Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un Valsts prezidentu par Veselības ministrijas faktisko atteikumu veikt viņa kā ārstniecības personas resertifikācijas procesa tiesiskuma pārraudzību.

2016.gada 8.augustā Veselības ministrija kā normatīvos aktos noteikta pārraugoša valsts pārvaldes iestāde saņēma iesniedzēja sākotnējo iesniegumu, kurā tika lūgts veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu tiesības praktizēt psihiatra profesijā arī pēc 2016.gada 14.septembra, kad beidzās Latvijas Ārstu biedrības savulaik izdotā sertifikāta derīguma termiņš.

Notika piecreizēja vēstuļu apmaiņa ar Veselības ministriju, līdz pēdējā no tām, proti, 13.12.16.skaidrojumā iestāde atzina, ka faktiski vispār neveic sertifikācijas procesa institucionālu pārraudzību un nav izdevusi nekādu (nelabvēlīgu vai labvēlīgu) lēmumu konkrētu publiski tiesisko attiecību ar iesniedzēju ietvaros. Prasījumu ministrijai iesniedzējs joprojām uztur spēkā.

Veselības ministrija pēc būtības neapšauba iesniedzēja argumentus, ka ārstu sertifikācija tiesiskā procedūrā nav iespējama jau kopš 2013.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā aktuālie MK noteikumi Nr.943, kas reglamentē ārstniecības personu sertifikācijas kārtību. Saskaņā ar to normām ārstu sertifikāciju deleģēts veikt Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padomei; saskaņā ar LĀB statūtiem tā ir biedrības profesionālā struktūrvienība, ko, izdodot attiecīgu nolikumu, kā koleģiālu institūciju izveido LĀB valde. Veselības ministrija 13.12.16. nosūtītajā vēstulē nepārprotami atzīst, ka attiecīgs nolikums nav izdots, bet tikušas vienīgi ievēlētas padomes amatpersonas.

Savukārt, ja arī padome būtu izveidota atbilstoši statūtiem, tai tomēr nevarētu rasties tiesības izdot administratīvos aktus deleģētas valsts pārvaldes funkcijas ietvaros, jo biedrības struktūrvienība nav juridiska persona (Biedrību un nodibinājumu likuma 50.panta pirmā daļa); tātad pašai par sevi tai nevar piemist administratīvi procesuālā tiesībspēja.

Iesniedzējs sarakstes gaitā tika ministrijai vairākkārt argumentējis, ka esošā problēmsituācija demokrātiskā valstī būtu risināma saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem; proti, ierastā ārstu sertifikācijas procedūra, ko veic biedrība, pagaidām jāaptur, kamēr tiek novērstas būtiskas nepilnības normatīvajos aktos un izvērtēts, vai lietderīgi leģitimizēt Sertifikācijas padomes statusu. Bet tikmēr ar VM kā atbildīgās valsts iestādes akceptu būtu samērīgi ļaut pilnvērtīgi turpināt darbu speciālistiem, kuri ir regulāri praktizējoši un kuru kvalifikācijas atbilstība nevarētu objektīvi radīt šaubas arī pēc iepriekš izdotā sertifikāta derīguma termiņa beigām. Tāpat būtu jāļauj uzsākt darbu jaunajiem speciālistiem, kuri jau nokārtojuši mūsdienu prasībām atbilstošu rezidentūras eksāmenu akreditētās mācību iestādēs (jāpiebilst, sertifikācija, ko veic biedrības, šobrīd vērtējama kā arhaisks pasākums ar vēsturisku, simbolisku nozīmi, kam ir attāls sakars ar ārstu kvalifikācijas reālu nodrošināšanu).

Kā zināms, tiesiskas nepilnības kādā pārvaldes jomā nav nekas unikāls. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu tāpēc pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido. Iestādei, kas konstatē padotībā esošas institūcijas darbības neatbilstību tiesību aktiem vai vispārējiem tiesību principiem, protams, ir pienākums nepieļaut tamlīdzīgas darbības turpināšanu.

Lai gan valsts pārvalde ir strikti pakļauta likumam, tomēr Veselības ministrijas valsts sekretārs acīmredzami vēlas situācijai meklēt politisku risinājumu. No 13.12.16. vēstules izriet, ka esot (politiski?) svarīgi, lai LĀB turpinātu veikt ārstu sertifikāciju, bet Veselības ministrija LĀB Sertifikācijas padomes priekšsēdētāja parakstītos dokumentus vēlāk “traktēs” kā administratīvos aktus. Tātad prioritāri Veselības ministrija ārstu sertifikācijas procesā akceptē nevis Administratīvā procesa likuma normu, bet gan padomju tiesību atsevišķu principu piemērošanu. Proti, padomju tiesību doktrīnā tika uztverts par pašsaprotamu, ka tiesībām ir piespiedu raksturs. Konkrētajā situācijā ministrija, atbalstīdama ilggadējā LĀB prezidenta P.Apiņa personības kulta veidošanu vai kāda cita iemesla dēļ, uzskata, ka ir tiesīga ikvienam ārstam piespiedu kārtā likt respektēt gan LĀB “vadošo lomu”, gan vienlaikus, protams, biedrības ekonomiskās intereses, ciktāl tā var sevi uzturēt, iekasējot naudu par sertifikāciju un kvalifikācijas celšanas pasākumu organizēšanu (kā kvalitāti valsts nekādi nepārrauga).

Būtiska ir morāles principu veidošana. Ne ārstiem, ne pacientiem un sabiedrībai kopumā mūsu valstī nav pietiekamas izpratnes par tiesību jautājumiem, normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju; šis fakts ir neglaimojošs, bet vispārzināms. Diemžēl Veselības ministrija ar savu attieksmi faktiski deklarē, ka tiesiskumam nav vērtības. Taču valsts pārvaldei, šķiet, drīzāk būtu pienākums vairot sabiedrībai pārliecību, ka adekvātai tiesiskuma apziņai vajadzētu kļūt ikvienas personas, jo īpaši, izglītotākās daļas, kurai tradicionāli tiek pieskaitīti ārsti, svarīgai dzīves sastāvdaļai.

Iesniedzējs, izanalizējot Ministru prezidenta biroja 22.09.16. izsūtīto formālo vēstuli, kam nav sekojusi nekāda rīcība, un Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieka J. Plepa parakstītu 22.02.17. skaidrojumu Nr.343, diemžēl gūst papildu apstiprinājumu vērojumam, ka tiesiskums mūsu valstī netiek uzskatīts par vērtību; turklāt J.Plepa, kurš pozicionējas kā augsti kvalificēts jurists un augstskolas mācībspēks, parakstītā vēstule sagatavota īpaši nekvalitatīvi. Proti, tiek prātuļots, ka amatpersonu ievēlēšana pati par sevi jau nozīmējot viņu apvienošanu koleģiālā institūcijā, bet vienlaikus saskaņā ar LĀB statūtiem it kā tomēr tā neesot. Savukārt Ministru kabineta noteikumu (tātad kādu procesuālu normu) spēkā esamība jau esot pietiekams apstāklis, lai uzskatītu, ka biedrībā, kas pati par sevi ir no saistībām pret valsti brīvs subjekts, tiek izveidota struktūrvienība. Ja godātais docents attiecīgos paraloģismus tāpat skaidro studentiem, tad tiesiskuma apziņu, arī izpratni, ko regulē materiālās, bet ko procesuālās normas, veidot būs nākotnē arvien sarežģītāk.

Rezumējot pašlaik Veselības ministrijas it kā pārraudzītā ārstu sertifikācijas procedūra, vērtējot tiesiskos aspektus, jau kopš 2013.gada 1.janvāra turpinās apmēram šādi:

lēmumus par tālākizglītības pasākumu atzīšanu, sertifikāciju un sertifikātus paraksta Sertifikācijas padomes priekšsēdētājs; kamēr padome kā koleģiāla institūcija nav izveidota, parakstītie dokumenti ir saistoši vienīgi pašam priekšsēdētājam kā fiziskai personai (Dokumentu juridiskā spēka likuma 1.panta 2.daļa un 3.panta 2.daļa),

Veselības ministrijai nav iecere minēto situāciju pārraudzības kārtībā novērst, jo politiski pareizāk šķiet ārstus piespiest ievērot kādas savdabīgas, demokrātiskā sabiedrībā par arhaiskām uzskatāmas morāles normas – paklausīgi veiktās sertificēšanās galarezultātā rodas apzināta melošana pacientiem, ka pie sienas kabinetā eksponētais sertifikāts ir kvalifikāciju patiesi apstiprinošs, leģitīmā procedūrā iegūts dokuments,

Veselības ministrija pauž gatavību turpināt neierobežoti ilgi “traktēt” LĀB Sertifikācijas padomes priekšsēdētāja parakstītos dokumentus kā administratīvos aktus; tādējādi, kamēr padome nav izveidota un tās statuss neatbilst juridiskas personas statusam, kas dotu tiesības leģitīmi darboties valsts pārvaldē, Veselības ministrijas administratīvajai vadībai “traktēšana” nerada tiesisku pamatu izdot valsts amatpersonu sarakstu; tajā faktiski jau kopš 01.01.2013. bija iekļaujami visi LĀB Sertifikācijas padomes locekļi (likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta 3. daļa un 20.panta 5.1 daļa).

Vērtējot kompleksi visai intensīvo un apjomīgo saraksti ar Veselības ministriju un citām institūcijām, iesniedzējs pauž Valsts prezidentam un Ministru prezidentam bažas par mūsu valsts ilgtspēju. Sarakstes gaitā atklājies, ka amatpersonas nevēlas novērst administratīvā vājuma izpausmes pat tad, ja tās tiek konkretizētas. Bet īpaši pārsteidzoši, ka pašlaik ministrijas valsts sekretāra līmeņa amatu ieņemoša persona, kam pilnvaras nav tik plašas, lai demonstrētu politisku nostāju, var oficiālā sarakstē neviena netraucēti spriedelēt par valstī šobrīd laikam gan neatzītu, būtībā padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ievērošanas svarīgumu un to, ka ārstam, lai saglabātu prakses tiesības, esot obligāti jāsaņem pozitīvs lēmums no nemaz neizveidotas institūcijas.

  Iesniedzējs cer, ka Valsts prezidentam un Ministru prezidentam izdosies rast risinājumu un rosināt vai pat veikt praktiskus pasākumus, lai Veselības ministrija nodrošina, ka tiesības patstāvīgi praktizēt ārstniecības personas varētu iegūt vai atjaunot tiesiskā, saprātīgā procedūrā. Iesniedzējs par saņemto atbildi publiski informēs savus pacientus un citus interesentus; līdz šim pacienti, lai viņus nesatrauktu, tikai izlases kārtībā informēti par radušos problēmu ar iesniedzēja kā nesertificēta ārsta statusu. Vienlaikus iesniedzējs jau atkārtoti pauž nožēlu, ka valstī (vai drīzāk, valdošajā koalīcijā?!) acīmredzami nedarbojas pietiekami efektīva sistēma, kā nodrošināt augstākajai ierēdniecībai piederošu amatpersonu, jo īpaši, ministriju valsts sekretāru darbības tiesiskuma kontroli.

Novērtē šo rakstu:

18
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Datortehnoloģijas un masu mediji

FotoLatviešu valodas interneta portālos arvien biežāk sāk parādīties tādi vārdi kā datorredze un dziļie neirālie tīkli. Turpat tuvumā parasti tiek pieminēts arī mākslīgā intelekta vārds, kas lasītājā izraisa pastiprinātu interesi par lietotajiem jaunvārdiem. Zinātkārīgākie sākuši sērfot interneta dzīlēs, taču tur atrodamais pārsvarā ir nepilnīgs, jo pastāv atsevišķu fragmentu veidā. Latviešu valodā uzrakstītu, subjektīvu viedokli vēl nav izdevies lasīt, kaut gan temats ir kā radīts lietošanai masu medijos.
Lasīt visu...

21

Devalvācijas lielmeistari Rīgas pilī

FotoMūsdienās devalvācija ir ikdienas sastāvdaļa. Ar devalvāciju tiekamies nepārtraukti. Jēdzienu „devalvācija” jau sen neattiecina tikai uz valūtas (naudas) kursa pazemināšanu attiecībā pret zeltu vai citu valūtu kursu. Jau sen jēdziens „devalvēt” nenozīmē tikai valūtas pakļaušanu devalvācijai. Tā ir izveidojies, ka devalvācijas jēdziens tagad ir ievērojami populārāks nekā deviances jēdziens, kā socioloģijā apzīmē rīcības novirzītību no tiesiskajām vai tikumiskajām normām un sabiedrībā pieņemtajiem standartiem. Ja tiekamies ar nozīmīguma pazemināšanu, tad parasti atceramies vārdu „devalvācija”, kuru var uzskatīt par sinonīmu vārdam „degradācija” – pakāpeniska pasliktināšanās, panīkšana, pagrimšana.
Lasīt visu...

12

„Mājkuģa” lieta: apmelošanas pasūtījuma izpildītāji nolūkā iespējami vairāk radīt sabiedrisko rezonansi noklusē būtiskus faktus

FotoKopš vakardienas plašsaziņas medijos ar apbrīnojamu uzstājību tiek izplatīts viedoklis, ka Pāvilostā esot uzbūvēta ēka jūras krastā, kura nekādi nelīdzinoties kuģim. Vai tas ir tiesa?
Lasīt visu...

21

Kā Rinkēviča ministrijā (teorētiski) piešķir prēmijas, piemaksas, balvas un citus labumus

FotoOficiālā informācija par piemaksām, prēmijām, naudas balvām, sociālajām garantijām un to noteikšanas kritērijiem Ārlietu ministrijā.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule LR Saeimas deputātiem: par tiesnešu neatkarību – „de iure” un „de facto”

FotoKad Valsts prezidents 2017. gada 10. novembrī nolēma neizsludināt grozījumus likumā "Par tiesu varu", sākumā neuzskatīju, ka šis ir nozīmīgs jautājums, kas pelnītu lielu uzmanību. Taču tālākie notikumi un to analīze mani pārliecināja par pretējo. Jo sevišķi Limbažu rajona tiesas priekšsēdētajas man personīgi adresēta vēstule, kuras pirmais teikums skan šādi: “No vēstules teksta saprotams, ka Civilprocesa likuma 74.pantu Jūs esat lasījis, diemžēl līdz septītās daļas pirmajam punktam neesat ticis...”
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko jāuztraucas Potapovai un Jurašam – tikai daži jautājumi

Potapova un Jurašs taisa šovu, ko netieši atbalsta Kaimiņš, tā apliecinādams, ka pēc būtības kalpo tiem...

Foto

Latvijā ir izveidots čekistu, komunistiskās partijas biedru un oligarhu mafiozs tīkls, bet mēs tur neesam

Latvijā ir izveidots čekistu, komunistiskās partijas biedru un oligarhu uzturēts noziedzīgs,...

Foto

Vai Kučinskis spēs atzīt, ka izgāzusies pirmā un redzamākā Čakšas reforma?

Jaunais gads ir iesācies ar vairākām pārmaiņām, no kurām dažas - kā benzīna cenas kāpumu...

Foto

E-veselības "pilnvērtīgā" palaišana atkal apliecina, ka tautai ir "poh...", kas mūsu valstī notiek

Kopš 2.janvāra receptes, ko skaits ir apjomīgs un daždien tuvinās simtam, izrakstu pacientiem...

Foto

„Īstenais loceklis”, kam nepatīk 18. novembris

Šķita jau, ka padomija ar tās „orgāniem”, „locekļiem” un „locekļu kandidātiem” ir atstājusi Latvijas publisko telpu. Tomēr Zinātņu akadēmijas īstenā...

Foto

Par politisko partiju varas, naudas un ētikas pārbaudījumiem

Politisko partiju dzīves robežšķirtne ir to ievēlēšana Saeimā. Ar to sākas kvalitatīvi citādāks laiks organizācijas un arī tās...

Foto

Rokpelnis un citi stukači: vai tiešām mēs nerīkosim nekādas Tengiza Abuladzes “Grēku nožēlošanas”?

Pietiek šodien vienuviet pārpublicē divus konfrontējošus viedokļus saistībā ar dzejnieka Jāņa Rokpeļņa „izlīšanu no...

Foto

Zemes piespiedu privatizācija Rīgas domes gaumē jeb Kā Rīgas dome tīra rīdzinieku kabatas

Rīgas domes priekšsēdētāju Nils Ušakovs drīz vien pēc kļūšanas par galvaspilsētas mēru, no...

Foto

Bibliotēkāri, esiet modri un ziņojiet DP par apmeklētājiem ar „Islāma valsts” logo uz apģērba

Eiropas valstu pieredze liecina, ka teroristu organizācijas internetā aktīvi izplata savus propagandas...

Foto

Masu sociopātisms jeb atriebības saldā garša

Kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā...

Foto

Zooloģiskās bazūnes un optimisma gidi

Zooloģiskās bazūnes un optimisma gidi ir mūsu temperamentākie un pompozākie ideologi. Viņi ir krimināli oligarhiskā valstiskuma produkts un reizē arī šī...

Foto

Kad „Vienotības” nopirkts „PR guru” mēģina padomju stilā cīnīties pret faktiem

Globāli nopietnais Politico, pamatojoties uz ANO datiem, nesen publiskoja ziņu, ka Latvija kopš 2000. gada ir...

Foto

Zaķis ir viens no Latvijā pieredzes bagātākajiem stratēģijas profesionāļiem

Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 13.decembrī saņemts iesniegums, kurā uzdodat jautājumus saistībā ar Valsts prezidenta...

Foto

Čekas maisi – kas ir kas: intervija ar bijušo TSDC vadītāju Induli Zālīti

Ņemot vērā lasītāju ieteikumus un tēmas aktualitāti, Pietiek šodien pārpublicē senu, bet joprojām nozīmīgu interviju...

Foto

Ādama nolādēšanas monitorings: simboliskā realitāte

Ādama nolādēšana neattiecas tikai uz konkrēto realitāti – klaušām, augļošanu, zinātniski tehnisko progresu, ekonomiku, tirgus attiecām, kas bija uzmanības centrā iepriekšējās...

Foto

Vai interešu konflikti pastāv tikai politikā un valsts pārvaldē, bet ne vēsturisku romānu rakstniecībā?

Izdevniecības “Dienas grāmata” vēstures romānu sērijā iznācis Arno Jundzes romāns “Sarkanais dzīvsudrabs”....

Foto

Vai pirms seksuālām darbībām jāparaksta kontrakts?

Aizgājušais gads Rietumu pasaulē iezīmējies ar plaši izvērstu feministu rosinātu masu histēriju, kas pazīstama kā #MeToo kustība. Arī Slavojam Žižekam*,...

Foto

Vai Vējonis nopietni domāja runā teikto, ka iedzīvotājiem aktīvi jāiesaistās pret varas cinismu - arī veselības jomā?

Veselības aprūpē veselības ministres Andas Čakšas vadībā iesācies vēsturisks...

Foto

Latvijas izciršanas operatīvās plānošanas apvienības „LIOPA” aicinājums

Mēs, Latvijas izciršanas operatīvās plānošanas apvienība „LIOPA”, esam organizējušies, lai katram Latvijas cirtējam būtu darbs un valstij – nodokļi....

Foto

ZZS un zirgu „biznesmeņu” netīrās aizkulises

Kaut vēlēšanās Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) nākamajās vēlēšanās tiek prognozēti panākumi un varas saglabāšana, dažādiem šīs apvienības darboņiem ar...

Foto

Dzīvojamo telpu īres likums atņems manas tiesības uz beztermiņa īres līgumu

Esmu denacionalizētā nama pirmsreformas īrniece, dzīvoju tajā no dzimšanas, strādāju, maksāju nodokļus. Ekonomikas ministrijas jaunais...

Foto

Odiozā odiseja

Odiseja odiseja ilga 20 gadus. Mūsu „čekas maisu” odiseja ilgst jau 27 gadus, un tai nav redzams gals. Tas noteikti ir tāpēc, ka mēs...

Foto

Aizejošās Čakšas dāvana valdībai un visiem iedzīvotājiem

Kaut valdošā koalīcija lepojas ar sasniegumiem kā nodokļu reforma un naudas pielikumi nozarēm, reāli ieguvumus varēs novērtēt pēc pirmā...

Foto

Par 2017. gada 15. decembra uzdevumu un 2017. gada 12. decembra Datu valsts inspekcijas vēstuli

Esmu saņēmusi 2017. gada 15. decembra LU rektora rezolūciju 2017. gada...

Foto

NMPD tuvojas klīniskajai nāvei, bet vēl tajā strādā arī īsti varoņi

Šajā šķietami klusajā un sirsnīgajā svētku laikā nereti gadās saskarties ne vien ar Ziemassvētku brīnumu,...

Foto

OIK – politiski piesegta afēra, kuru vēl var atklāt un novērst, ja politiķi gribēs atklāt “tumbačkās” noslēpto

Nu jau visi zina, ko nozīmē burtu salikums OIK....

Foto

„Apeirona”, LDDK un Jāņa Reira propaganda par Darba likuma 109.panta II daļu

Bijušajam komjaunietim, dedzīgajam rūpnīcas virpotājam Jānim Reiram pieredze komunistiskās ideoloģijas sekretāra amatā nes augļus...

Foto

Riddah: islāma vienvirziena biļete

Ceturtdien, 21.decembrī Melburnā, Austrālijā 32 gadus vecs afgāņu izcelsmes Austrālijas pilsonis Saīds Nūri nolēma iesēsties automobilī un kulturāli bagātināt 18 iedzīvotājus, par pamatu...

Foto

„Zaļo” lozungi izskan kā tiešs aicinājums uz nemieriem un sacelšanos

Biedrība „Latvijas Mežu sertifikācijas padome” (LMSP) ir dibināta 2001. gadā ar mērķi veidot un uzturēt Latvijas...

Foto

Krievijas propagandas portāls: VDK maisu noslēpums, jeb Kāpēc Latvija sēro Neatkarības svētkos

No pirmā acu uzmetiena šīm tēmām nekā kopēja nav. Pirmkārt, pēc nesenajiem valsts svētkiem...

Foto

Partiju biedru saraksti jeb intelektuālie un morālie bastardi

Portālā „Pietiek” ievietotie partiju biedru saraksti ir viens no nopietnākajiem ieguldījumiem krimināli oligarhiskās valsts atmaskošanā. Sarakstiem ir gan...

Foto

Datu valsts inspekcijas dokuments ietver visas klasiskās cenzūras pazīmes

Latvijas Universitātes rektoram, akadēmiķim, Dr. habil. biol. Indriķim Muižniekam: augsti godājamais rektora kungs, atsaucoties uz Jūsu 2017....

Foto

Jaunais “čekas maisu” likumprojekts kavēs VDK satura izpēti un publiskošanu

Šodien, 21.12.2017. Saeima atbalstīja likumprojektu, kas paredz VDK dokumentu publiskošanu un nodošanu Nacionālajam arhīvam. Kaut gan...

Foto

Par valsts identitāti un par ciklopiem valstī

Šī ir žurnālista Andra Tiļļas intervija ar vēsturnieku Hariju Tumanu, kas iepriekš saīsinātā veidā tikusi publicēta žurnālā “Mājas viesis”,...

Foto

Vides organizācijas aicina uz caurspīdīgu un atklātu mežu politikas veidošanas procesu

Jau vairāk nekā pusgadu norisinās Ministru kabineta noteikumu "Par koku ciršanu mežā" grozījumu projekta apspriešana,...

Foto

Kā mēs pērn stiprinājām Latvijas mediju kvalitāti un veicinājām izcilību žurnālistu vidū

2016.gadā, atbilstoši LŽA mērķiem un ievērojot asociācijas biedru pausto viedokli par organizācijas darbības prioritātēm,...

Foto

Mums izdevās

Ko mantojusi es no senčiem saviem?/Ne titulus, ne zelta gredzenus,/Vien viņu egles, ozoli un kļavas/Pār mana mūža ceļiem vējā zuz. (Ārija Elksne "Mans mantojums") "Kad...

Foto

Par "dabas draugu" ekonomiku un "zaļo propagandu" tās stutēšanai

"Atkal jāklausās argumenti, kā koku ciršana nodrošina veselības aprūpi. Tad nu atkal atgādinu, ka pati veselības aizsardzība...

Foto

Latvija fosilā kurināmā lobija rezultātā zaudējusi vairāk nekā 10 miljonus eiro

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) vērš uzmanību, ka Ekonomikas ministrijas nolaidības rezultātā Latvija nav izmantojusi...

Foto

Prezidenta kungs, prasiet Saeimai pieņemtā Veselības aprūpes finansēšanas likuma otrreizēju caurlūkošanu

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Kustība Par! aicina Jūs izmanot savas konstitucionālās tiesības un prasīt Saeimai tikko...

Foto

Tautas atmiņas horizonts, metafizika un suverenitāte

Rietumu civilizācijā un īpaši tās Austrumeiropas anklāvā ir radusies jauna intelektuālā epidēmija. To var dēvēt par vārda brīvības intelektuālo epidēmiju....

Foto

Lūgums par ekonomiskā bēgļa statusa piešķiršanu

Ar 1995.gada 21.jūnija likumu «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» tika denacionalizēta 10 321 māja jeb 78 046 dzīvokļi, kas skāra aptuveni...