Iesaki rakstu: 
2012. gada 29. februārī Raivis Dzintars DELFI pasludināja: 16.marts ir nacionālās pretestības un vienotības diena http://www.delfi.lv/news/national/politics/dzintars-16marts-ir-nacionalas-pretestibas-un-vienotibas-diena.d?id=42170326#ixzz2u3mS6c1M
Raivi, mūsdienās laika ritums tik straujš, tādēļ centīšos tikai norādīt saites padziļinātas patiesības meklēšanai pašam, proti, 16. marts nekādi nevar būt nacionālās vienotības un kur nu vēl nacionālās pretestības diena.
Jā, tik tiešām, 1944. gada martā oberfīrera Artura Silgaiļa http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_001_tevj1944n35|article:DIVL18|query:Silgailis%20Silgailis|issueType:P vadībā fašistiskās Vācijas bruņoto spēku sastāvā latviešu leģiona abas divīzijas [pirmo reizi kopā] piedalījās cīņās Krievijas okupācijā, par ko oberfīrers Arturs Silgailis saņēma pirmās šķiras Dzelzs krustu http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_001_tevj1944n82|article:DIVL66|query:Silgailim|issueType:P
Artura Silgaiļa biogrāfijā lasāms: 1944. gada vasarā iecelts par Latviešu leģiona ģenerālinspekcijas štāba priekšnieku. Piedalījies ģenerāļa Kureļa grupas likvidēšanā un tiesāšanā http://lv.wikipedia.org/wiki/Art%C5%ABrs_Silgailis
1944. gada 20. novembra naktī Šķēdes kāpās pie Liepājas astoņi Kureļa grupas štāba virsnieki tika nošauti un latviešu pamesti – joprojām nav zināma viņu kapa vieta! http://nekropole.info/lv/Kristaps-Upelnieks
1944. gadā Jāņa Kureļa grupa http://lv.wikipedia.org/wiki/Kure%C4%BCa_grupa bija vienīgā, kuru kopā ar Latvijas Centrālo padomi (LCP) http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_Centr%C4%81l%C4%81_padome var uzskatīt par mūsu nacionālo pretestības kustību, pretēji latviešu leģiona vadībai, kura atteicās no cīņas par neatkarību un labprātīgi padevās gūstā.
Patiesības labad gan jāsaka, ka leģiona vadība, nostājoties pret kureliešiem, sevi attaisnoja ar vēlmi pēc iespējas saglabāt dzīvo spēku, kas arī izdevās. Vācijā angļu, franču un amerikāņu zonā gūstā nonākušie latviešu leģionāri izveidoja Daugavas Vanagu organizāciju, kura 1952. gadā nolēma par Leģiona atceres dienu noteikt 16. martu.
Mēs nezinām, kāds būtu iznākums, ja 1944. būtu piepildījies LCP scenārijs - 1944. Kurzemē tiktu proklamēta neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošana un uzsāktas cīņas pret padomju karaspēku, bet tā, Raivi, būtu latviešiem nacionālās pretestības un vienotības diena!
Jau 63 gadus Daugavas Vanagi 16. martā visā pasaulē klusi piemin savus kritušos cīņu biedrus un nav iedomājušies šajā datumā demonstrēt nekādu „nacionālo pretestību”. Jau gadiem 16. martā Latvijā notiek lāpu gājiens, kuru organizē „Daugavas Vanagu Limbažu nodaļa” http://company.lursoft.lv/daugavas-vanagi-latvija-limbazu-nodala/40008148330, no kuras Daugavas Vanagu organizācija ir pilnībā norobežojusies http://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=3642
Raivi, es pievienojos Daugavas Vanagu Centrālās valdes viedoklim un aicinu arī Tevi 16. martā norobežoties no Daugavas Vanagu šķeltniekiem – kā naivam lāpnesim, „Limbažu provokatoru” virsvadībā nedemonstrēt vēstures nezināšanu un puicisku liekulību!
16. martā latviešiem pēc grēku nožēlošanas Baznīcā Brīvības piemineklim būtu jāiet ar līkumu, labākajā gadījumā uz Vācijas vēstniecību prasīt vismaz atvainošanos par latviešu izmantošanu lielgabalgaļā, pirms 71 gada mēģinot okupēt Krieviju.
*viens no LNNK dibinātājiem 1988. gadā
Seko mums 
Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera Nila Ušakova vēlēšanu kampaņa. Ir skaidri redzams, ka Ušakovu vairs neinteresē Rīgas domē notiekošais un Rīgas nākotne, – vienīgais viņa mērķis ir slēpt informāciju par notikušajām nelikumībām un maksimāli veiksmīgi izvairīties no pārmetumiem par pieļauto korupciju Rīgas domē, tajā skaitā par daudzajiem “Saskaņas” biedriem, kuri noformēti kā konsultanti dažādos pašvaldības uzņēmumos.
Aicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru neapmierina patiesais stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā!
Prātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Jau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Aizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Vai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Jau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
