Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nav noslēpums, ka skolām ir grūti tikt galā ar bērniem, kuri neievēro noteikumus vai demonstrē agresīvu uzvedību, dažkārt arī pret pedagogu – tām trūkst zināšanu, skaidru rīcības algoritmu, atbalsta personāla, un arī savu lomu vardarbības prevencijā skolas redz ļoti dažādi. Taču šobrīd likumdevējs straujiem soļiem virza tādus Izglītības likuma grozījumus, kas nevis palīdzēs vardarbību mazināt, bet gan izstums "sarežģītos" bērnus no skolas vides, tādējādi radot auglīgu augsni tālākam vardarbības pieaugumam.

Problēmu risināšana un problēmu "aizvākšana"

Nevar noliegt, ka vardarbība vai agresīva uzvedība skolās patiešām ir visai izplatīta parādība visos līmeņos – starp bērniem, starp bērniem un pedagogiem (abos virzienos), kā arī skolas personāla vidū un sadarbībā ar vecākiem. Šī gada pavasarī divas no pedagogus pārstāvošām organizācijām kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju apņēmās meklēt risinājumu vardarbības pret pedagogu problēmai, un nu ir rezultāts.

Pilnībā ignorējot Tiesībsarga biroja, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un nevalstisko organizāciju pausto nostāju, Saeima jau divos lasījumos ir pieņēmusi grozījumus Izglītības likumā, kuri paredz: gadījumos, kad skolā atkārtoti konstatēta bērna emocionāla vai fiziska vardarbība pret citiem bērniem vai pedagogiem, izglītības iestādes vadītājs var lemt par šī bērna izglītošanos ārpus izglītības iestādes – bērna dzīvesvietā. Pēc tam pašvaldības bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupai mēneša laikā jāsagatavo atzinums par bērna atgriešanos izglītības iestādē.

Ko būtībā šie grozījumi pasaka: pirmkārt, skola gaidīs atkārtotu bērna vardarbīgas uzvedības epizodi, lai sāktu aktīvi rīkoties. Otrkārt, periodā, kad bērnam par atkārtoti vardarbīgu uzvedību izglītības iestādē ar izglītības iestādes vadītāja lēmumu ir piemērota izglītošanās ārpus izglītības iestādes izglītojamā dzīvesvietā, pastāv liels risks, ka bērns būtiski iepaliks izglītības programmas apguvē, kā arī var tikt daudz lielākā mērā pakļauts apdraudējumam no riskiem ģimenes un "ielas" vidē, radot bērnu noziedzības riskus un ielu bērnu skaita pieaugumu. Kā pierādīja pandēmijas laiks, izolētība rada krasi negatīvu ietekmi uz bērnu mentālo veselību, līdz ar to bērns pēc mēneša atgriezīsies vēl sliktākā stāvoklī kā iepriekš. Ko darīsim tālāk? Atkal sūtīsim mājās?

Tātad atliek sagaidīt divas vardarbīgas epizodes, un bērns būs prom no skolas. Ja bērns turpinās izturēties vardarbīgi – skolā netiks laists vēl mēnesi vai vairāk, jo nekādu kritēriju par to, cik reizes bērnu varam "izsūtīt" mācīties citur, nav. Tas tiek skaidrots kā mehānisms, kas var noderēt galējos gadījumos – patiešām, agresīvas uzvedības gadījumi var būt dažādi: sākot no pirmklasniekiem, kas vēl nav apguvuši socializēšanās prasmes, līdz nopietnākām situācijām. Taču tā kā nav nekādu kritēriju, kā vardarbīgu uzvedību novērtēt, uz skološanos ārpus izglītības iestādes varētu pretendēt tiešām daudzi bērni. Jautājums: cik lielu daļu no bērniem tad mēs izliksim aiz skolas durvīm?

Visbeidzot, kādu signālu no grozījumiem saņem bērni? Atliek tikai pāris reizes pārkāpt noteikumus, un skolu vairs varēs neapmeklēt – mazāk motivētajiem bērniem būs māksla rokā. Savukārt skolas personālam kļūst skaidrs, ka pietiek pāris reizes pieķert bērnus agresīvā uzvedībā un tad no viņiem vismaz uz kādu laiciņu varēs korekti "atbrīvoties" – vairs nav jānopūlas ar iekļaujošo izglītību, personāla zināšanu pilnveidi un vides uzlabošanu. Ir risinājums! Protams, šādi nedomās vairums bērnu un skolu, bet kāda daļa gan.

Izolēt ir sliktākais iespējamais risinājums

Kāpēc bērns var uzvesties agresīvi? Bērna uzvedība nav iedzimta: to veido vide, kādā viņš atrodas – cik lielā mērā vide bērna ģimenē, dārziņā, skolā atbilst viņa veselības, mācību un sociālajām vajadzībām. Un šo vidi veido pieaugušie. Ja bērna uzvedība ir neatbilstoša, tas ir skaidrs signāls par to, ka vide nav viņa vajadzībām atbilstoša, un tā ir jāmaina. Tāpat arī paši bērni var būt cietuši no vardarbības vai citiem traumatiskiem notikumiem. Ir skaidrs, ka uzvedības problēmas, kas rodas skolā, mēs neatrisināsim bērna mājās – tās jārisina tur, kur rodas.

Ir bērni, kam grūtības vērojamas tikai vienā vidē – piemēram, mājās viss ir labi, bet skolā grūtības vai otrādi. Ir arī bērni, kuriem grūtības vērojamas visās vidēs – gan mājās, gan skolā, un tas liecina par vienu – bērna ģimenei nav bijis atbilstošu resursu, lai bērnam palīdzētu. Skola var būt vienīgā drošā vieta bērna dzīvē. Līdz ar to sliktākais iespējamais risinājums ir grūtību gadījumā izolēt bērnu vidē, kurā viņš nesaņems palīdzību. Jā, īstermiņā mēs uz brīdi tiekam vaļā no problēmas (bērna), bet ilgtermiņā tas novedīs pie vēl lielāka vardarbības pieauguma.

Organizācijas, kuras strādā ar bērniem ikdienā, var droši apliecināt – jau pirmsskolas diemžēl šobrīd daudzos gadījumos nespēj, nevēlas un neprot strādāt ar bērniem ar sarežģītu uzvedību, tāpēc daudzi bērni, kuriem būtu jāsocializējas, patiesībā paliek mājās līdz pat skolas sākumam. Jo mazāks ir bērns, jo efektīvāk iespējams risināt viņa veselības un citas vajadzības, taču daudzi vecāki bērnu pirmajos dzīves gados pie atbilstošas palīdzības netiek. Agrīnajā posmā mēs kā sabiedrība kaut ko pamatīgi esam palaiduši garām, bet pēc tam esam apņēmības pilni sodīt bērnus un viņu vecākus. Un tieši šie – ārpus izglītības sistēmas palikušie bērni pēc tam sastopas ar lielākajām grūtībām tālākajos izglītības un dzīves posmos.

Cīnīties citā virzienā

Vēlamies uzsvērt - problēma nav nepareizos bērnos, kas mums būtu jāaizslauka no skolām. Bērna uzvedības problēmas ir signāllampiņa, ko, laikus pamanot, skola kā profesionāļi var atbilstoši risināt - iespējams, izglītības sistēmā palīdzot atbildēt uz tām vajadzībām, uz kurām ģimene atbildēt nespēj. Mēs aicinām skolas nevis cīnīties pret šiem bērniem, bet gan cīnīties par pietiekamiem atbalsta resursiem, lai skolu veidotu par visiem drošu un cieņpilnu vidi. Par ko aicinām iestāties:

1. Skolu vadības ieinteresētība vardarbības problēmu pēc iespējas agrīnā preventīvā risināšanā visos attiecību līmeņos – jau pie pirmajiem grūtību signāliem.

2. Precīzas apmācības pedagogiem par agresijas iemesliem, speciālo vajadzību diagnostiku un atbilstošu pedagoģisko intervenci.

3. Pilnīgāka esošo iespēju izmantošana. Skaidri izglītības iestāžu rīcības algoritmi vardarbīgas uzvedības gadījumu risināšanai gan skolas vidē, gan sadarbības veidošanā ar citām iestādēm un institūcijām. Savlaicīga, mērķtiecīga sadarbība ar atbalsta personālu, pašvaldību sadarbības grupām, sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām. Jau šobrīd pieejamo pierādījumos balstīto programmu izvēršana plašākā mērogā, piešķirot tam atbilstošus resursus. Kvalitatīvs izvērtējams, kas nestrādā pašreizējā normatīvajā regulējumā (tai skaitā Ministru kabineta noteikumos Nr. 1338).

4. Atbalsta personāls: nepieciešams ievākt objektīvus datus, kas atspoguļo bērnu vajadzības, lai pašvaldības varētu atbilstoši organizēt visaptverošu atbalsta sistēmu. Cik liels ir atbalsta personāla iztrūkums skolās un kāds ir plāns, lai šo iztrūkumu novērstu?

5. Izpētīta ārvalstu prakse attiecībā uz sistēmiskiem risinājumiem par preventīviem, reaģēšanas, atbalsta instrumentiem vardarbīgas uzvedības gadījumos izglītības iestādēs.

Priekšvēlēšanu laikā aktualizējās bezpajumtnieku tēma. Izskanēja jautājumi, kur viņi rodas un kāpēc daļa no viņiem ir tik jauni? Kas ir šie pusaudži, kas iet meklēt patvērumu uz jauniešu centriem? Atbilde nav tālu jāmeklē: tā ir daļa no bērniem, kurus mēs kā sabiedrība esam "izsvieduši". Un mūsu dzīvi tas noteikti drošāku nedara – viņi kļūst par "sistēmas bērniem", viņi ir ielās, līdz nonāk cietumos. Tieši tik drūma nākotnes prognoze gaida daudzus bērnus, ja Saeima trešajā lasījumā dos zaļo gaismu grozījumiem Izglītības likumā. Aicinām Saeimu tos neatbalstīt!

* Vēstules autori un idejas atbalstītāji:

Laila Balode, Centrs Dardedze

Līga Bērziņa, Latvijas Autisma apvienība, uzvediba.lv

Ņikita Bezborodovs, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca

Ilze Paleja, Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija

Marika Andžāne, biedrība Neklusē

Madara Mazjāne, Centrs Marta

Madara Kanasta-Ieviņa, Latvijas Bērnu labklājības tīkls

Jānis Erts, fonds Plecs

Nils Sakss-Konstantinovs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs

Ramona Urtāne, "Iespējamā misija"

Edgars Plētiens, pedagogs

Kristaps Zaļais, Laurenču sākumskolas direktors

Inga Akmentiņa-Smildziņa, vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv"

Edijs Klaišis, OPEN Radošais Centrs

Inese Fecere-Antipina, biedrība Azote

Una Lapskalna, Latvijas sociālo darbinieku biedrība

Anete Masaļska, Latvijas Bērnu psihiatru asociācija

Georgs Rubenis, Centrs ZIN

Elīna Kļaviņa, biedrība Tēvi

Kaspars Prūsis, Latvijas kristīgā alianse bāreņiem

Linda Baļčūne, Zvannieku mājas

Ilze Skuja, palīdzēsim.lv

Elīna Augustinoviča, Solis augšup

Raimonds Rudzāts, R.R. fonds

Dainis Miglāns, Jaunatnes organizācija "Protests"

Ārija Martukāne, Profesionālo audžuģimeņu apvienība "Terēze"

Iveta Jermolājeva, biedrība "Youth for city – city for youth"

Karīna Pētersone, Alternatīvā bērnu aprūpes alianse

Sandra Stade, Fonds Grašu bērnu ciemats

Ilze Golvere, Latvijas Audžuģimeņu biedrība

Irina Čžou, Alianse Latvija bez bāreņiem

Kristīne Veispale, sociālā darbiniece

Lolita Terēze Nicmane, Mediācijas telpa

Liene Dambiņa, Pusaudžu resursu centrs, Bērnu slimnīcas fonds

Rūta Dimanta, fonds Ziedot.lv

Novērtē šo rakstu:

20
47

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...