Atklājas pretrunas informācijā par Meroni kriminālprocesu, policijas vadība pagaidām klusē
PIETIEK14.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policija Rīgas apgabaltiesai un sabiedrībai ir sniegusi pretrunīgu informāciju par to, cik un kādām personām kriminālprocesā par rīcību ar arestēto mantu ir piemērots aizdomās turētā statuss: lai gan publiski Valsts policija apgalvo, ka šis statuss esot piemērots vienai personai – Šveices juristam Rudolfam Meroni, Rīgas apgabaltiesas lēmumā par arestētās mantas glabātāja pilnvaru atņemšanu R. Meroni ir norādes uz Valsts policijas informācijas sniegtu informāciju, no kuras izriet, ka aizdomās turētie varētu būt vairāki.
„Kriminālprocesā noris aktīva pirmstiesas izmeklēšana. Vienai personai piemērots statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Šobrīd izmeklēšanas interesēs plašākus komentārus nesniedzam,” – šāda ir skopā oficiālā informācija, kuru augusta beigās Pietiek sniedza Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.
Taču šī informācija būtiski atšķiras no tās, ko Valsts policija, kā izriet no Rīgas apgabaltiesas sākotnēji slēptā lēmuma par mantas glabātāja pilnvaru atņmemšanu R. Meroni, ir sniegusi tiesai šā gada sākumā un pēc tam jūlijā.
Rīgas apgabaltiesas šā gada 17. augusta lēmumā minēts, ka viena vēstule no policijas saņemta 3.februārī, - tā bijusi Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā saņemta Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieka vēstule par to, ka „2020.gada 23.janvārī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3.nodaļā ir uzsākts kriminālprocess Nr. 11810000120 pēc Krimināllikuma 308.panta pirmajā un otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm”.
No šīs vēstules izrietot, ka „kriminālprocess ir uzsākts pret visiem Aivaram Lembergam, Līgai Lembergai un Anrijam Lembergam kriminālprocesā Nr. 12812001408 (Nr. 12812003205) arestēto mantu glabātājiem, t.sk. Rudolfu Meroni”. No tā savukārt izrietot – „saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 61.pantu kriminālprocesā Nr.11810000120 Rudolfs Meroni ir uzskatāms par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess”.
Arī attiecībā uz vēstuli, kas 17.jūlijā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā saņemta no Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieka, Rīgas apgabaltiesas lēmumā ir izmantots formulējums – no tās esot „redzams, ka Rūdolfs Meroni ir uzskatāms par personu, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess”.
Šo situāciju vēl neskaidrāku padara fakts, ka R. Meroni pārstāvis, advokāts Daimārs Škutāns ir paziņojis – „mantas glabātājs” nemaz neesot saņēmis Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru viņš atcelts no arestētās mantas glabāšanas un vispār esot pārsteigts par faktu, ka pret viņu ierosināts kriminālprocess par, iespējams, nelikumīgām darbībām ar arestēto mantu.
Pagaidām ne Rīgas apgabaltiesa, ne Valsts policijas vadība nav vēlējušās sniegt skaidrojumus par šo situāciju. Tostarp Valsts policija nav sniegusi atbildi ne uz jautājumu, kāpēc astoņu mēnešu laikā, kopš sākts kriminālprocess, policija nav informējusi R. Meroni par viņam kriminālprocesā noteikto statusu, ne uz jautājumu, kam tad īsti šī kriminālprocesa ietvaros ir noteikts statuss „persona, pret kuru sākts kriminālprocess”.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
