Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.

Ar Lēmumu izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911”, lai

1) izvērtētu šajā lietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu;

2) izvērtētu faktorus, kas noveda pie krimināllietas Nr. 16870000911 izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā;

3) pārbaudītu publiskajā telpā izskanējušās informācijas atbilstību krimināllietas Nr. 16870000911 materiāliem;

4) izvērtētu saistībā ar krimināllietu Nr. 16870000911 izskanējušo informāciju par iespējamu valsts nacionālās drošības apdraudējumu un atsevišķu personu iespējamu darbību citu valstu interešu labā, tostarp iespējamu nelikumīgu uzturēšanās atļauju un citu dokumentu izsniegšanas ietekmēšanu, kā arī potenciālos riskus cilvēkiem un videi;

5) izvērtētu informāciju, kas norāda uz iespējamiem Satversmes pārkāpumiem un, iespējams, prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu informācijas līdzekļus.

Satversmes 1. pants nosaka: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska valsts.” No demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātie vispārējie tiesību principi, tostarp tiesiskas valsts princips, ietilpst Satversmes 1. panta tvērumā. No tiesiskas valsts principa cita starpā izriet arī valsts pārvaldes pienākums informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart.

Ņemot vērā, ka Lēmumā nav izklāstīta Lēmumā ietverto formulējumu būtība un pamatojums, kā arī to, ka tikai Saeimas deputāts, kurš Lēmumu ir sagatavojis un pirmais parakstījis, varētu sniegt skaidrojumu par sevis Lēmumā iekļautajiem formulējumiem, lūdzu Saeimas deputātu Andreju Judinu sniegt skaidrojumu par sekojošo:

1. Lēmuma nosaukumā minēts, citēju: “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911”.

Lūdzu skaidrot, kurā Latvijas Republikas normatīvajā aktā (Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi) jēdziens “valsts nozagšana” ir noteikts.

Atbilstoši K. Dišlera grāmatā “Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas” sniegtajam skaidrojumam, valsts sastāv no trim konstitutīviem elementiem – tautas, teritorijas un valsts varas.[1]

Savukārt jēdziens “zādzība” ir skaidrots Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā, t.i. zādzība ir svešas kustamas mantas slepena vai atklāta nolaupīšana.

Tāpat A. Judins savā 1999. gada grāmatā “Krimināltiesību terminu skaidrojošā vārdnīca” skaidro sekojoši “zādzības” jēdzienu, citēju: “Zādzība. Tīša, prettiesiska, bezatlīdzības svešas mantas slepena vai atklāta nolaupīšana, izņemot to no īpašnieka vai citas personas valdījuma, lai rīkotos ar šo mantu kā savu”.[2]

Ņemot vērā minēto, lūdzu Jūs, A. Judina kungs, skaidrot jēdzienu - “valsts nozagšana” (t.i. tautas, teritorijas, suverēnās varas slepena vai atklāta nolaupīšana). Lūdzu izskaidrot Lēmumā ietvertā jēdziena “valsts nozagšana” būtību un tvērumu.

Lēmuma nosaukumam ir jāataino Lēmuma būtība, tādēļ lūdzu arī paskaidrot, par kuru pasaulē esošo valsti un tās nozagšanu Lēmuma nosaukumā ir runāts (tā ir piem. ASV, vai Vācija, vai Krievija, u.c.).

2. Lēmuma 1. punktā teikts, citēju: “lai izvērtētu šajā lietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu”, par ko lūdzu sniegt skaidrojumu:

Analoģiski kā šīs vēstules 1. punktā, lūdzu izskaidrot jēdzienu “valsts nozagšana”, tā būtību un tvērumu, kā arī paskaidrot, kurā no Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem (Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi) šis jēdziens ir definēts.

Lūdzu paskaidrot, par kādu lietu Lēmuma 1. punktā tiek runāts?

Ja šajā Lēmuma punktā tiek runāts par Lēmuma virsrakstā minēto krimināllietu Nr.16870000911 (turpmāk – Krimināllieta), lūdzu paskaidrot, kādā veidā un pie kādiem apstākļiem Jūs esat ieguvis Krimināllietā esošo informāciju, kā arī, kādā statusā būdams, Jūs esat iepazinies ar Krimināllietas materiāliem un tos izvērtējis līdz Lēmuma sagatavošanai, jo tikai tad, ja esat iepazinies ar Krimināllietas materiāliem, var rasties aizdomas.

Lūdzu paskaidrot, par kuru pasaulē esošo valsti un tās nozagšanu Lēmuma 1. punktā ir runāts?

Ja kāda no pasaulē esošajām valstīm ir nozagta, tad lūdzu skaidrot, kad tā ir nozagta, pie kādiem apstākļiem nozagta (laiks, vieta, u.c.)?

Lūdzu precizēt, kas tieši ir ticis nozagts: valsts teritorija, valsts tauta, suverēnā valsts vara, vai viss kopā?

Lūdzu skaidrot, kurā vietā nozagtā valsts tiek glabāta?

Lūdzu skaidrot, vai Jūs varat nosaukt valsts nozadzēja/u vārdu/us un uzvārdu/us, citus personu identificējošus datus?

Kāds pamats ir attiecīgajai/ām personai/ām piemērot aizdomās turētā statusu?

Uzzinot, ka kāda no pasaulē esošajām valstīm ir nozagta, vai Jūs, A. Judina kungs, esat ziņojis tiesībsargājošam institūcijām par personas/u izdarītu noziedzīgu nodarījumu?

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu skaidrot, atbilstoši kuram Krimināllikuma pantam persona ir sodāma par “valsts nozagšanu”?

 Lūdzu informēt, kāda ir to personu, kuras vērtēs “valsts nozagšanu”, kompetence? Lūdzu informēt arī par šo personu profesionālo sagatavotību šādu jautājumu skatīšanai.

3. Lēmuma 2. punktā teikts, citēju: “lai izvērtētu faktorus, kas noveda pie krimināllietas Nr. 16870000911 izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā”, par ko lūdzu sniegt skaidrojumu:

Kā jau minēts iepriekš, Satversmes 1. pants nosaka: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska valsts.”

Attiecīgi, no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātie vispārējie tiesību principi sevī ietver arī varas dalīšanas principu, varu sadalot likumdevēja varā, izpildvarā un tiesu varā.

Ņemot vērā minēto, lūdzu paskaidrot, kādā veidā likumdevēja vara (parlamentārās izmeklēšanas komisija) grasās iejaukties tiesu varas kompetencē ietilpstošajā jomā, kurš normatīvais akts dod šādas tiesības likumdevēja varai?

Lūdzu paskaidrot, par kādiem “faktoriem” iet runa Lēmuma 2. punktā.

Lūdzu informēt, kāda ir to personu, kuras vērtēs “faktorus”, kompetence? Lūdzu informēt arī par šo personu profesionālo sagatavotību šādu jautājumu skatīšanai.

4. Lēmuma 3. punktā teikts, citēju: “lai pārbaudītu publiskajā telpā izskanējušās informācijas atbilstību krimināllietas Nr. 16870000911 materiāliem”, par ko lūdzu sniegt skaidrojumu:

Lūdzu paskaidrot, par kādu “publisko telpu” iet runa, konkrēti norādot “publisko telpu”, tās vietu (valsts, pilsēta, iela, māja, ciems, ēka, ēku grupa, mežs, lauks, utt.)?

Kurā no Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem (Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi) jēdziens “publiska telpa” ir definēts?

Lūdzu paskaidrot, pie kādiem apstākļiem uzskatāms, ka telpa kļūst par “publisku telpu”?

Lūdzu skaidrot, par kādu “izskanējušo informāciju” Lēmuma 3. punktā iet runa.

Kādā formā “izskanējušā informācija” ir izskanējusi (mutiski, rakstiski, zīmju formā, simbolu formā u.c.)?

Lūdzu informēt par “izskanējušās informācijas” nesēju (persona, elektronisks datu nesējs, u.c.)?

Lūdzu informēt, kad “izskanējušā informācija” ir izskanējusi, norādot konkrētu “izskanējušās informācijas” izskanēšanas laiku (gadsimts, gads, mēnesis, diena, stunda, minūte, sekunde).

Lūdzu skaidrot, no kurienes “izskanējušā informācija” ir izskanējusi?

Vai “izskanējušā informācija” ir izskanējusi citiem dzirdot, ja iespējams, lūdzu norādīt, cik decibelu amplitūdā “izskanējušā informācija” ir skanējusi.

Lūdzu informēt, kad “izskanējušā informācija” ir sākusi skanēt, kad “izskanējušā informācija” ir beigusi skanēt, vai tā skan joprojām?

Vai “izskanējušā informācija” ir izskanējusi likumīgi, vai nelikumīgi, vai skan joprojām likumīgi, vai nelikumīgi?

Ja “izskanējušā informācija” ir izskanējusi vai skan nelikumīgi, vai Jūs, A.Judina kungs, esat vērsies tiesībsargājošās institūcijās par personu izdarītām nelikumīgām darbībām?

Ja “izskanējušā informācija” ir beigusi skanēt, lūdzu informēt, vai “izskanējušā informācija” ir beigusi skanēt likumīgi, vai arī “izskanējušās informācijas” skanējums ir pārtraukts nelikumīgi?

Ja “izskanējušās informācijas” skanējums ir pārtraukts nelikumīgi, vai Jūs esat par to ziņojis tiesībsargājošām institūcijām?

Lūdzu paskaidrot, kā “izskanējušā informācija” var atbilst Krimināllietas materiāliem?

Kādi pārbaudes veidi un līdzekļi tiks piemēroti, lai noskaidrotu “izskanējušās informācijas” atbilstību Krimināllietas materiāliem?

Kāda ir to personu, kuras noskaidros “izskanējušās informācijas” atbilstību Krimināllietas materiāliem, kompetence? Lūdzu informēt arī par šo personu profesionālo sagatavotību šādu jautājumu skatīšanai.

5. Lēmuma 4. punktā teikts, citēju: “lai vērtētu saistībā ar krimināllietu Nr. 16870000911 izskanējušo informāciju par iespējamu valsts nacionālās drošības apdraudējumu un atsevišķu personu iespējamu darbību citu valstu interešu labā, tostarp iespējamu nelikumīgu uzturēšanās atļauju un citu dokumentu izsniegšanas ietekmēšanu, kā arī potenciālos riskus cilvēkiem un videi”, par ko lūdzu sniegt skaidrojumu:

Lūdzu izskaidrot, par kādu “izskanējušo informāciju” iet runa Lēmuma 4. punktā?

Kādā formā šī “izskanējušā informācija” ir izskanējusi (mutiski, rakstiski, zīmju formā, simbolu formā u.c.)?

Lūdzu informēt par “izskanējušās informācijas” nesēju (persona, elektronisks datu nesējs, u.c.)?

Lūdzu informēt, kad “izskanējušā informācija” ir izskanējusi, norādot konkrētu “izskanējušās informācijas” izskanēšanas laiku (gadsimts, gads, mēnesis, diena, stunda, minūte, sekunde).

Vai “izskanējušā informācija” ir izskanējusi citiem dzirdot, ja iespējams, lūdzu norādīt, cik decibelu amplitūdā “izskanējušā informācija” ir skanējusi.

Lūdzu informēt, kad “izskanējušā informācija” ir sākusi skanēt, kad “izskanējušā informācija” ir beigusi skanēt, vai tā skan joprojām?

Vai “izskanējušā informācija” ir izskanējusi likumīgi, vai nelikumīgi, vai skan joprojām likumīgi, vai nelikumīgi?

Ja “izskanējušā informācija” ir izskanējusi vai skan nelikumīgi, vai Jūs, A.Judina kungs, esat vērsies tiesībsargājošās institūcijās par personu izdarītām nelikumīgām darbībām?

Ja “izskanējušā informācija” ir beigusi skanēt, lūdzu informēt, vai “izskanējušā informācija” ir beigusi skanēt likumīgi, vai arī “izskanējušās informācijas” skanējums ir pārtraukts nelikumīgi?

Ja “izskanējušās informācijas” skanējums ir pārtraukts nelikumīgi, vai Jūs esat par to ziņojis tiesībsargājošām institūcijām?

Lūdzu skaidrot, par kādu “nacionālās drošības apdraudējumu” iet runa.

Ja runa iet par kādas valsts “nacionālās drošības apdraudējumu”, lūdzu paskaidrot, par kuras pasaules valsts “nacionālās drošības apdraudējumu” iet runa.

Kurā no Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem (Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi) Lēmuma 4. punktā minētais jēdziens “nacionālās drošības apdraudējumu” ir definēts?

Kas ir radījis “nacionālās drošības apdraudējumu”?

Laika posmu, kad ticis radīts “nacionālās drošības apdraudējums” (gadsimts, gads, mēnesis, nedēļa, diena, stunda, minūte, utt.)?

Vai “nacionālās drošības apdraudējums” joprojām pastāv un kā tas izpaužas?

Kas darīts, lai “nacionālās drošības apdraudējums” būtu novērsts?

Lūdzu norādīt personu/as, kura/as ir radījušas “nacionālās drošības apdraudējumu” (personas/u vārds/i, uzvārds/i, cita personas/u identificējoša informācija, u.c.). Vai šī persona/as joprojām rada “nacionālās drošības apdraudējumu”?

Atbilstoši kurām normatīvo aktu normām tiks vērtēts Lēmuma 4. punktā minētais “nacionālās drošības apdraudējums”?

Vai esat paziņojis tiesībsargājošām institūcijām par “nacionālās drošības apdraudējumu” un personu/ām, kura/as rada “nacionālās drošības apdraudējumu”?

Lūdzu izskaidrot, par kādām “atsevišķām personām” Lēmuma 4. punktā tiek runāts?

Lūdzu skaidrot, par kādām “citām valstīm” šajā Lēmuma punktā tiek runāts?

Lūdzu skaidrot, par kādām “iespējamām nelikumīgām uzturēšanās atļaujām” tiek runāts?

Lūdzu izskaidrot, par kādiem “citiem dokumentiem” tiek runāts?

Lūdzu izskaidrot, par kādu “citu dokumentu izsniegšanas ietekmēšanu” tiek runāts šajā Lēmuma punktā?

Lūdzu izskaidrot, par kādiem “potenciālajiem apdraudējumiem cilvēkiem” iet runa Lēmuma 4. punktā?

Lūdzu skaidrot, cik, kādiem un kuriem cilvēkiem ir radīts “potenciāls apdraudējums cilvēkiem”?

Lūdzu skaidrot, vai ar “potenciālo apdraudējumu cilvēkiem” ir radīts apdraudējums visiem uz mūsu planētas dzīvojošiem cilvēkiem, vai arī noteiktai cilvēku daļai, atsevišķām cilvēku grupām, vai atsevišķiem cilvēkiem?

Vai “potenciālais apdraudējums cilvēkiem” joprojām pastāv un kā tas izpaužas?

Kas darīts, lai “potenciālais apdraudējums cilvēkiem” būtu novērsts?

Lūdzu norādīt personu/as, kura/as ir radījis/ušas “potenciālo apdraudējumu cilvēkiem” (personas/u vārds/i, uzvārds/i, cita personas/u identificējoša informācija, u.c.). Vai šī/šīs persona/as joprojām rada “potenciālo apdraudējumu cilvēkiem”?

Vai esat paziņojis tiesībsargājošām institūcijām par “potenciālo apdraudējumu cilvēkiem” un personu/ām, kura/as rada “potenciālo apdraudējumu cilvēkiem”?

Lūdzu izskaidrot, par kādiem “potenciālajiem riskiem videi” Lēmuma 4. punktā iet runa.

Vai ar “potenciālajiem riskiem videi”  ir domāti rūpnieciski riski videi, vai cilvēku izraisītiem riskiem videi, vai dabas stihijas izraisītiem riskiem videi, u.c.? Vai arī ir domāti saules, mēness, vai asteroīdu izraisīti riski videi?

6. Lēmuma 5. punkts nosaka, citēju: “izvērtētu informāciju, kas norāda uz iespējamiem Satversmes pārkāpumiem un, iespējams, prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu informācijas līdzekļus”, par ko lūdzu sniegt skaidrojumu:

Lūdzu paskaidrot, par kādu “informāciju” iet runa Lēmuma 5. punktā? Kā iegūta “informācija”? Kas ir “informācijas” avots? Kurš ir izvērtējis “informāciju”?

Lūdzu informēt, kāda ir to personu, kuras vērtēs “informāciju”, kompetence? Lūdzu informēt arī par šo personu profesionālo sagatavotību šādu jautājumu skatīšanai.

Lūdzu skaidrot, par kādiem “ iespējamiem Satversmes pārkāpumiem” iet runa?

Lūdzu skaidrot, kurš/i izvērtēs, vai Satversme ir tikusi pārkāpta. Lūdzu norādīt konkrēti personas (vārdus, uzvārdus), kuras vērtēs “iespējamos Satversmes pārkāpumus”. Lūdzu informēt par šo personu kompetenci un profesionālo sagatavotību “iespējamo Satversmes pārkāpumu” izvērtēšanā.

Lūdzu informēt, vai “iespējamos Satversmes pārkāpumus” vērtēs Satversmes tiesa?

Lūdzu skaidrot Lēmuma 5. punktā minēto jēdzienu “prettiesiskas manipulācijas”.

Lūdzu izskaidrot, par kādām “prettiesiskām manipulācijām” iet runa?

Lūdzu izskaidrot, kas ir “tiesiska manipulācija” un kas “prettiesiska manipulācija”?

Lūdzu skaidrot, kādā veidā “prettiesiska manipulācija” ir notikusi?

Lūdzu skaidrot, kāda ir atbildība par “tiesisku manipulāciju” un kāda ir atbildība par “prettiesisku manipulāciju”?

Lūdzu norādīt, kura/as persona/as tieši tiek turēta/as aizdomās par “prettiesisku manipulāciju”?

Lūdzu informēt, kāda ir to personu, kuras vērtēs “prettiesiskas manipulācijas”, kompetence? Lūdzu informēt arī par šo personu profesionālo sagatavotību šādu jautājumu skatīšanai.

Lūdzu izskaidrot, par kādu “sabiedrisko viedokli” iet runa Lēmuma 5. punktā?

Lūdzu skaidrot kurš/i pārstāv “sabiedrisko viedokli”? Lūdzu skaidrot, kurš vērtēja “sabiedrisko viedokli”? Lūdzu informēt par “sabiedriskā viedokļa” vērtētāju kompetenci. Kas (kurš/kuri) ir izmērījis, par cik lielu “sabiedrisko viedokli” iet runa?

Kā notikusi “sabiedriskā viedokļa” mērīšana (referendums, aptauja, u.c.)?

Ja šāda “sabiedriskā viedokļa” mērīšana ir notikusi, tad lūdzu informēt, kurā no pasaules valstīm tā ir tikusi veikta?

Lūdzu nosaukt konkrēti sabiedrības daļu, sabiedrības pārstāvjus, u.c. ar kuru “sabiedrisko viedokli” ir notikušas manipulācijas.

Lūdzu informēt, kāds bija “sabiedriskais viedoklis” pirms “prettiesiskās manipulācijas” un kāds bija pēc “prettiesiskās manipulācijas”?

Lūdzu informēt, kurš/i ir konstatējis “sabiedrisko viedokli” pirms un pēc “prettiesiskās manipulācijas”?

Lūdzu paskaidrot, kurā no Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem (Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi) jēdziens “sabiedriskais viedoklis” ir definēts.

Lūdzu informēt, kāda ir to personu, kuras vērtēs “sabiedrisko viedokli”, kompetence? Lūdzu informēt arī par šo personu profesionālo sagatavotību šādu jautājumu skatīšanai.

Lūdzu izskaidrot, par kādiem “masu informācijas līdzekļiem” iet runa Lēmuma 5. punktā?

Lūdzu norādīt konkrētus “masu informācijas līdzekļus”, “masu informācijas līdzekļu” nosaukumus, īpašniekus.

Lūdzu informēt, par kuras valsts “masu informācijas līdzekļiem” iet runa?

Lūdzu norādīt, kādi ir pierādījumi, ka tikuši izmantoti “masu informācijas līdzekļi”?

Vēl, analizējot Lēmumu un tā pamatojošo normu (Saeima kārtības ruļļa 150. pants), secināms, ka Lēmums ir pieņemts pretēji tam, kā noteikts šajā likuma pantā.

Attiecīgi Saeimas kārtības ruļļa 150. pantā teikts, citēju: “Atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai Saeima var izveidot speciālas komisijas. Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu (Satversmes 26. p.). Priekšlikumi par šādas komisijas izveidošanu izskatāmi tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē.”

Šobrīd nedz no Lēmuma, nedz no Lēmuma pieņemšanas gaitas nav saprotams, kādu likumdošanas uzdevumu veikšanai speciālā komisija “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” ir izveidota.

Tāpat, salīdzinot Lēmuma pieņemšanas procesuālo gaitu ar Saeimas kārtības rullī noteikto, jāsecina, ka Lēmums ir pieņemts neatbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 150. panta normām.

Ņemot vērā sasteigto Lēmuma pieņemšanas gaitu, neievērojot likuma normas, kā arī sabiedrībā mākslīgi radīto ažiotāžu ap Lēmumu un minētās parlamentārās izmaklēšanas komisijas sastāvu un darbību, uzskatu, ka Saeima, pieņemot Lēmumu, ir rīkojusies Jūsu iniciatīvas vadīta un Jūsu interešu labā.

Gan Lēmuma pieņemšana, gan radītā ažiotāža ap to, ir konkrēti Jūsu, politiskās partijas “Vienotība” un jaundibinātās politiskās kustības “Mēs par” priekšvēlēšanu aģitācija nākamajām Saeimas vēlēšanām, t.i. Jūs, savu, politiskās partijas “Vienotība” un jaundibinātās politiskās kustības “Mēs par” reitingu paaugstināšanai, esat izmantojis Saeimu kā administratīvo resursu savai priekšvēlēšanu aģitācijai, savām interesēm.

Pie šādiem apstākļiem, aicinu Jūs, A. Judina kungs, kā valsts amatpersonu, kas ieņem augstu un atbildīgu valsts amatu, nolikt Saeimas deputāta mandātu un atstāt Saeima.

Lūdzu A. Judina kungu sniegt detalizētu skaidrojumu par katru Lēmuma punktu un atbildēt uz manis uzdotajiem augstākminētajiem jautājumiem līdz 2017. gada 28. augustam.

Šāds minētās informācijas pieprasījuma termiņš lūgts sakarā ar to, ka Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” vadītāja ir paziņojusi, ka, dalībai kādā no tuvākajām šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēm, tikšu aicināts arī es. Informācija nepieciešama, lai man būtu dota iespēja kvalitatīvi, pilnā apjomā un pamatoti sagatavoties šai komisijas sēdei.

Vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka lietderības apsvērumiem un argumentiem, kas ir kalpojuši Lēmuma pieņemšanai, jābūt bijušiem izsvērtiem pirms Lēmuma pieņemšanas, uzskatu, ka Jums, A. Judina kungs, nesagādās nekādas grūtības man sniegt detalizētu atbildi līdz 2017. gada 28. augustam.


[1] K. Dišlers “Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas”, 2004. gads, Rīga, Tiesu nama aģentūra, 8. lpp.

[2] A. Judins “Krimināltiesību terminu skaidrojošā vārdnīca”, 1999. gads, RAKA, 180. lpp.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....