Atklāta vēstule ģenerālprokuroram: rūpes par valsts drošību nedrīkst pāraugt Finanšu izlūkošanas dienesta visatļautībā
Pieci zvērināti advokāti*23.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
A. god. J. Stukāna kungs! Iepazīstoties ar 2020. gada 14. decembra publikāciju portālā Nra.lv "Finanšu izlūkošanas dienests vispirms publisko, tad paslēpj”, vēlamies izteikt atbalstu Jūsu paustajam viedoklim par Finanšu izmeklēšanas dienesta (FID) vadības mēģinājumiem mūsdienās pieņemtus normatīvos aktus attiecināt uz notikumiem pirms desmit un divdesmit gadiem: "Mums ir jāatceras, ka ir sācies tā sauktais finanšu remonts. Nav jēgas uz notikumiem 2000. gadā attiecināt šodienas prasības pret līdzekļu aprites uzraudzību un kontroli. Tur ir jāaizmirst, jāpiedod un jāatdod tā nauda, ja mēs nevaram pierādīt citus noziedzīgus nodarījumus.”
Tāpat atzinīgi vērtējama atziņa par Latvijas pārcentību Krimināllikumā (KL) ierakstītajās normās par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju. Arī mēs praksē novērojam, ka šīs normas apgrūtina ne vien likuma izpratni un jēgpilnu piemērošanu, bet arī mantas īpašnieka tiesību aizstāvību.
Tomēr vēlamies norādīt, ka pēc Jūsu 2020. gada 29. septembra intervijas LTV 1 raidījumā “1:1”, kurā minējāt, ka aptuveni 50% krimināllietu, kas uzsāktas pēc KL 195. panta, nebūs iespējams uzrādīt apsūdzību un saukt personas pie kriminālatbildības un ka praksē tiek jaukti jēdzieni par noziedzīgi iegūtiem un nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļiem, nav sekojusi rīcība, kas mainītu līdzšinējo praksi un novērstu nepamatotu mantas īpašnieku tiesību aizskārumu.
Šobrīd investori (ārvalstu pilsoņi) ar atpakaļejošu datumu faktiski tiek sodīti par Latvijas banku pakalpojumu izmantošanu un par Latvijas īstenoto politiku investīciju piesaistē. Šķiet, esam aizmirsuši, ka tā bija valdības veicinātā politika ārvalstu noguldījumu piesaistē, kas gāja tiešā sazobē ar grozījumiem Imigrācijas likumā un kas pusgada laikā kopš grozījumu spēkā stāšanās Latvijas tautsaimniecībā ienesa 142,5 miljonus latu.
Turklāt pēc KL 195. panta ierosinātie kriminālprocesi visbiežāk ir subjektīvi un balstīti pieņēmumos. Pazeminātais līdzekļu noziedzīgās izcelsmes pierādīšanas standarts ir radījis apstākļus, kuros mantu valsts var konfiscēt uz aizdomu pamata, pat nepierādot tās faktisko noziedzīgo izcelsmi. Šāda pieeja rada ļoti nopietnus draudus demokrātijai un nepamatotu pamattiesību aizskārumu. Minētie gadījumi ir sasnieguši jau tādu apjomu, kas šo negatīvo parādību padara par nacionālās drošības jautājumu.
Kā norādīja Valsts prezidents Egils Levits 2020. gada 5. oktobra intervijā laikrakstam “Diena”, “[..] mēs esam no viena grāvja iegājuši otrā grāvī un tas ir kaut kādā veidā jāierobežo [..] pilsonim nav jātaisnojas, kā viņš – normāls pilsonis – izlieto savu naudu, tas nav demokrātisks jautājums, izņemot tad, ja viņš pārkāpj likumu, ja ir konkrētas aizdomas. Bet tad tās aizdomas ir jāpamato [..]”.
Turpinot ignorēt tiesību pārkāpumus, valsts riskē ar starptautiskām tiesvedībām par investīciju aizsardzību daudzu desmitu miljonu eiro apmērā. Tas nodara kaitējumu arī valsts starptautiskajai reputācijai un samazina Latvijas konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē. Gadiem ilgi dažādos politikas plānošanas dokumentos un valdības deklarācijās kā viens no pamatmērķiem bija minēta investīciju piesaiste un uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Diemžēl pašreizējās FID aktivitātes ir vērstas pretējā virzienā.
Neviens neapstrīd, ka ir jācīnās pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu apriti valsts ekonomikā. Taču šīs cīņas kampaņveida raksturs, kurā kriminālprocesi tiek uzsākti pat uz mazāko aizdomu pamata, liecina par Ģenerālprokuratūras nespēju rīkoties tiesiski, atbilstoši likuma mērķim un garam, panākot taisnīgu un faktiskajiem apstākļiem atbilstošu, nevis formālu risinājumu.
Nav pieļaujams, ka FID savu rīcību pamato tikai ar formālu atsaukšanos uz tiesību aktiem un tajos piešķirtajām pilnvarām un uzliktajiem pienākumiem. Tāpat nav pieļaujams, ka FID no sevis var noņemt jebkādu atbildību par savas rīcības sekām, vien pamatojoties uz plaša rakstura interpretācijām drošības jautājumos. Rūpes par valsts drošību nedrīkst pāraugt visatļautībā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās aizskartajam mantas īpašniekam netiek garantēts procesuālo tiesību minimums, tiek ignorētas tiesības savlaicīgi saņemt informāciju par darījumiem, kas FID ieskatā ir aizdomīgi un kuru līdzekļu legālā izcelsme ir jāpierāda. Tie nav principi, pēc kuriem vajadzētu darboties tiesiskā valstī.
Demokrātiskā sabiedrībā personai, kura iesniedz sūdzību, ir tiesības sagaidīt, ka tā tiks izvērtēta pēc būtības, nevis ka Ģenerālprokuratūra tikai pārbaudīs lēmuma pieņēmēja formālās tiesības un pilnvaras šādu lēmumu pieņemt, informējot, ka lieta jau ir nodota policijā un ierosināts kriminālprocess, ko ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors vairs nevar ietekmēt. Sūdzību izskatīšanai ir jābūt pamatotai ar likumu un objektīvai, brīvai no aizspriedumiem un tiesību formālisma.
Starp galvenajām prioritātēm valstī ir jābūt drošību garantējošas un efektīvas tiesību aizsardzības un piemērošanas sistēmas pastāvēšanai. Tomēr notiekošais liecina par patvaļu un bezatbildīgu rīcību, kas jau robežojas ar tiesisku nihilismu. Vēlamies norādīt, ka neviens nav atcēlis amatpersonu atbildību par nepamatotu kriminālprocesu uzsākšanu un amatpersonas bezdarbību.
FID rīkojumu tiesiskums šobrīd nav pakļauts izvērtēšanai, un FID nenes nekādu atbildību par saviem rīkojumiem. Tas ir atbrīvots no pienākuma paziņot naudas līdzekļu īpašniekiem par konkrētiem faktiskiem un juridiskiem apstākļiem, kas likti pieņēmumu pamatā par līdzekļu noziedzīgo izcelsmi.
Mēs uzskatām, ka Ģenerālprokuratūrai būtu jāvērtē, vai FID rīkojumi satur pietiekamu informāciju kriminālprocesu uzsākšanai un vai ikvienā gadījumā objektīvās patiesības noskaidrošanai ir nepieciešams pielietot kriminālprocesuālās metodes un līdzekļus.
Ģenerālprokuratūrai uzraudzības kārtībā nekavējoties ir jāpārtrauc nepamatoti uzsāktie kriminālprocesi. Nav pieļaujama FID nekritiska viedokļa akceptēšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jautājumos. Mēs sagaidām aktīvāku un saprotamu ģenerālprokurora pozīciju šajos sabiedrībai svarīgajos jautājumos.
Ņemot vērā minēto, lūdzam nekavējoties pārtraukt iedibināto nekontrolēto praksi kriminālprocesu uzsākšanai pēc FID ziņojumiem. Lūdzam darīt zināmu atklātībai Jūsu rīcības plānu trūkumu novēršanai, lai stiprinātu tiesiskumu Latvijā.
* zvērināta advokāte Daiga Siliņa, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, zvērināts advokāts Lauris Liepa, zvērināts advokāts Oskars Rode, zvērināts advokāts Aivo Leimanis
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
