Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēstules autors nav Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) individuālais biedrs; tomēr ar speciālistu sertifikāciju, kvalifikācijas atzīšanu un kvalifikācijas celšanas pasākumu novērtēšanu saistītu problēmjautājumu efektīva risināšana ir svarīga ikvienam ārstam. Šķiet, LĀB valde tagad sāk apzināties faktisko situāciju, ka kopš 2013.gada sākuma nav izsniegts neviens leģitīms, Dokumentu juridiskā spēka likuma normām atbilstošs sertifikāts. 

Pamatojot šai vēstulē izklāstīto viedokli, būtiski atgādināt, ka no 2013.gada 1.janvāra sertifikācijas kārtību reglamentē MK 18.12.12. noteikumi Nr.943. Tie paredz administratīvos aktus par ārstniecības personu sertifikāciju, resertifikāciju un tālākizglītības pasākumu atzīšanu izdot sertifikācijas institūciju izveidotām sertifikācijas padomēm, kas darbojas Veselības ministrijas padotībā. Proti, iekams nav izveidota kā koleģiāla institūcija sertifikācijas padome, tikmēr sertifikāta izdošana vai tālākizglītības pasākumu atzīšana un tālākizglītības punktu piešķiršana nevar notikt procedūrā, kādu nosaka MK noteikumi Nr.943.

Saskaņā ar Latvijas Ārstu biedrības statūtiem Sertifikācijas padome ir viena no profesionālajām struktūrvienībām. Tai nepieciešams īpašs nolikums, ko izstrādā biedrības valde, bet apstiprina biedru sapulce. Acīmredzot tieši Nolikumā būtu atrunājamas no MK noteikumiem Nr.943 izrietošās prasības; proti, Sertifikācijas padomei, lai darbotos valsts pārvaldē LĀB vārdā, jābūt apveltītai ar administratīvi procesuālo tiesībspēju, tā jāveido kā koleģiāla institūcija un gan Padomes priekšsēdētājam, gan profesionālo asociāciju sertifikācijas komisiju priekšsēdētājiem nolikumā būtu jānosaka tiesības pārstāvēt LĀB attiecībās “uz āru” ar sertifikāciju saistītajos gadījumos.

Kopš 2016.gada esmu saņēmis dažādu kompetentu valsts institūciju skaidrojumus. Ir kopumā vienota pozīcija; proti, kamēr LĀB biedru sapulce sertifikācijas padomi nav izveidojusi, tikmēr valstij, proti, Veselības ministrijai nerodas tiesisks pamats veikt ārstu sertifikācijas procedūras  pārraudzību. Esošajā situācijā darbojas vienīgi augstāka juridiska spēka tiesību norma - Ārstniecības likuma 29.pants, kas deleģē LĀB veikt sertifikāciju. Tiesa, norma ir acīmredzami nepilnīga, jo nenosaka, kādā statusā biedrība darbojas, pildot konkrēto deleģēto funkciju; neierasti demokrātiskā sabiedrībā, jo likums ne vien pauž bezierunu uzticību LĀB, bet arī neparedz variantus, kā tiks veikta ārstu sertifikācija, ja biedrība, piemēram, pašlikvidēsies; acīmredzot, Saeima šo procedūru traktē kā formālu.

No mājaslapas arstubiedriba.lv sadaļā “Statūti un nolikumi” ietvertās informācijas izriet, ka biedrība it kā akceptē MK noteikumos Nr. 943 paredzēto sertifikācijas kārtību. Šai mājaslapas sadaļā līdztekus citu profesionālo institūciju nolikumiem Sertifikācijas padomes nolikuma vietā nav tukšums, bet pilnībā pārpublicēti MK noteikumi Nr.943.

Jāpiezīmē, vēstules autoram ir pamats uzskatīt, ka LĀB valde pret jebkādiem aicinājumiem respektēt Biedrību un nodibinājumu likuma normas, Statūtus un cienīt biedru sapulces kompetenci izturējusies līdz šim nepārprotami naidīgi. Diemžēl nākas secināt, ka jau kopš 2013.gada sākuma LĀB izmanto agrāk iegūtu sevis kā cienījamas organizācijas reputāciju un no likuma izrietošas neskaidri formulētas pilnvaras, lai faktiski nevis veiktu tiesisku sertifikāciju, bet nodarbotos ar krāpšanu atgādinošu “saimniecisko darbību” un gūtu peļņu. Līdzšinējā organizācijas valde masveidā maldinājusi labticīgos ārstus, arī LĀB individuālos biedrus, kuri joprojām uzskata, ka LĀB izsniegtie sertifikāti un piešķirtie tālākizglītības punkti ir leģitīmi un iegūti tiesiskā procedūrā.

Lai gan LĀB biedru sapulce pagaidām nav akceptējusi MK noteikumos Nr. 943 noteikto sertifikācijas kārtību, tomēr ārstiem un zobārstiem izsniegtos sertifikātus šobrīd paraksta LĀB Sertifikācijas padomes priekšsēdētājs un profesionālās asociācijas sertifikācijas padomes priekšsēdētājs. Iespējams, tā ir LĀB valdes apzināti sabiedrību maldinoša rīcība – rūpēties, lai sertifikāti vizuāli būtu noformēti, kā paredzēts noteikumu Nr.943  1.pielikumā. Taču biedrībai ir jurists, un ilggadējā prezidenta P.Apiņa specialitāte ir veselības aprūpes vadības ārsts. Neliekas ticami, ka valdei trūkst kompetences, lai saprastu, kā īstenojamas Statūtos noteiktās pārstāvības tiesības.

Nepārprotami, pastāvot pretrunām tiesību aktos, LĀB valdei līdz Sertifikācijas padomes nolikuma apstiprināšanai bija iespēja turpināt līdz 2012.gada beigām ierasto praksi, ka sertifikātus paraksta organizācijas prezidents vai viceprezidenti, proti, amatpersonas ar Statūtos noteiktām pārstāvības tiesībām. Diemžēl pašreizējā veidā noformētie sertifikāti ir saistoši tikai tos parakstījušajām personām kā fiziskām personām (pie tam, to izprast ārstiem un pārējajai sabiedrībai nevarētu a priori būt sarežģīts juridisks jautājums; ja vērtē valstī noteiktos pamatizglītības standartus, tad sociālo zinību jomā tie ietver pat 9.klases absolventa spēju atšķirt demokrātisku valsti no nedemokrātiskas, ar piemēriem ilustrēt trīs galveno valsts varas veidu īstenojumu dzīvē, pārzināt Administratīvā procesa likumu un prast atšķirt tiesisku rīcību no prettiesiskas ).

Vēstules autors 24.septembrī nosūtīja iesniegumu Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu izvērtēt, vai būtu pamats uzsākt kriminālprocesu pret atsevišķām Latvijas Ārstu biedrības valdes amatpersonām saskaņā ar Krimināllikuma 272.pantu; ir pamats uzskatīt, ka LĀB valde, lai gan tai bija zināms, ka sertifikāti nav leģitīmi, jau ilgāk nekā piecus gadus regulāri sniegusi apzināti nepatiesus ziņojumus Veselības inspekcijai. Šīs iestādes uzturētajā  Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā tiek iekļautas un regulāri aktualizētas sertifikācijas institūciju, arī LĀB, sniegtās ziņas par ārstniecības personu sertifikāciju. Pagaidām starpatbildi (no problēmjautājuma distancētu) sniegusi Finanšu un ekonomikas noziegumu izmeklēšanas prokuratūra.

Izsaku priekšlikumu LĀB biedru sapulcei nopietni izvērtēt līdzšinējās valdes darbību, turklāt respektējot arī sabiedrībā ierasto skatpunktu, ka LĀB ir galvenā mediķu profesionālā organizācija; tādējādi valdes  nerūpēšanās par biedrības reputāciju, darbības tiesiskumu un prognozējamību nav tikai biedrības iekšējā lieta; nespēja veikt tiesisku sertifikācijas procedūru grauj ne vien LĀB, bet arī ārsta profesijas kā tādas un visas medicīnas nozares prestižu. Jā, protams, valsts iestādes, sabiedriskās organizācijas un sabiedrība ir politkorekta; par LĀB līdz šim redzamākajiem priekšstāvjiem smejas (vai ņirgājas) tikai kuluāros; tomēr – kam vajadzīga LĀB, ja tā turpinās darboties ierastajā manierē?

Patiesi nožēlojami, ja organizācija gadiem ilgi tā arī nav spējusi nosaukt minimālo algu, par kādu ārsts būtu tiesīgs atļauties Latvijā praktizēt, lai nediskreditētu savu profesiju. Tas ir pašsaprotams jebkuras valsts ārstu vadošās profesionālās institūcijas viens no pirmajiem pienākumiem, un skaidri nosaukts objektīvs minimums dažu tūkstošu euro apmērā būtu patiesi labs orientieris gan valdībai, gan darba devējiem – arī attiecībā uz vidējo un jaunāko medicīnas personālu. Dažādām institūcijām, tai skaitā Veselības ministrijai ir ļoti laba, adekvāta sapratne, kādai vajadzētu būt māsu vai māsu palīgu vidējo algu atšķirībai procentos no ārsta algas. Tomēr, saprotams, budžeta plānotāji nevar pārzināt konkrētas summas, ja mēs, ārsti, esam politekonomiski tik aprobežoti, ka nespējam naudā izvērtēt ne sava darba, ne kvalifikācijas vērtību.

Pirms diviem gadiem biju uz sarunu LĀB ēkā, Apiņa kunga kabinetā; viņš godīgi atzina, ka nav nekad iedomājies par ārsta pienākumu ievērot ētiku tādā aspektā, lai noteiktu savam darbam cienījamu konkrētu minimālo atalgojumu; tikšot piestrādāts, lai attiecīgo summu LĀB valde nosauktu; kas traucēja, nezinu - nesanāca, nebija drosmes, nebija politiski izdevīgi, viceprezidenti atrunāja?

Šķiet, biedru sapulcei pienācis laiks izvērtēt, vai LĀB ir spējīga veikt Statūtos noteiktās funkcijas. Iespējams, objektīvi pienācis laiks pašlikvidēties vai pārskatīt nostādnes, lai, piemēram, rosinātu veikt izmaiņas tiesību aktos. Šķiet, vispārēja ārstu biedrība drīzāk varētu būt veselības aprūpes politiku ietekmējoša organizācija, kamēr specifiski profesionāli problēmjautājumi, piemēram, sertifikācija mūsdienīgā valstī risināmi ar speciālistu profesionālo asociāciju starpniecību.

Ja LĀB biedru sapulce izlems atzīt MK noteikumos Nr.943 noteikto sertifikācijas kārtību un apstiprināt Sertifikācijas padomes nolikumu, tad jaunievēlētajiem padomes locekļiem, kā arī profesionālo asociāciju sertifikācijas komisiju priekšsēdētājiem vajadzētu savlaicīgi tikt informētiem par svarīgu niansi; proti, tādā gadījumā Veselības ministrijas valsts sekretāram būs pienākums ar rīkojumu atzīt viņus par valsts amatpersonām. LĀB mājaslapā nav atrodama nekāda informācija par VID un KNAB jau pausto viedokli šai jautājumā, tomēr amatu pretendentiem, iespējams, ir svarīgi tikt informētiem.

Tāpat aicinu biedru sapulci izvērtēt, vai nerodas pretruna ar Statūtiem, ja LĀB prezidenta vēlēšanas tiek organizētas, pirms darbu uzsāk pilnvērtīga un lemttiesīga Sertifikācijas padome. Proti, jebkuram prezidenta amata pretendentam, kuram jābūt sertificētam, pagaidām ir tikpat neleģitīms “sertifikāts” kā citiem ārstiem. Tātad prezidenta pārvēlēšanu varētu būt lietderīgi atlikt, lai padomātu, kā labot iepriekšējās valdes ilgstošo nolaidību; varbūt biedru sapulcei, ņemot vērā tās ekskluzīvo kompetenci, ir tiesības ar īpašu lēmumu leģitimizēt visu ārstu “sertifikātus”, ja viņi pēdējo piecu gadu laikā labticīgi tika veikuši attiecīgo maksājumu LĀB kontā un iesnieguši MK noteikumu Nr.943 prasībām atbilstošos dokumentus?

Novērtē šo rakstu:

24
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...