Iesaki rakstu: 
2012. gada 29. februārī Raivis Dzintars DELFI pasludināja: 16.marts ir nacionālās pretestības un vienotības diena http://www.delfi.lv/news/national/politics/dzintars-16marts-ir-nacionalas-pretestibas-un-vienotibas-diena.d?id=42170326#ixzz2u3mS6c1M
Raivi, mūsdienās laika ritums tik straujš, tādēļ centīšos tikai norādīt saites padziļinātas patiesības meklēšanai pašam, proti, 16. marts nekādi nevar būt nacionālās vienotības un kur nu vēl nacionālās pretestības diena.
Jā, tik tiešām, 1944. gada martā oberfīrera Artura Silgaiļa http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_001_tevj1944n35|article:DIVL18|query:Silgailis%20Silgailis|issueType:P vadībā fašistiskās Vācijas bruņoto spēku sastāvā latviešu leģiona abas divīzijas [pirmo reizi kopā] piedalījās cīņās Krievijas okupācijā, par ko oberfīrers Arturs Silgailis saņēma pirmās šķiras Dzelzs krustu http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_001_tevj1944n82|article:DIVL66|query:Silgailim|issueType:P
Artura Silgaiļa biogrāfijā lasāms: 1944. gada vasarā iecelts par Latviešu leģiona ģenerālinspekcijas štāba priekšnieku. Piedalījies ģenerāļa Kureļa grupas likvidēšanā un tiesāšanā http://lv.wikipedia.org/wiki/Art%C5%ABrs_Silgailis
1944. gada 20. novembra naktī Šķēdes kāpās pie Liepājas astoņi Kureļa grupas štāba virsnieki tika nošauti un latviešu pamesti – joprojām nav zināma viņu kapa vieta! http://nekropole.info/lv/Kristaps-Upelnieks
1944. gadā Jāņa Kureļa grupa http://lv.wikipedia.org/wiki/Kure%C4%BCa_grupa bija vienīgā, kuru kopā ar Latvijas Centrālo padomi (LCP) http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_Centr%C4%81l%C4%81_padome var uzskatīt par mūsu nacionālo pretestības kustību, pretēji latviešu leģiona vadībai, kura atteicās no cīņas par neatkarību un labprātīgi padevās gūstā.
Patiesības labad gan jāsaka, ka leģiona vadība, nostājoties pret kureliešiem, sevi attaisnoja ar vēlmi pēc iespējas saglabāt dzīvo spēku, kas arī izdevās. Vācijā angļu, franču un amerikāņu zonā gūstā nonākušie latviešu leģionāri izveidoja Daugavas Vanagu organizāciju, kura 1952. gadā nolēma par Leģiona atceres dienu noteikt 16. martu.
Mēs nezinām, kāds būtu iznākums, ja 1944. būtu piepildījies LCP scenārijs - 1944. Kurzemē tiktu proklamēta neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošana un uzsāktas cīņas pret padomju karaspēku, bet tā, Raivi, būtu latviešiem nacionālās pretestības un vienotības diena!
Jau 63 gadus Daugavas Vanagi 16. martā visā pasaulē klusi piemin savus kritušos cīņu biedrus un nav iedomājušies šajā datumā demonstrēt nekādu „nacionālo pretestību”. Jau gadiem 16. martā Latvijā notiek lāpu gājiens, kuru organizē „Daugavas Vanagu Limbažu nodaļa” http://company.lursoft.lv/daugavas-vanagi-latvija-limbazu-nodala/40008148330, no kuras Daugavas Vanagu organizācija ir pilnībā norobežojusies http://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=3642
Raivi, es pievienojos Daugavas Vanagu Centrālās valdes viedoklim un aicinu arī Tevi 16. martā norobežoties no Daugavas Vanagu šķeltniekiem – kā naivam lāpnesim, „Limbažu provokatoru” virsvadībā nedemonstrēt vēstures nezināšanu un puicisku liekulību!
16. martā latviešiem pēc grēku nožēlošanas Baznīcā Brīvības piemineklim būtu jāiet ar līkumu, labākajā gadījumā uz Vācijas vēstniecību prasīt vismaz atvainošanos par latviešu izmantošanu lielgabalgaļā, pirms 71 gada mēģinot okupēt Krieviju.
*viens no LNNK dibinātājiem 1988. gadā
Seko mums 
Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību, tādējādi uzsverot, ka tomēr notiek labas lietas, un ka mūsu valstī ir izcili mediķi.
Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu 
Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
