Atklāta vēstule: brīvību drosmīgajiem Alūksnes novada uzņēmējiem – narkotiku ražotājiem!
Māris Sprūds13.10.2024.
Komentāri (75)
Iesaki rakstu: 
Cienījamās Latvijas Republikas augstākās amatpersonas! Rakstu jums, lai pievērstu uzmanību situācijai, kas apdraud mūsu kā demokrātiskas sabiedrības izpratni par cilvēcību, brīvību un cilvēktiesībām, sakarā ar Alūksnes uzņēmējiem, kuri ir apsūdzēti par cenšanos veikt uzņēmējdarbību ekonomiski novārdzinātajā Latgalē.
Latvijas valstij ir jāizvērtē, vai pašreizējā sistēma pienācīgi aizsargā cilvēktiesības, jo īpaši cilvēka dzīvību, kas ir viena no visaugstākajām ANO Cilvēktiesību deklarācijā uzsvērtajām vērtībām.
ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 23. pantā ir noteikts:
1. Katram cilvēkam ir tiesības uz darbu, uz brīvu darbavietas izvēli, uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem, kā arī uz aizsardzību pret bezdarbu, bet 27. pants garantē katram cilvēkam ir tiesības brīvi piedalīties sabiedrības kultūras dzīvē, baudīt mākslu, darboties zinātnes progresa labā un izmantot tā sasniegumus.
Alūksnes uzņēmēji - narkotiku ražotāji - rīkojās saskaņā ar šīm universālajām vērtībām, darbojoties zinātnes labā un sniedzot palīdzību līdzcilvēkiem relaksēties, izmantojot ķīmijas zinātnes sasniegumus.
Alūksnes uzņēmēji - narkotiku ražotāji - bija drosmīgi un cilvēcīgi, kas būtu jāuztver kā paraugs humānai un atbildīgai rīcībai.
Alūksnes uzņēmēji - narkotiku ražotāji - palīdzēja līdzcilvēkiem saņemt emocionālu palīdzību un palīdzību dzīvības uzturēšanai, jo narkotiku lietotāji bez narkotikām varēja izdarīt pašnāvību vai arī sakarā ar lomkām izdarīt kādu kaitējumu citiem.
Turklāt Alūksnes narkotiku ražotāji nodrošināja darbavietas daudziem saviem kolēģiem un ar savu uzņēmējdarbību sekmēja Latvijas un Eiropas ekonomikas attīstību.
Šajā situācijā Latvijai kā valstij un sabiedrībai jānostājas uzņēmīgu cilvēku pusē. Alūksnes narkotiku ražotāju apsūdzēšana par humānu darbību norāda uz sistēmisku problēmu, kas apdraud mūsu kā sabiedrības izpratni par cilvēktiesībām.
Valsts pienākums ir izvērtēt aizsardzības pieprasītāju gadījumus un aizsargāt ne tikai tos, kuru dzīvība ir apdraudēta, bet arī tos, kas sniedz palīdzību.
Lai arī Latvijai šāda precedenta līdz šim nav bijis, tas nenozīmē, ka to nevar risināt humāni un atbilstīgi lietas būtībai plašā kontekstā un administratīvā kārtībā. Ja esošie likumi neparedz šādus gadījumus, tad ir iespēja likumus un praksi mainīt un radīt tiesisko telpu, kas nosaka un institucionalizē rīcību šādos gadījumos.
Pašlaik dažādi narkotiku izplatīšanas dekriminalizēšanas pasākumi norit arī citās valstīs, piemēram, Vācijā, kur nesen dekriminalizēja marihuānas lietošanu un izplatīšana.
Viens no uzdevumiem, izstrādājot jaunus tiesību aktus, būs skaidri nošķirt narkotiku ražotājus, kuri palīdz līdzcilvēkiem pārdzīvot grūtus laikus, no tiem, kuri ar narkotiku ražošanu un izplatību nodarbojas tikai naudas dēļ.
Latvijas valstij un tās institūcijām tiek dota iespēja izveidot praksi, kas respektē cilvēktiesības un ievēro starptautiskās saistības, paliekot saprātīgiem un samērīgiem, arī neiejaucoties tiesu varas kompetencē. Vēstules autors izprot un respektē LR Satversmes 92.pantu.
Latvijai ir jāspēj parādīt, ka tā ir tiesiska un humāna valsts, kas ciena cilvēka dzīvību un cilvēktiesības. Mūsu vērtība ir cilvēki, kuri uzdrīkstas, līdzdomā un pauž savu viedokli un ir sociāli aktīvi.
Aicinu jūs katru savas kompetences robežās izvērtēt Alūksnes uzņēmēju gadījumu nevis birokrātiski un formāli, bet pēc būtības un, redzot plašu kontekstu, vērtējot to cilvēka dzīvības un tiesību nozīmīguma skatījumā. Šis ir laiks, kurā mums kā valstij ir iespēja parādīt apņēmību aizsargāt cilvēka dzīvību, brīvību un cieņu visos veidos.
Neviens, uzsveru ‒ neviens cilvēks nedrīkst tikt notiesāts un ieslodzīts par to, ka ir nostājies cilvēcības pusē.
P.S. Nekas no šajā vēstulē rakstītā nav jāuztver nopietni.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
