Iesaki rakstu: 
2012. gada 29. februārī Raivis Dzintars DELFI pasludināja: 16.marts ir nacionālās pretestības un vienotības diena http://www.delfi.lv/news/national/politics/dzintars-16marts-ir-nacionalas-pretestibas-un-vienotibas-diena.d?id=42170326#ixzz2u3mS6c1M
Raivi, mūsdienās laika ritums tik straujš, tādēļ centīšos tikai norādīt saites padziļinātas patiesības meklēšanai pašam, proti, 16. marts nekādi nevar būt nacionālās vienotības un kur nu vēl nacionālās pretestības diena.
Jā, tik tiešām, 1944. gada martā oberfīrera Artura Silgaiļa http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_001_tevj1944n35|article:DIVL18|query:Silgailis%20Silgailis|issueType:P vadībā fašistiskās Vācijas bruņoto spēku sastāvā latviešu leģiona abas divīzijas [pirmo reizi kopā] piedalījās cīņās Krievijas okupācijā, par ko oberfīrers Arturs Silgailis saņēma pirmās šķiras Dzelzs krustu http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_001_tevj1944n82|article:DIVL66|query:Silgailim|issueType:P
Artura Silgaiļa biogrāfijā lasāms: 1944. gada vasarā iecelts par Latviešu leģiona ģenerālinspekcijas štāba priekšnieku. Piedalījies ģenerāļa Kureļa grupas likvidēšanā un tiesāšanā http://lv.wikipedia.org/wiki/Art%C5%ABrs_Silgailis
1944. gada 20. novembra naktī Šķēdes kāpās pie Liepājas astoņi Kureļa grupas štāba virsnieki tika nošauti un latviešu pamesti – joprojām nav zināma viņu kapa vieta! http://nekropole.info/lv/Kristaps-Upelnieks
1944. gadā Jāņa Kureļa grupa http://lv.wikipedia.org/wiki/Kure%C4%BCa_grupa bija vienīgā, kuru kopā ar Latvijas Centrālo padomi (LCP) http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_Centr%C4%81l%C4%81_padome var uzskatīt par mūsu nacionālo pretestības kustību, pretēji latviešu leģiona vadībai, kura atteicās no cīņas par neatkarību un labprātīgi padevās gūstā.
Patiesības labad gan jāsaka, ka leģiona vadība, nostājoties pret kureliešiem, sevi attaisnoja ar vēlmi pēc iespējas saglabāt dzīvo spēku, kas arī izdevās. Vācijā angļu, franču un amerikāņu zonā gūstā nonākušie latviešu leģionāri izveidoja Daugavas Vanagu organizāciju, kura 1952. gadā nolēma par Leģiona atceres dienu noteikt 16. martu.
Mēs nezinām, kāds būtu iznākums, ja 1944. būtu piepildījies LCP scenārijs - 1944. Kurzemē tiktu proklamēta neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošana un uzsāktas cīņas pret padomju karaspēku, bet tā, Raivi, būtu latviešiem nacionālās pretestības un vienotības diena!
Jau 63 gadus Daugavas Vanagi 16. martā visā pasaulē klusi piemin savus kritušos cīņu biedrus un nav iedomājušies šajā datumā demonstrēt nekādu „nacionālo pretestību”. Jau gadiem 16. martā Latvijā notiek lāpu gājiens, kuru organizē „Daugavas Vanagu Limbažu nodaļa” http://company.lursoft.lv/daugavas-vanagi-latvija-limbazu-nodala/40008148330, no kuras Daugavas Vanagu organizācija ir pilnībā norobežojusies http://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=3642
Raivi, es pievienojos Daugavas Vanagu Centrālās valdes viedoklim un aicinu arī Tevi 16. martā norobežoties no Daugavas Vanagu šķeltniekiem – kā naivam lāpnesim, „Limbažu provokatoru” virsvadībā nedemonstrēt vēstures nezināšanu un puicisku liekulību!
16. martā latviešiem pēc grēku nožēlošanas Baznīcā Brīvības piemineklim būtu jāiet ar līkumu, labākajā gadījumā uz Vācijas vēstniecību prasīt vismaz atvainošanos par latviešu izmantošanu lielgabalgaļā, pirms 71 gada mēģinot okupēt Krieviju.
*viens no LNNK dibinātājiem 1988. gadā
Seko mums 
Pēdējā gada laikā no veselības ministres Andas Čakšas puses tiek īpaši akcentēts finanšu trūkums medicīnas nozarē, un tās šī gada budžetā plānots palielināt uz budžeta deficīta rēķina.
Latviešu politiski organizatoriskās kaislības saglabā vēsturiski sākotnējo dinamismu. Latviešiem nav apnicis veidot jaunas politiskās organizācijas. Dinamisms nav tik liels kā „pirmajā” LR. Bet arī tagad, „otrajā” LR, nav pamata sūdzēties par politisko organizāciju veidošanas mānijas apsīkumu. 2014.gada 5.maijā tika dibināta partija „No sirds Latvijai”, 2014.gada 17.maijā tika dibināta „Jaunā konservatīvā partija”, 2016.gada 3.maijā tika dibināta partija „KPV LV (Kam pieder valsts)”, bet 2017.gada 26.augustā tika pietaisīta partija „Kustība „Par!”.
Bez pārsteigumiem: visnotaļ pro–eiropeiskā, pro–vērtību un pro–cilvēktiesību, pro–viskaukas Vienotība, pat bez mazākās žagošanās un bez pieklājīgas gražošanās, zibenīgi piekrīt Nacionālās apvienības īsajam un cietajam ultimātam, nekādu variantu par vējonisma izpausmi nepilsoņu bērnu sakarā, un basta. Kas notiek? Nekas sevišķs, koalīcijā tāda pati kārtība kā rudens seksā: kuram puņķi, tas apakšā. Un puņķainie šoreiz ir jau tikpat kā nosprāgušās Vienotības paliekas.
Bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?
Savulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc 
Augsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
