Atklāsmes no „Julianus” mēstules: kur slēpjas svešzemju nekorumpētība un kā to sasniegt

Latvija esot arī korupcijai atvērta valsts. Tā var spriest pēc Transparency International 2023. gada korupcijas uztveres indeksa.  Starp 27 ES valstīm esam 14. vietā.  Nu tādi pusatvērti esam, ne īsti šķīsti, ne nešķīsti. Augstas šķīstības ložā lepni sēž Dānija, Zviedrija, Norvēģija, Somija. Mūsu tuvākais kaimiņš Igaunija spraucas partera virzienā.

Bet kā tas nākas, ka šo šķīsto valstu uzņēmumi kuplā skaitā sasēduši Latvijā? Kā viņiem izdodas nekorumpēties šai grēku izrādē? Vai tikai pasīvi vērojot no savu valstu ložas? Kur paslēpta viņu nekorumpētības atslēga?

Atbildes sniedz neliels ieskats tajā, kā un kāda korupcija tiek mērīta un kā šķietamā nekorumpētība izpaužas praktiskās dzīves situācijās.

Transparency International korupcijas uztveres indekss atspoguļo viedokļus (ne pieredzi) par korupciju publiskajā,  nevis privātajā sektorā. Publiskā sektora korumpētība tiek saistīta ar kukuļošanu, valsts naudas izšķērdēšanu, favorītismu, nepotismu un tā saucamajiem “otkatiem”. Veidojot indeksu, piemēram, kādam Zviedrijas baņķierim pajautā: “Kā tev šķiet — Latvijas ierēdņi pieprasa kukuļus?” Netiek jautāts: “Vai tu, baņķieri, labi atalgota amata iesaiņojumā neiedevi kukuli kādai izbijušai valsts amatpersonai?”

Arī citu organizāciju sastādītie indeksi aprobežojas ar politisko un ekonomisko korupciju, kas nebūt neietver morālo korupciju (nekrietnumu, melošanu, manipulēšanu, ekspluatēšanu) un neatspoguļo sabiedrības uzvedības normu degradēšanu, kad “privātās un sabiedriskās” korupcijas izpausmes tiek uztvertas kā ikdienišķa parādība. 

Nav nacionāli vai starptautiski atzīta indeksa, kas vērtētu šķīsto valstu uzņēmumu tikumību vai netikumību Latvijā vai citās viesvalstīs. Ir uzņēmumu ētikas un uzvedības kodeksi un trauksmes svilpes, bet to lietošana un vētīšana ir vien pašu uzņēmumu ziņā.

Tas nozīmē, ka nav liekama vienādības zīmes starp  kādai valstij piešķirto korupcijas uztveres indeksu un šīs valsts uzņēmumu faktisko rīcību viesvalstīs, kur viņu tikumība var izrādīties vien veikli ekspluatēts fantāzijas auglis. 

Tagad piemērs iz grēcīgās dzīves. Pastkastē atrodu mēstuli, kurā kāds Dmitrijs Ševčenko (attēlā) pieprasa nekavējoties samaksāt aptuveni pusotru tūkstoti eiro, ko es esot parādā SIA Civinity Solutions. Neatminu, ka būtu ko iegādājies no šāda uzņēmuma. Tomēr uzstājīgais tonis liek pāršķirstīt interneta annāles, lai saprastu, kas ir šis Dmitrijs un no kurienes tāds nāk. Tālu nenākas meklēt. Kāda sūdzību patversme čum un mudž no īstu un neīstu parādnieku šausmu stāstiem par Dmitriju briesmīgo un viņa labo roku Liānu.

Kas gan ticēs parādniekiem, ja ad hominem[i] princips Latvijā tiek piesmiets visos variantos vairākas reizes dienā gan parastu ļaužu anonīmos, gan politpulciņu runasvīru un sievu atklātos izpildījumos. Sataisīji parādus, pats vainīgs. Ciet klusu un maksā ar visiem procentiem — teiks vairākums —, tostarp Dmitrija tuvākie un tālākie priekšnieki no Tallinā bāzētā uzņēmuma Aktiva Finance Group.

Tomēr nevar ignorēt Latvijas patērētāju tiesību sargsuņa lēmumus un tiesu spriedumus par Aktiva Finance Group ietilpstošo uzņēmumu SIA Julianus Inkasso Latvija, kura valdes loceklis un manipulatīvais ziķeris tad ir šis Dmitrijs.

Kopš 2019. gada Julianus parādniekiem sūtījis tūkstošiem vēstuļu un īsziņu, melšot par kaut kādiem izpildrakstiem un sēdēm, kurās lems par parādu nodošanu tiesu izpildītājiem, kaut ārpustiesas parādu atguvēji neko tādu nevar ne lemt, ne darīt. Covid-19 spelgonī brīvdienās un vakara stundās uzstājīgi sludināts, ka tikai šis ir īstais laiks maksāt bez tiesas iesaistes.

Grūti iedomāties, ka uzņēmuma vadība, jo īpaši direktore Ina Hofmane, to nezina un akli tic, ka Dmitrijs ir klārs kā bērna asara. Līdzībās runājot — pēc korporatīva kodiena darbinieks sataisa ziepes, bet nākamajā rītā svaigs kā gurķītis slāj uz darbu, kur kolēģi neko nesaož un šķebīgumā nenovēršas. Un tā no dienas dienā vairāku gadu garumā.  Pat tad, kad tādi kodieni uzņēmumam izmaksā desmitiem tūkstošu eiro soda naudās, ko tiesas liek Julianus samaksāt par negodīgu komercpraksi.

Kaut pagājis vairāk nekā gads kopš kasācijas tiesas lēmuma, izskatās, ka Dmitrija tiešie priekšnieki joprojām nav apjautuši vaļības žvingulī sastrādāto. Tāpēc svilpe, kurā iepūst, jāmeklē augstākos plauktos. Piemēram, jāsazinās ar Aktiva Finance Group padomes priekšsēdi Ülar Maapalu, kas, jūsmīgu nākotnes vīziju apvīts, kopā ar pieciem padomes locekļiem rēgojas uzņēmuma interneta vietnē.

Izrādās, ka ar viņiem ir gluži kā ar PSKP politbiroja locekļiem — retušēti ģīmji redzami, bet personas ir nesasniedzamas, jo viņu kontaktinformācijas nav. Var vien pamielot acis kā ar locekļiem uz Ļeņina mauzoleja tribīnes un brīnieties, ko viņi tur dara ­— demonstrē lojalitāti mauzoleja saimniekam vai noskata vietu mūža mājai kremļa sienā. Atšķirība tik vien tā, ka iebalzamēto lelli tagad aizvieto zelta teļš, bet necilu ķieģeļu nišu aizsaulē — kāda grezna villa Vidusjūras piekrastē mūža nogalē.

Iznāk, ka atbilde uz virsraksta jautājumu ir šāda: svešzemju uzņēmumu nekorumpētība slēpjas latvijiešu korumpētībā.

Svešo koruptivitāte nestāv piesieta likuma ķēdē svešzemē. Līdz ar kapitāla brīvu pārvietošanos tā staigā pavadā robežās, ko sabiedrības vairākums nospraudis savās galvās starp “drīkst un nedrīkst”, “labi un slikti”, “pieļaujam un nepieļaujam”. Kur robežas ir pusatvērtas, tur svešzemju saimnieks var palaist pavedienu vaļīgāk. Korupcijas suņi var izrauties, kost, plosīties un dzīrot. Tomēr robežu vaļība neatbrīvo saimnieku no atbildības par savu un sava suņa uzvedību. Īstenais atbildīgais ir tas, kurš gūst labumu sev uz godīguma un taisnīguma rēķina.

Lai noturētu patvaļu vismaz vietējā likuma aplokā un lai kādam atkal nesakāptu galvā kā anus Ēzopa fabulā par galvenā orgāna statusu, nosūtu iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centram:

Dmitrija Ševčenko mēstule pārkāpj Ārpustiesas parādu atgūšanas likuma 7. panta prasības par obligāti norādāmo informāciju. No mēstules nevar saprast, kas tas par parādu — kad, no kā un uz kāda juridiska pamata es kaut ko esmu iegādājies. Tajā nekas nav teikts par iespēju izteikt pretenzijas 21 dienas laikā no paziņojuma saņemšanas brīža.

Tā kā līdzīga mēstule ir pienākusi maniem tuviniekiem, tad pārkāpts ir arī šā likuma 9. pants. Parādu atguvējiem nav tiesību iesaistīt tuviniekus vai citas personas. Ir prettiesiski veikta personas datu apstrāde, pārkāpjot Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. daļu.

Nobeigumā neliela fantāzija ar piemēriem, kā sasniegt augstu nekorumpētības standartu, darbojoties pie kaimiņiem un plašākā pasaulē.

Kaimiņa dārzā ir jāuzstāda pumpis, kas sūknē ūdeni uz siltumnīcu jūsu tomātiem un gurķiem, ar kuriem mielojaties paši un kurus pārdodat citiem. Pumpja apkalpē jānodarbina inas, dmitriji un liānas, no kuriem jāturas nesasniedzamā attālumā. Apkārtējiem jāstāsta, ka rūpējaties par līdzcilvēku labklājību, veselību un regulāru vēdera izeju. Katrā izdevīgā brīdī jāuzsver, ka esat investējis pumpja uzstādīšanā un sedzat tā apkalpošanas izmaksas. Kaimiņiem jūs jāgodā par krusttēvu un jāslavē.

Ja ir ambīcijas tirdzniecības jomā, tad jādibina uzņēmumi lielākas korumpētības valstīs. Potenciāls ir — korupcijai vakantas vēl ir 13 vietas ES valstu pakaļgalā, kur var atrast vietējos korupcijas nesējus. Metodiski jāpilina smadzenēs, ka pareizā ir jūsu sapratne par lietu kārtību, ar  mārketinga un PR akcentiem paplešot pieļaujamības robežas sadzīves līmenī.

Piemēram, jāreklamē izpārdošanas ar 75% atlaidi vai jāiestāsta, ka trešdienās pārdodat preces zemāk par pašizmaksu un ka ar peļņu knapi pietiek akcionāru pieticīgo vēlmju apmierināšanai. Ar laiku vietējie sapratīs, ka esat labdari caur un cauri 7 dienas nedēļā un ka prastu melu akceptēšana ir lēta cena par labu preci. Grēks ir neizmantot izdevību to nopirkt un neaplaimot svešzemju onkuļus. Tālāk viss ies kā iesmērēts. Viņu labklājības ministri nemaskēdamies palīdzēs atvērt jaunus veikalus, un sabiedrības interešu sargsuņi norīs visus plauktos izliktos mānekļus.

Ja ir kompintence transporta jomā, tad i uzņēmumu ārvalstīs nevajag dibināt. Pietiek uzmesties par negausi un raust miljonus no kāda esošā. Apjomi lieli, vienam nepanest. Tāpēc savlaicīgi jāpadomā par korupcijas mūļiem. Vajadzīgs kāds briškens, vasks, liepiņš vai ozoliņš. Tad var iestāstīt, ka, piemēram, ātrais kredīts ar 14,5% likmi gadā ir izsvērts biznesa lēmums, nevis kārtējā afēra. Ja cipari neiet kopā, jo peļņa nepārsniedz 10% pat ziedu laikos, un iznākumā paliek tikai krēsls, tad pie tā nevajag turēties. To par vienu eiro var atdot kādam svešzemju investoram.

Vēl var apsvērt potenciālu, ko slēpj pāļi ūdenī un tilti uz nekurieni. Tie ir stratēģiski daudzslāņaini projekti, kam nepieciešamas topmenedžeres un sazarots dubultaģentu tīkls. Vajadzīgs arī vietējais KNAB, kas caur šādiem objektiem zemapziņā iebetonē domu, ka korupcijas aisberga neredzamā daļa nav sasniedzama un atklājama. Projekts savlaicīgi jāapklāj ar slepenības šķidrautu, lai kulbergi neiekuļas starp ķebļa kājām. Pēc darba ar melnu muti varēs plūkt augļus no instalācijām, kuras stutēs vietējie nodokļu maksātāji vairāku paaudžu garumā.

[i] Tiek diskreditēta persona, nevis atspēkots argumentu. Piemēram, tu esi stulbs un nekā nesaproti; tev no tā būs labums; tu pats tā dari, tāpēc esi liekulis; tu esi viņējais, tāpēc tev nevar ticēt; tu jau iepriekš tā teici un kļūdījies, tāpēc tev nekad nevar būt taisnība.

Novērtē šo rakstu: