Atklājas pretrunas informācijā par Meroni kriminālprocesu, policijas vadība pagaidām klusē
PIETIEK14.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policija Rīgas apgabaltiesai un sabiedrībai ir sniegusi pretrunīgu informāciju par to, cik un kādām personām kriminālprocesā par rīcību ar arestēto mantu ir piemērots aizdomās turētā statuss: lai gan publiski Valsts policija apgalvo, ka šis statuss esot piemērots vienai personai – Šveices juristam Rudolfam Meroni, Rīgas apgabaltiesas lēmumā par arestētās mantas glabātāja pilnvaru atņemšanu R. Meroni ir norādes uz Valsts policijas informācijas sniegtu informāciju, no kuras izriet, ka aizdomās turētie varētu būt vairāki.
„Kriminālprocesā noris aktīva pirmstiesas izmeklēšana. Vienai personai piemērots statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Šobrīd izmeklēšanas interesēs plašākus komentārus nesniedzam,” – šāda ir skopā oficiālā informācija, kuru augusta beigās Pietiek sniedza Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.
Taču šī informācija būtiski atšķiras no tās, ko Valsts policija, kā izriet no Rīgas apgabaltiesas sākotnēji slēptā lēmuma par mantas glabātāja pilnvaru atņmemšanu R. Meroni, ir sniegusi tiesai šā gada sākumā un pēc tam jūlijā.
Rīgas apgabaltiesas šā gada 17. augusta lēmumā minēts, ka viena vēstule no policijas saņemta 3.februārī, - tā bijusi Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā saņemta Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieka vēstule par to, ka „2020.gada 23.janvārī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3.nodaļā ir uzsākts kriminālprocess Nr. 11810000120 pēc Krimināllikuma 308.panta pirmajā un otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm”.
No šīs vēstules izrietot, ka „kriminālprocess ir uzsākts pret visiem Aivaram Lembergam, Līgai Lembergai un Anrijam Lembergam kriminālprocesā Nr. 12812001408 (Nr. 12812003205) arestēto mantu glabātājiem, t.sk. Rudolfu Meroni”. No tā savukārt izrietot – „saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 61.pantu kriminālprocesā Nr.11810000120 Rudolfs Meroni ir uzskatāms par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess”.
Arī attiecībā uz vēstuli, kas 17.jūlijā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā saņemta no Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieka, Rīgas apgabaltiesas lēmumā ir izmantots formulējums – no tās esot „redzams, ka Rūdolfs Meroni ir uzskatāms par personu, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess”.
Šo situāciju vēl neskaidrāku padara fakts, ka R. Meroni pārstāvis, advokāts Daimārs Škutāns ir paziņojis – „mantas glabātājs” nemaz neesot saņēmis Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru viņš atcelts no arestētās mantas glabāšanas un vispār esot pārsteigts par faktu, ka pret viņu ierosināts kriminālprocess par, iespējams, nelikumīgām darbībām ar arestēto mantu.
Pagaidām ne Rīgas apgabaltiesa, ne Valsts policijas vadība nav vēlējušās sniegt skaidrojumus par šo situāciju. Tostarp Valsts policija nav sniegusi atbildi ne uz jautājumu, kāpēc astoņu mēnešu laikā, kopš sākts kriminālprocess, policija nav informējusi R. Meroni par viņam kriminālprocesā noteikto statusu, ne uz jautājumu, kam tad īsti šī kriminālprocesa ietvaros ir noteikts statuss „persona, pret kuru sākts kriminālprocess”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
