Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzņemoties ārsta pienākumus, esam apņēmušies profesionāli strādāt, izvirzot pirmajā vietā pacientu labklājību, veselību un dzīvību. Mēs respektējam savu pacientu autonomiju un cieņu un esam apliecinājuši, ka mūsu darbību neietekmēs politiski motīvi.

Mums ir regulāri jāpilnveido savas zināšanas un jādalās ar tām, ziņojot saviem kolēģiem par mūsu atklājumiem un šaubām. Mēs nedrīkstam klusēt, ja esam pamanījuši jaunas, satraucošas ziņas par kādas ārstniecības metodes vai zāļu drošumu vai ja savā ārstniecības praksē empīriski novērojumi parāda kādas ārstniecības metodes iespējamu kaitējumu pacientam vai, gluži pretēji, ieguvumus pacienta veselībai.

Mēs nedrīkstam klusēt, ja mūsu pacienti sūdzas par kādām neparastām zāļu blakusparādībām vai jauniem slimības simptomiem vai ja pacienti, izmantojot kādas publiski nezināmas ārstniecības līdzekļu kombinācijas, izveseļojas. Pasaule mainās katru dienu ar katru jaunu atklājumu. Zinātne nekad neapstājas savā attīstībā, un tas, kas šodien ir atklāts, jau rīt tiek mainīts ar jauniem pētījumiem.

Zinātne ir dzīva, un tā attīstās kopā ar cilvēci. Ikviens, kurš ir interesējies par zinātni, zina, ka ļoti daudzi zinātniski atklājumi ir notikuši nejauši, tāpēc iegrožot informācijas plūsmu, sadalot to “pareizajā” un “nepareizajā” informācijā, nozīmē - atņemt iespēju zinātnei attīstīties. Kādreiz, sekojot attiecīgā laikmeta posma politiskām vadlīnijām, par “viltus ziņām” tika uzskatīta pat Zemes rotācija ap Sauli un nevis otrādi.

To, ka pētījumi un atklājumi aizvien turpina mainīt politiku, apliecina situācija ar cīņu pret Covid-19. Šo divu gadu laikā, kopš Covid-19 ir pazīstams pasaulei, valstu politika cīņā ar Covid-19 ir mainījusies vairākas reizes, un ir bijušas valstis, kurās šī politika atšķīrusies - katra valsts vadījās no savu epidemiologu un ekspertu paustā.

Arī Latvijā sākotnēji tika izplatīts apgalvojums, ka sejas aizsargmaskas nav ieteicamas, jo tās rada viltus drošības sajūtu, tad - auduma maskas pasargājot no inficēšanās, līdz beidzot esam nonākuši pie tā, ka tikai FFP2 respiratori vai medicīniskās maskas spēj apturēt vīrusa izplatību, taču arī šo apgalvojumu vietā visticamāk pavisam drīz tiks izplatīti citi paziņojumi, kas būs balstīti vēl jaunākos pētījumos.

Tāpat mēs visi esam liecinieki tam, cik strauji esam nonākuši pie atziņas: inficējas un izplata infekciju arī vakcinētie pacienti. Lai arī līdz šim mums tika norādīts, ka vakcinācija pasargā no smagas slimības gaitas un nāves, ikdienas statistika nu jau katru dienu apliecina, ka no nāves un smagas slimības gaitas netiek pasargāti arī pilnībā vakcinētie pacienti.

Analizējot jaunākos pētījumus un sekojot līdzi citu valstu ekspertu ziņojumiem1, secinām: zinātne ir pierādījusi savu attīstību un mainīgumu arī šajā situācijā2, un pētījumi turpinās. Zinātne ir jāattīsta, nepagurstoši meklējot veidu, kā labāk kalpot cilvēkiem, un tā ir mūsu misija, kuru esam apzināti uzņēmušies līdz pat profesionālā mūža beigām.

Ārstniecības likuma 38. pants nosaka svarīgu principu, par kura pastāvēšanu esam ļoti norūpējušies: Savā profesionālajā darbībā ārsts ir brīvs. Katram ārstam ir tiesības dot atzinumu par pacienta veselības stāvokli un ārstēšanu.3

Diemžēl mēs novērojam ļoti bīstamu tendenci: cīņa ar vīrusa infekciju ir kļuvusi par bīstamu apdraudējumu ne vien cilvēku pamattiesībām, bet arī ārstu profesionālās darbības brīvībai. Esam liecinieki situācijai, kurā desmitiem tūkstošu cilvēku ir spiesti ierobežotā laikā un bez detalizētas, vienkārši saprotamas informācijas par attiecīgo ārstniecības tehnoloģiju pieņemt nopietnu lēmumu par savu veselību, lai nezaudētu iztikas avotu. Pacientu veselības stāvoklis, antivielu līmenis, vecums, darba specifika - nekas no tā netiek ņemts vērā, un politiski tiek uzspiesta viena un tā pati medicīniskā manipulācija, kuras nepieciešamība nupat jau kļūst diskutabla, par ko liecina neskaitāmi zinātniski pētījumi.

Esam saskārušies ar ziņām par pacientiem ar nopietnām blakusparādībām, kuras būtu ļoti rūpīgi un godīgi jāizmeklē, taču valsts politika ir nepielūdzama, un pat pacientam ar smagām blakusparādībām tiek rekomendēta trešā balstvakcinācija4, jo [..likums ir paredzējis tikai vienu izņēmumu..]. Nepārprotami ir redzams, ka riski neatsver ieguvumus, un mēs lūdzam Jūs - attopieties, kamēr nodarītā kaitējuma apmērus vēl ir iespējams kontrolēt un novērst!

Īpaši satraucoša ir kampaņa bērnu vakcinēšanai, jo bērni ir grupa, kura konkrēto slimību pārcieš visvieglāk. Turklāt šobrīd neviens vakcīnu ražotājs neapgalvo, ka esošās vakcīnas ir derīgas pret jauno Covid-19 variantu - tātad apgalvojums, ka ar bērnu vakcinēšanu tiks pasargātas riska grupas, neiztur kritiku. Taču pat diskusija par konkrēto tēmu tiek asi nosodīta!

Mēs uzskatām, ka mums kopīgi vēl vairāk jāpilnveido Covid-19 ambulatorās ārstēšanas protokols, lai cilvēki - vakcinēti un nevakcinēti - nenonāktu stacionāros jau smagā stāvoklī. Neapšaubot vakcinācijas nozīmi infekcijas slimību apkarošanā, esam pārliecināti, ka pacientu autonomija un tiesības uz kvalitatīvu un personalizētu veselības aprūpi ir ne mazāk svarīga. Mūsu ieskatā pacientu nostādīšana praktiski bezizejas situācijā nav un nekad nebūs laba prakse, un mums ir pienākums izturēties pret saviem pacientiem godīgi, bez politiskās vai kādas citas ietekmes.

Ņemot vērā iepriekš minēto, mēs aicinām politiķus un sabiedrību: atjaunot cilvēcību savstarpējās attiecībās, izbeigt vajāt ārstus par viņu pausto viedokli, respektēt ārstu tiesības brīvi pildīt savus pienākumus, ieklausīties pacientu vajadzībās un katra valsts iedzīvotāja kā indivīda interesēs!

Mēs aicinām valdību veltīt lielāku uzmanību jautājumam par Covid-19 pacientu ambulatoro ārstēšanu. Mēs aicinām vadošos speciālistus nopietni pievērsties vakcīnu pret Covid-19 blakusparādību izpētei, lai konstatētu iespējamos piesardzības pasākumus konkrēta vecuma vai diagnozes pacientiem. Lai pacientiem šī izvēle nebūtu jāizdara spiestā kārtā, prasām pārskatīt obligātās vakcinācijas noteikumus, lai pacientu izvēle vakcinēties pret Covid-19 būtu tikai un vienīgi informēta piekrišana, nevis maldos un spaidos pieņemts lēmums.

Visbeidzot, mēs aicinām atcerēties mūsu demokrātiskās valsts iekārtas pamatus un demokrātijas stūrakmeņus, piemēram, tiesības paust dažādus uzskatus, diskutēt par tiem un tiesības kritiski uztvert jebkura veida informāciju. Latvijas Republikas Satversmes 100.pants nosaka, ka “ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta”, vispārsaistošās Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1948.gada 10.decembrī pieņemtās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19.pants noteic: “Katram cilvēkam ir tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības brīvi paust savus uzskatus: šīs tiesības ietver brīvību netraucēti palikt pie saviem uzskatiem un brīvību meklēt, saņemt un izplatīt informāciju un idejas ar jebkuriem līdzekļiem neatkarīgi no valstu robežām.”

Arī Satversmes tiesa lietā Nr. 2003-05-01 norāda, ka “vārda brīvība pieder pie pirmās paaudzes cilvēktiesībām un tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām cilvēka pamattiesībām. Vārda brīvība ir ietverta ikvienas demokrātiskas valsts pamatlikumā un pieder pie pilsoniskajām un politiskajām tiesībām” (21.punkts) un, ka “tiesības uz vārda brīvību raksturo demokrātisku valsts iekārtu un šo tiesību apjoms - demokrātisku sabiedrību.”( 31.3.punkts.)

Ārsti ir vienīgie, kuriem ir praktiska saskare ar pacientiem, ar sekām, kuras pacientam rada konkrēta saslimšana, konkrētas ārstniecības vai profilakses metodes - un ārstiem ir tiesības uz viedokļa paušanu. Pat, ja tas ir pirmšķietami kļūdains - to vienmēr var atspēkot ar faktiem. Taču diemžēl viss, kas ir saistīts ar Covid-19, tā profilakses un ārstniecības metodēm, ir politizēts un padarīts par sava veida dogmām vai aksiomām, kuru apšaubīšana vai apstrīdēšana jau ir kļuvusi bīstama ārsta profesionālajai karjerai.

Mēs uzskatām, ka ārsta pienākums “nekaitēt pacientam” ir viena no augstākām ārsta darbības vērtībām, tāpēc šībrīža politiķu iecere jau ar spaidiem (draudot atņemt ārsta sertifikātu) panākt ārstu apklusināšanu, ir ne tikai vistiešākais demokrātijas apdraudējums, bet arī nopietns kaitējums pacienta tiesībām.

* Vēstulei pievienojušies šādi individuāli veselības aprūpes speciālisti un klīnikas:

Ilze Kalniņa

Agnese Vāvere

Sandra Mihailova

Aiga Rotberga

Solveiga Štrause

Dace Fabriciusa

Vija Saulīte

Oļegs Kozlovskis

Kristīne Ozoliņa

Arta Sirgeda

Valtera protēžu laboratorija

Aija Mikova

Anda Marculāne

Ilze Ābele

Skaidrīte Peltonena

Mārcis Klaučs

Dace Gaile

Margarita Krauze-Drozdova

Jana Streļeca

Maruta Noveičuka

Gita Ignace

Dzintra Tinte

Andra Liepiņa

Sandra Smala

SIA “Ģimenes Sirds”

Jeļena Pavlova

Ilva Šalme

Jolanta Javoiša

Natālija Čeha

Ludmila Stavro-Freiberga

Larisa Golubeva

Elita Mūrniece

Dita Baumane-Auza

Natālija Meļņikova

Margarita Stoma

Kristiāna Grigorjeva

Agnese Dejus

Anita Zaļuma

Daiga Dūrējs

Mārīte Inzule

Ilze Čodare

Olga Tatarinceva

Irēna Čirko

Inta Kalniņa

Anita Sizova

Lauma Daniele-Plandere

Inga Zālamane

Ina Zemture

Ingrīda Miteniece

Āgenskalna klīnika “SIA SIMILIA”

Irēna Ščuka

Inese Martišune

Lauris Līcītis

Pāvels Domaševs

Dace Dzene

Zane Strazdiņa

Edgars Mednis

1 Kampf, G. (20/11/2021) The epidemiological relevance of the COVID-19 vaccinated population is increasing// The Lancet Regional Health - Europe 11 (2021) 100272. Pieejams: https://www.thelancet.com/pdfs/journals/lanepe/PIIS2666-7762(21)00258-1.pdf

2 Franco-Paredes, C. (01/01/2022) Transmissibility of SARS-CoV-2 among fully vaccinated individuals// The Lancet Infectious Diseases, Vol 22, Issue 1, P16, January 01/2022. Pieejams: DOI:https://doi.org/10.1016/S1473-3099(21)00768-4

3 Ārstniecības likums. Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis Nr.167/168, 01.07.1999.

4 Vita Anstrate, Panorāma, 22.01.2021. Karīnai pēc Covid-19 vakcinācijas blaknēm rekomendē trešo poti /LSM.lv. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karinai-pec-covid-19-vakcinacijas-blaknem-rekomende-treso-poti.a440060/

Novērtē šo rakstu:

685
24

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...