Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nav noslēpums, ka skolām ir grūti tikt galā ar bērniem, kuri neievēro noteikumus vai demonstrē agresīvu uzvedību, dažkārt arī pret pedagogu – tām trūkst zināšanu, skaidru rīcības algoritmu, atbalsta personāla, un arī savu lomu vardarbības prevencijā skolas redz ļoti dažādi. Taču šobrīd likumdevējs straujiem soļiem virza tādus Izglītības likuma grozījumus, kas nevis palīdzēs vardarbību mazināt, bet gan izstums "sarežģītos" bērnus no skolas vides, tādējādi radot auglīgu augsni tālākam vardarbības pieaugumam.

Problēmu risināšana un problēmu "aizvākšana"

Nevar noliegt, ka vardarbība vai agresīva uzvedība skolās patiešām ir visai izplatīta parādība visos līmeņos – starp bērniem, starp bērniem un pedagogiem (abos virzienos), kā arī skolas personāla vidū un sadarbībā ar vecākiem. Šī gada pavasarī divas no pedagogus pārstāvošām organizācijām kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju apņēmās meklēt risinājumu vardarbības pret pedagogu problēmai, un nu ir rezultāts.

Pilnībā ignorējot Tiesībsarga biroja, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un nevalstisko organizāciju pausto nostāju, Saeima jau divos lasījumos ir pieņēmusi grozījumus Izglītības likumā, kuri paredz: gadījumos, kad skolā atkārtoti konstatēta bērna emocionāla vai fiziska vardarbība pret citiem bērniem vai pedagogiem, izglītības iestādes vadītājs var lemt par šī bērna izglītošanos ārpus izglītības iestādes – bērna dzīvesvietā. Pēc tam pašvaldības bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupai mēneša laikā jāsagatavo atzinums par bērna atgriešanos izglītības iestādē.

Ko būtībā šie grozījumi pasaka: pirmkārt, skola gaidīs atkārtotu bērna vardarbīgas uzvedības epizodi, lai sāktu aktīvi rīkoties. Otrkārt, periodā, kad bērnam par atkārtoti vardarbīgu uzvedību izglītības iestādē ar izglītības iestādes vadītāja lēmumu ir piemērota izglītošanās ārpus izglītības iestādes izglītojamā dzīvesvietā, pastāv liels risks, ka bērns būtiski iepaliks izglītības programmas apguvē, kā arī var tikt daudz lielākā mērā pakļauts apdraudējumam no riskiem ģimenes un "ielas" vidē, radot bērnu noziedzības riskus un ielu bērnu skaita pieaugumu. Kā pierādīja pandēmijas laiks, izolētība rada krasi negatīvu ietekmi uz bērnu mentālo veselību, līdz ar to bērns pēc mēneša atgriezīsies vēl sliktākā stāvoklī kā iepriekš. Ko darīsim tālāk? Atkal sūtīsim mājās?

Tātad atliek sagaidīt divas vardarbīgas epizodes, un bērns būs prom no skolas. Ja bērns turpinās izturēties vardarbīgi – skolā netiks laists vēl mēnesi vai vairāk, jo nekādu kritēriju par to, cik reizes bērnu varam "izsūtīt" mācīties citur, nav. Tas tiek skaidrots kā mehānisms, kas var noderēt galējos gadījumos – patiešām, agresīvas uzvedības gadījumi var būt dažādi: sākot no pirmklasniekiem, kas vēl nav apguvuši socializēšanās prasmes, līdz nopietnākām situācijām. Taču tā kā nav nekādu kritēriju, kā vardarbīgu uzvedību novērtēt, uz skološanos ārpus izglītības iestādes varētu pretendēt tiešām daudzi bērni. Jautājums: cik lielu daļu no bērniem tad mēs izliksim aiz skolas durvīm?

Visbeidzot, kādu signālu no grozījumiem saņem bērni? Atliek tikai pāris reizes pārkāpt noteikumus, un skolu vairs varēs neapmeklēt – mazāk motivētajiem bērniem būs māksla rokā. Savukārt skolas personālam kļūst skaidrs, ka pietiek pāris reizes pieķert bērnus agresīvā uzvedībā un tad no viņiem vismaz uz kādu laiciņu varēs korekti "atbrīvoties" – vairs nav jānopūlas ar iekļaujošo izglītību, personāla zināšanu pilnveidi un vides uzlabošanu. Ir risinājums! Protams, šādi nedomās vairums bērnu un skolu, bet kāda daļa gan.

Izolēt ir sliktākais iespējamais risinājums

Kāpēc bērns var uzvesties agresīvi? Bērna uzvedība nav iedzimta: to veido vide, kādā viņš atrodas – cik lielā mērā vide bērna ģimenē, dārziņā, skolā atbilst viņa veselības, mācību un sociālajām vajadzībām. Un šo vidi veido pieaugušie. Ja bērna uzvedība ir neatbilstoša, tas ir skaidrs signāls par to, ka vide nav viņa vajadzībām atbilstoša, un tā ir jāmaina. Tāpat arī paši bērni var būt cietuši no vardarbības vai citiem traumatiskiem notikumiem. Ir skaidrs, ka uzvedības problēmas, kas rodas skolā, mēs neatrisināsim bērna mājās – tās jārisina tur, kur rodas.

Ir bērni, kam grūtības vērojamas tikai vienā vidē – piemēram, mājās viss ir labi, bet skolā grūtības vai otrādi. Ir arī bērni, kuriem grūtības vērojamas visās vidēs – gan mājās, gan skolā, un tas liecina par vienu – bērna ģimenei nav bijis atbilstošu resursu, lai bērnam palīdzētu. Skola var būt vienīgā drošā vieta bērna dzīvē. Līdz ar to sliktākais iespējamais risinājums ir grūtību gadījumā izolēt bērnu vidē, kurā viņš nesaņems palīdzību. Jā, īstermiņā mēs uz brīdi tiekam vaļā no problēmas (bērna), bet ilgtermiņā tas novedīs pie vēl lielāka vardarbības pieauguma.

Organizācijas, kuras strādā ar bērniem ikdienā, var droši apliecināt – jau pirmsskolas diemžēl šobrīd daudzos gadījumos nespēj, nevēlas un neprot strādāt ar bērniem ar sarežģītu uzvedību, tāpēc daudzi bērni, kuriem būtu jāsocializējas, patiesībā paliek mājās līdz pat skolas sākumam. Jo mazāks ir bērns, jo efektīvāk iespējams risināt viņa veselības un citas vajadzības, taču daudzi vecāki bērnu pirmajos dzīves gados pie atbilstošas palīdzības netiek. Agrīnajā posmā mēs kā sabiedrība kaut ko pamatīgi esam palaiduši garām, bet pēc tam esam apņēmības pilni sodīt bērnus un viņu vecākus. Un tieši šie – ārpus izglītības sistēmas palikušie bērni pēc tam sastopas ar lielākajām grūtībām tālākajos izglītības un dzīves posmos.

Cīnīties citā virzienā

Vēlamies uzsvērt - problēma nav nepareizos bērnos, kas mums būtu jāaizslauka no skolām. Bērna uzvedības problēmas ir signāllampiņa, ko, laikus pamanot, skola kā profesionāļi var atbilstoši risināt - iespējams, izglītības sistēmā palīdzot atbildēt uz tām vajadzībām, uz kurām ģimene atbildēt nespēj. Mēs aicinām skolas nevis cīnīties pret šiem bērniem, bet gan cīnīties par pietiekamiem atbalsta resursiem, lai skolu veidotu par visiem drošu un cieņpilnu vidi. Par ko aicinām iestāties:

1. Skolu vadības ieinteresētība vardarbības problēmu pēc iespējas agrīnā preventīvā risināšanā visos attiecību līmeņos – jau pie pirmajiem grūtību signāliem.

2. Precīzas apmācības pedagogiem par agresijas iemesliem, speciālo vajadzību diagnostiku un atbilstošu pedagoģisko intervenci.

3. Pilnīgāka esošo iespēju izmantošana. Skaidri izglītības iestāžu rīcības algoritmi vardarbīgas uzvedības gadījumu risināšanai gan skolas vidē, gan sadarbības veidošanā ar citām iestādēm un institūcijām. Savlaicīga, mērķtiecīga sadarbība ar atbalsta personālu, pašvaldību sadarbības grupām, sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām. Jau šobrīd pieejamo pierādījumos balstīto programmu izvēršana plašākā mērogā, piešķirot tam atbilstošus resursus. Kvalitatīvs izvērtējams, kas nestrādā pašreizējā normatīvajā regulējumā (tai skaitā Ministru kabineta noteikumos Nr. 1338).

4. Atbalsta personāls: nepieciešams ievākt objektīvus datus, kas atspoguļo bērnu vajadzības, lai pašvaldības varētu atbilstoši organizēt visaptverošu atbalsta sistēmu. Cik liels ir atbalsta personāla iztrūkums skolās un kāds ir plāns, lai šo iztrūkumu novērstu?

5. Izpētīta ārvalstu prakse attiecībā uz sistēmiskiem risinājumiem par preventīviem, reaģēšanas, atbalsta instrumentiem vardarbīgas uzvedības gadījumos izglītības iestādēs.

Priekšvēlēšanu laikā aktualizējās bezpajumtnieku tēma. Izskanēja jautājumi, kur viņi rodas un kāpēc daļa no viņiem ir tik jauni? Kas ir šie pusaudži, kas iet meklēt patvērumu uz jauniešu centriem? Atbilde nav tālu jāmeklē: tā ir daļa no bērniem, kurus mēs kā sabiedrība esam "izsvieduši". Un mūsu dzīvi tas noteikti drošāku nedara – viņi kļūst par "sistēmas bērniem", viņi ir ielās, līdz nonāk cietumos. Tieši tik drūma nākotnes prognoze gaida daudzus bērnus, ja Saeima trešajā lasījumā dos zaļo gaismu grozījumiem Izglītības likumā. Aicinām Saeimu tos neatbalstīt!

* Vēstules autori un idejas atbalstītāji:

Laila Balode, Centrs Dardedze

Līga Bērziņa, Latvijas Autisma apvienība, uzvediba.lv

Ņikita Bezborodovs, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca

Ilze Paleja, Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija

Marika Andžāne, biedrība Neklusē

Madara Mazjāne, Centrs Marta

Madara Kanasta-Ieviņa, Latvijas Bērnu labklājības tīkls

Jānis Erts, fonds Plecs

Nils Sakss-Konstantinovs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs

Ramona Urtāne, "Iespējamā misija"

Edgars Plētiens, pedagogs

Kristaps Zaļais, Laurenču sākumskolas direktors

Inga Akmentiņa-Smildziņa, vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv"

Edijs Klaišis, OPEN Radošais Centrs

Inese Fecere-Antipina, biedrība Azote

Una Lapskalna, Latvijas sociālo darbinieku biedrība

Anete Masaļska, Latvijas Bērnu psihiatru asociācija

Georgs Rubenis, Centrs ZIN

Elīna Kļaviņa, biedrība Tēvi

Kaspars Prūsis, Latvijas kristīgā alianse bāreņiem

Linda Baļčūne, Zvannieku mājas

Ilze Skuja, palīdzēsim.lv

Elīna Augustinoviča, Solis augšup

Raimonds Rudzāts, R.R. fonds

Dainis Miglāns, Jaunatnes organizācija "Protests"

Ārija Martukāne, Profesionālo audžuģimeņu apvienība "Terēze"

Iveta Jermolājeva, biedrība "Youth for city – city for youth"

Karīna Pētersone, Alternatīvā bērnu aprūpes alianse

Sandra Stade, Fonds Grašu bērnu ciemats

Ilze Golvere, Latvijas Audžuģimeņu biedrība

Irina Čžou, Alianse Latvija bez bāreņiem

Kristīne Veispale, sociālā darbiniece

Lolita Terēze Nicmane, Mediācijas telpa

Liene Dambiņa, Pusaudžu resursu centrs, Bērnu slimnīcas fonds

Rūta Dimanta, fonds Ziedot.lv

Novērtē šo rakstu:

19
47

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pašmērķīgi aizvainot - tā nav ne liela, ne izsmalcināta māksla

FotoMarks Rotko - “klusums ir precīzs, klusums ir tik akurāts”. Vērojot ļoti atšķirīgos viedokļus par provokatīvo mākslas darbu Rotko centrā Daugavpilī, atcerējos paša Rotko slaveno teicienu - “Silence is so accurate”.
Lasīt visu...

21

Patērētājiem ir jābūt tiesībām iepazīties ar tarifu izmaksu modeļiem un pamatojumu

FotoPatērētājiem taču būtu jāredz Sadales tīkla tarifu pamatojums? Regulators diemžēl ir citās domās un nepiekrīt uzlikt par pienākumu atklāt izmaksu attiecināšanas modeli. Es jūtos nonācis 20 gadus tālā pagātnē, kad šāda ignorance bija lielākās daļas valsts iestāžu norma.
Lasīt visu...

6

2021. gadā veselības jomā valstij atradās 1,897 miljardi eiro, šogad – tikai 1,505 miljardi, nākamgad vēl nedaudz mazāk

FotoBiju jau krustu šķērsu lūdzies dažādu partiju politiķiem uzrādīt, ko viņi sarakstījuši valdības deklarācijā par veselību un medicīnu, bet tie izlikās kurli esam vai vismaz paši teicās neredzējuši šādu sadaļu  deklarācijā. 
Lasīt visu...

21

Ierobežot medības nacionālajos parkos!

FotoĶemeru Nacionālais parks ir otrais Latvijā dibinātais (1997. gadā) nacionālais parks, kas no sava vecākā brāļa – Gaujas Nacionālā parka – atšķiras ar lielāku dzīvās dabas daudzveidību. Dažādiem dzīvniekiem un augiem te ir piemērotākas dzīvotnes lielā meža masīvā, purvos, ezeros un dabīgos zālājos.
Lasīt visu...

21

Mūsdienu feodālisms

FotoPie mums var atrast paralēles ar feodālo iekārtu ar visu tās tiesībatšķirīgo kontingentu - feodāļus, viņu algotņus un pārējos iedzīvotājus, kas sadalās pa slāņiem (kastām) šī vārda nu jau pat tiesiskajā nozīmē, jautājums - kas tad ir Demokrātija? Viens likums, viena taisnība visiem? Un kas tad no tā, kas de iure pieder tautai, ir tas ko tā de facto pārvalda?
Lasīt visu...

21

Indivīda rīcība un „valsts stāvoklis”

FotoIndivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus.
Lasīt visu...

3

Kamēr slimnīcas valdes priekšsēdētājs saņem 8500 eiro mēnesī, negausīgie ārsti prasa 7500!

FotoVakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana”, kurā neobjektīvi un nepilnīgi atainota situācija saistībā par trīs stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR ārstu iesniegtajiem atlūgumiem un to iesniegšanas patiesajiem iemesliem. Pēc sižeta noskatīšanās rodas priekšstats, ka runa ir vien par pāris simtiem eiro algas pielikumu un ilgstošu atpalicību apgādē ar jaunākajām medicīnas tehnoloģijām un instrumentiem. Tas neatbilst patiesībai!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvija nekad nebūs bagāta, ja...

Pie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks,...

Foto

Ausīs arī mūsu saule

Motoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem,...

Foto

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

Valdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un...

Foto

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes...

Foto

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

Armands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena -...

Foto

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

Laika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos...

Foto

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa...

Foto

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

Labrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā,...

Foto

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir...

Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....