidīgus līdzekļus. Nu Pietiek rīcībā nonākušie fakti rāda, kāda šajā "gadsimta korupcijas darījumā" bijusi Rīgas kuģu būvētavas un personiski Meļņika lomā.
Izrādās, jau 2011.gada novembrī Meļņiks (tolaik vēl Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs) ar uzņēmuma starpniecību iegādājies Lielbritānijas uzņēmumu Northsale Logistics Limited.
Šis uzņēmums bija dibināts tikai dažus mēnešus iepriekš un faktiski bija tikai tukša čaula. Šai "čaulai" Latvijā tika atvērts konts Unicredit bankā, kur atradās arī viens no Rīgas kuģu būvētavas kontiem, - pēc visa spriežot, lai finanšu plūsmu pārcelšana no kuģu būvētavas uz britu uzņēmuma kontiem būtu vienkāršāka un arī slēptāka. Turklāt paraksttiesīgās personas abiem kontiem bija Rīgas kuģu būvētavas un Northsale Logistics Limited direktori (viņi arī Melņika radinieki) Einārs Buks un Irina Rudzāte.
Tādā veidā visi no Černomorneftegaz saņemtie maksājumi Nordea bankā tika pārskaitīti uz Rīgas kuģu būvētavas kontu Unicredit bankā, bet pēc tam uz Northsale Logistics Limited kontu šajā pašā bankā. No šī konta tad arī tālāk tika veikti maksājumi reāliem ražotājiem, piegādātājiem un citiem labuma guvējiem.
Publiski tika paziņots, ka 2011. gada novembra sākumā starp Rīgas kuģu būvētavu un Northsale Logistics Limited noslēgta apgādes aģentēšanas vienošanās par pašpaceļošās peldošās urbšanas iekārtas piegādi. Ar šo vienošanos Northsale Logistics Limited tika iecelta par ekskluzīvu aģentu, kurš nodrošināja apgādi, pakalpojumu sniegšanu un produktu piegādi, aģenta atlīdzību nosakot līdz 0,2 procentiem no noslēgtā Apgādes līguma summas
Naftas platformas pieņemšanas-nodošanas akts starp Rīgas kuģu būvētavu un Černomorneftegaz tika parakstīts 2012. gada 21. decembrī, bet jau nedēļu vēlāk uzņēmums Northsale Logistics Limited tika steidzami pārreģistrēts uz citu personu, lai Rīgas kuģu būvētava izvairītos no pienākuma iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam konsolidēto gada pārskatu.
Līdz ar to Northsale Logistics Limited darījumi arī kļuva par nepieejamiem Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam, kaut gan par Northsale Logistics Limited direktoriem līdz pat 2013.gada augustam palika Buks un Rudzāte. Papildus viņiem tā paša gada februārī tika iecelts vēl viens direktors - jaunais oficiālais uzņēmuma īpašnieks, sens Meļņika līdzdalībnieks dažādos projektos, Lielbritānijas pilsonis Valērijs Smirnovs.
Cik iespaidīgas summas un uz kurieni tad aizplūda caur Northsale Logistics Limited? Saskaņā ar britu likumu Northsale Logistics Limited par 2012.gadu deklarēja, ka tā ir “maza kompānija”, tas ir, tās apgrozījums nepārsniedz 10,07 miljonus dolāru un ka līdz ar to tai ir tiesības neiesniegt peļņas un zaudējumu aprēķinu (kas arī netika izdarīts).
Taču faktiski, kā to liecina publiski izziņotie darījuma apmēri, caur Northsale Logistics Limited kontiem tika pārskaitīti vairāk nekā 390 000 000 ASV dolāru, kas, visticamākais, tika noslēpti arī no britu iestādēm (jo tika veikti caur kontu Unicredit bankā Latvijā), bet Latvijā tie netika uzrādīti, jo izdevās panākt, lai Rīgas kuģu būvētavai nebūtu jāiesniedz konsolidētais gada pārskats.
Tomēr arī pieejamie finanšu dati rāda, ka vismaz daļa no iespaidīgajām finanšu plūsmām uz brīdi nonāca arī Rīgas kuģu būvētavā - taču, kā redzams, aizplūda tālāk, visticamākais, ar Meļņiku saistītām personām.
Rīgas kuģu būvētavas 2012. gada pārskats rāda, ka 2012. gada beigās uzņēmuma kontos bija naudas līdzekļi 23 600 000 latu (44 000 000 dolāru) apmērā, bet jau trīs mēnešus vēlāk kontos bija palikuši vairs tikai 600 000 latu. Tas nozīmē, ka trīs mēnešu laikā vairāk nekā 40 miljoni dolāru aizplūduši - visticamākais, uz Northsale Logistics Limited kontu Unicredit bankā.
No formālā viedokļa šādiem pārskaitījumiem pamata nebija, jo Northsale Logistics Limited savā 2012. gada pārskatā bija deklarējis, ka uzņēmumam parādnieki ir tikai 776 000 dolāru apmērā, turklāt naftas platforma jau bija nodota un visi darbi pabeigti.
Tas savukārt nozīmē, ka faktiski no Rīgas kuģu būvētavas ar Meļņika ziņu un atbalstu varētu būt nozagti un tālāk "atmazgāti" vairāk nekā 40 miljoni dolāru - Latvijas uzņēmuma daļa par līdzdalību ukraiņu koruptīvajā shēmā. Turklāt uzņēmuma gada pārskatā nav redzams, ka par 2012. gada beigās "pārdoto" Northsale Logistics Limited uzņēmums būtu saņēmis kaut formālu samaksu.
Pietiek zināms, ka visa šī informācija jau kopš pagājušā gada pavasara ir Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas rīcībā, kur par tiem sākts kriminālprocess. Taču nekādu ziņu par šī kriminālprocesa norisi pagaidām nav. Savukārt Meļņiks joprojām nevēlas sniegt atbildes uz Pietiek jautājumiem.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
