Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Atklāta vēstule Latvijas sabiedrībai, LR kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei

Rīgas Latviešu biedrības Nacionālās identitātes komisija
15.09.2011.
Komentāri (18)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas Latviešu biedrības Nacionālās identitātes komisijas ieteikumi "Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu (2012-2018)" projektam.

Izskatot izstrādāto dokumentu, kas vērtējams kā pilnīgi jauns pavērsiens sabiedrības integrācijā, Rīgas Latviešu biedrības Nacionālās identitātes komisijai radās vairāki secinājumi.

Dokuments veidots, mēģinot panākt kompromisu starp diametrāli pretējiem uzskatiem, tādēļ ir mīkstināta nepatīkamā realitāte un noklusēti fakti. Pamatnostādnes nevar atrisināt samilzušās problēmas un Latvijas virzību uz divkopienu valsti, ja dokumenta veidotāji apzināti ir izvairījušies šīs problēmas konstatēt.

Pat, sasniedzot Pamatnostādnēs uzstādītos mērķus, sabiedrībā saglabāsies spriedze un virzība uz divkopienu valsti. Neapmierinātas un vīlušās būs abas puses – gan pamatnācija, gan nesamērīgi lielā Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju masa.

Jebkādām pārmaiņām sabiedrībā jāsākas no pilnīgi skaidras sākuma platformas, vienojoties par iesaistīto pušu patiesajām interesēm un tiesībām. Jāņem vērā, ka visām interesēm nav iespējams izpatikt, vai panākt starp tām kompromisu. Par pamatu jāņem valstsnācijas intereses un starptautiskās tiesības, kas atjaunotu vēsturisko taisnīgumu un radītu labvēlīgu vidi nācijas pastāvēšanai un tālakai attīstībai.

Latvijas valsts un pamatnācija ir uz iznīcības sliekšņa, jo PSRS okupācijas varas īstenotā latviešu fiziskā un morālā degradācija un līderu negatīvā izlase joprojām smagi ietekmē mūsu atjaunotās valsts šodienu un nākotni. Ikvienas nācijas pamatā ir kopīga teritorija, valoda un kultūra, kas iekļauj sevī vēsturisko apziņu un tradīcijas. Latviešu nācijas pastāvēšanas pamati ir vairāk nekā apdraudēti.

Valstsnācijas stāvoklis 20 neatkarības gados nav uzlabojies, bet drīzāk pasliktinājies - latviešu Latvijā ir tikai 1 340 143, jeb 59,3% no iedzīvotāju kopskaita1. Latvijā ir viens no zemākajiem dzimstības rādītājiem pasaulē un 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti2 liek domāt, ka kopš iestāšanās ES no valsts izbraukuši aptuveni 350 000 darbspējīgu iedzīvotāju. Ņemot vērā iedzīvotāju etnisko sastāvu, ap 200 000 no tiem ir latvieši.

Teritorija (izņemot Abreni) joprojām ir 64 tūkstoši km2, tomēr Latvijas pilsoņu īpašumā palikuši labi ja puse3 no lauksaimniecībā izmantojamās zemes un mežiem. Par to nav precīzas statistikas un nav arī zināms, cik no tām vēl ir latviešu īpašumā. Latvieši savu zemi strauji pazaudē galvenokārt negodīgas starpvalstu ekonomiskās konkurences dēļ (diskriminējošie ES platību maksājumi un atvērtās robežas.) Pilsētu zemi un īpašumus izpērk Krievijas pilsoņi, kuri līdz ar investīcijām papildina krievu kolonistu skaitu Latvijā. Faktiski notiek tā saucamā palestinizācija.

Latviešu valodas pozīcijas strauji pasliktinās. Jaunākie pētījumi4 atklāj, ka latvieši, ja vēlas sazināties latviešu valodā, izjūt psiholoģisku diskomfortu publiskajā telpā. Latvijas lauku reģionos augušie latviešu jaunieši cieš no diskriminācijas darba tirgū, jo saskaras ar nepamatotu prasību zināt  svešvalodu, kurā runā lielajās pilsētās koncentrējušies bijušās PSRS militāristi un kolonisti.  Tādēļ nesen tika pieņemts pasaulē bezprecedenta likums, kas aizliedz diskriminēt darba tirgū latviešus, kuri nezina krievu valodu (pamatnācijas pārstāvjus, kas nerunā bijušās okupētājvalsts valodā).

Īpaši liekulīga un nepatiesa ir Pamatnostādnēs paustā atziņa: "Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir realizēta skaidra un pēctecīga latviešu kā valsts valodas politika."
Ja valstī būtu bijusi skaidra un pēctecīga valodas politika, tad nebūtu latviski runājošo diskriminācija Latvijas darba tirgū, latviešu diskomforts un citām Eiropas pamatnācijām nepieļaujamas lietas. Pēc Maksa van der Stūla un citu EDSO un EP ierēdņu iejaukšanās, Latvijas ierēdņu sadarbības ar viņiem un spiediena valodas atestācijas prasību mazināšanā, valodas situācijā sākās regress. Tā saucamās „mazākumtautības” saprata, ka latviešu valodu var arī nemācīties un nelietot. Pētījumā „Valoda 2008” atklājās, ka vairāk nekā 70 % mazākumtautību cilvēki uz ielas un veikalos lieto tikai krievu valodu (171.lpp.).Kā liecina šis pētījums, pirmo reizi kopš 1996.gada ir tik augsts to respondentu īpatsvars (63%), kuri latviešu valodas mācēšanu nevēlas uzlabot, kaut arī viņu prasmes ir zemākajā vai vidējā līmenī utt. Tas integrācijas pamatnostādņu tekstā ir izvairīgi apiets.

Valstī joprojām pastāv un ar valsts tiešu atbalstu5 tiek kultivēti divi pretēji valsts  vēstures traktējumi, kas visspožāk izpaužas 9. maijā, kad bijušās PSRS militārpersonu un kolonistu tūkstoši galvaspilsētas centrā netraucēti svin savu Uzvaras dienu, kas latviešiem nozīmē atkārtotu Latvijas okupāciju un turpinājumu tautas pārkrievošanai un genocīdam. Pasaules valstu nosodījumu saņēmis tikai viens no pēdējā lielā kara aizsācējiem, kamēr otrs netraucēti turpina agresiju pret mazajām kaimiņvalstīm, ar energoresursu šantāžas palīdzību un nekaunīgu politiku neitralizējot vēsturiskā taisnīguma atjaunošanos. Ar katrām vēlēšanām arvien lielāku ietekmi Latvijas Saeimā un Eiropas Parlamentā iegūst Krievijas finansēts politisks veidojums Saskaņas centrs, kurš pat vairs neslēpj savus pret valsts Satversmi vērstos centienus. Šādā vidē latvieši jūtas pazemoti un beztiesīgi paši savā valstī.

Visrupjākā kļūda ir Pamatnostādņu pašos pamatos - „Jēdzieni un termini”, saskaņā ar kuriem „bijušās PSRS pilsoņi, kas nonāca Latvijā okupācijas laikā, ilgstoši dzīvo valstī, nav ieguvuši Latvijas pilsonību vai ir kļuvuši par trešās valsts pilsoņiem - Lisabonas līguma kontekstā ir imigranti”

Šai ziņā pilnīgi pievienojamies Latvijas Okupācijas muzeja biedrības Vēstures un zinātnes komisijas atklātajai vēstulei.6

Tāda līmeņa valsts politikas dokumentā nedrīkst izvairīties no lietu saukšanas īstajos vārdos. Vārdi „okupants” un „kolonists” var nepatikt, bet ir grūti atrast citu apzīmējumu, negrēkojot pret patiesību. Nelielās krievu vecticībnieku kopiena Latgalē, kas izveidojās līdz ar Pētera I laika un vēlākām vajāšanām Krievijā, nevar nosaukt savā vārdā pavisam citas izcelsmes un tūkstoškārt lielāku kolonistu masu, kas tika iepludināta Latvijā pēc tās otrreizējās okupācijas.

Lai varētu spriest par veicamajiem sabiedrības integrācijas pasākumiem, precīzi jāraksturo visas krievvalodīgo iedzīvotāju grupas, kuras ar dažādiem pasākumiem varbūt būtu iespējams integrēt. Taču jābūt arī gataviem atzīt, ka ir iedzīvotāju grupas, kuras nav iespējams integrēt sabiedrībā, un, atbilstoši starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valstij NAV šāda pienākuma7. Tādā gadījumā jāmeklē atbilstoši problēmas risinājumi, neizslēdzot arī pilsonības piešķiršanas pārvērtēšanu īpaši naidīgiem indivīdiem un grupām un repatriācijas veicināšanu uz viņu vēsturisko dzimteni.

Visu krievvalodīgo iedzīvotāju sapulcēšana zem nosaukuma „imigranti” pazemo šo daudzskaitlīgo iedzīvotāju kopu, kurā līdzās pret valsti naidīgi noskaņotiem cilvēkiem ir pilnībā lojāli un latviešu sabiedrībā asimilējušies kolonistu pēcnācēji, kā arī pārkrievotas etniskas grupas, kas labprāt vēlētos atgūt saikni ar dzimto valodu un kultūru, tādējādi nošķiroties no milzīgās krievu valodā runājošās bijušās PSRS iedzīvotāju masas, kuras apzīmēšanai nu jau vairāk kā piecpadsmit gadus tiek lietoti tādi vārdu savienojumi kā „nacionālā minoritāte”, „krievvalodīgo minoritāte”, „krievvalodīgie iedzīvotāji”, „etniskās grupas”, „mazākumtautību skolas” utt., ar tiem apzīmējot kādu saudzējamu mazākumu.

Pašas Krievijas pastiprinātā interese un „krievvalodīgās mazākumtautības” tiesību lobēšana Latvijā un Eiropā izgaismo, ka pāri par 700 000 cilvēkiem, kas pēc neatkarības atgūšanas palika Latvijā, tāpat kā visas diplomātiskās pārstāvniecības pasaulē, ir PSRS mantojums un līdz ar to nekādi nav uzskatāmi par Latvijas iedzīvotāju etnisku vai vēsturisku minoritāti.

Nemanot, ar pašu latviešu politiķu, inteliģences un pašas tautas līdzdalību latvieši ir  piekrituši meliem, kurus turpinot, Latvijas valsts drīzumā būs spiesta piekrist nākamajiem, vēl lielākiem un rafinētākiem. Kādas ir šo melu izmaksas Latvijā? Tikai daži piemēri:

Gandrīz trešā daļa no visām valsts skolām ir tā saucamās „minoritāšu skolas”, kurās, ar nelieliem izņēmumiem, mācības notiek krievu valodā. 2010./2011.gadā mācības krievu valodā valsts apmaksāja 56 636 skolēniem jeb 26,18% no kopējā skaita, pedagogu algām iztērējot aptuveni 36 813 400 Ls8.  Jāņem vērā, ka pašvaldības savu skolu uzturēšanai iztērē vismaz tikpat daudz. Ja atzīstam, ka finansējam krievu kolonistu skolas un bērni, kas bieži vien tiek audzināti naidā pret valsti, kas viņus baro, nebūs spējīgi pilnvērtīgi iekļauties Latvijas sabiedrībā9, var secināt, ka vismaz 70 miljoni latu 2010./2011. mācību gadā tika izlietoti pretēji mūsu valsts un sabiedrības interesēm.

Ja latviešu bērni skolā mācās „bagāto Puškina un Ļermontova” un „potenciālās partnervalsts” valodu, tas vērtējams pozitīvi. Bet, ja latviešu bērni pēc divdesmit gadiem savā neatkarīgā valstī atkal spiesti mācīties bijušās okupētājvalsts valodu, lai, lieli uzauguši, varētu dabūt darbu vai tikt saprasti paši savā zemē, tā ir traģēdija. Īpaši tādēļ, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ neatkarības laikā izaugušie un krievu valodu neprotošie latviešu jaunieši ir spiesti pamest savu valsti.  Vai nav jājautā, cik maksā viens jauns, izglītots un darbīgs pilsonis?

Ja Saeimas gaiteņos „skan minoritāšu valoda”, tas ir labs piemērs citām valstīm. Bet, ja realitātē Latvijas Saeimā 30% no deputātiem ir krievu kolonisti, tas jau ir bīstami mūsu valsts pastāvēšanai.

Ja kāds sludina „pašvaldību vēlēšanu tiesību došanu visiem iedzīvotājiem” apelējot pie tā, ka viņi maksā nodokļus, tas skan demokrātiski. Ja tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem prasa bijušie PSRS militāristi un kolonisti, tas ir rupjš starptautisko tiesību normu pārkāpums un nopietns apdraudējums valstij. Labi zināms, ka pašvaldību vēlēšanas ir bāze un reizē arī kase nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Šo uzskaitījumu varētu turpināt. Kopējais materiālo un morālo zaudējumu apmērs šajos divdesmit atgūtās neatkarības gados nav tik vienkārši aplēšams.

Zināms, ka Latvijas laukos, kur latvieši ir būtiskā pārsvarā, visu tautību bijušās PSRS kolonisti ir gandrīz pilnībā asimilējušies un iekļāvušies pamatnācijā. Pretēji lielajās pilsētās vērojamai bīstamai tendencei, jaukto ģimeņu bērni laukos jau ir latvieši un latviešu skolās uzrāda labākos sasniegumus, īpaši eksaktajās zinībās. Cilvēki strādā, maksā nodokļus, kopj zemi un ir pilnvērtīgi valsts pilsoņi, kas dzīvo Latvijā gan fiziski, gan informatīvi. Viņi paši sevi uzskata par latviešiem, un nevienam pat prātā nenāk pētīt viņu sociālo vai etnisko izcelšanos.

Kādēļ arī šos Latvijai lojālos pilsoņus būtu jāsauc par kolonistu pēcnācējiem? Vai tā nebūs viņu netaisnīga pazemošana?

Kādēļ vispār ir svarīgi lietas saukt īstajos vārdos?

Pavisam vienkārši – aiz katriem meliem slēpjas bailes kaut ko zaudēt – īpašumus, varu, naudu, informāciju, iespējas, prestižu utt. Aiz lieliem meliem slēpjas lielas bailes. Atzīstot patiesību, visus šos labumus atgūs Latvijas valsts un tās pamatnācija, bet zaudēs Krievija un simti tūkstoši tās (bijušās PSRS) kolonistu.

Ja publiskajā telpā, inteliģences aprindās un varas gaiteņos atzīsim faktu, ka Latvijā joprojām dzīvo ap 700 000 okupācijas laikā pretlikumīgi iepludināto kolonistu un ka viņi nav ne „etniska grupa”, ne „krievvalodīga minoritāte”, nedz arī cita saudzējama un priviliģēta (!) grupa, tad:

Iegūsim stabilu platformu valsts pamatnācijas un visu lojālo pilsoņu interešu aizstāvībai daudzās sasāpējušās lietās, kas attiecas uz valodas, pilsonības un izglītības politiku, uz zemes īpašumtiesību un nacionālās tautsaimniecības aizsardzību.

Ar pašcieņu formulēsim skaidrus un nepārprotamus nosacījumus visiem nepilsoņiem - kolonistu un okupantu pēcnācējiem – ko mēs sagaidām no tiem, kas vēlas iegūt prestižo Latvijas pilsoņa pasi. Latvijas pilsonība nedrīkst būt lēta manta – to nosaka mūsu ģeopolitiskā situācija un bēdīgā vēsturiskā pieredze.

Atvērsim acis tiem kolonistiem un bijušās PSRS militārpersonām, kas negrasās mainīties, dzīvo naidā un nespēj pieņemt faktu, ka nav atnesuši Latvijai ne uzplaukumu, ne kultūru, bet tikai postu un iznīcību - ar krievu valodu piedevām. Tas vajadzīgs, lai šie cilvēki izmantotu Krievijas laipni pasniegto roku un potenciālo mūsu valsts atbalstu repatriācijai uz vietu, kur viņi jutīsies vairāk piederīgi – uz savu tēvzemi.

Aicinām apturēt "Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu (2012-2018)" projekta tālāku virzību un turpināt to tikai pēc plašākas sabiedrības pārstāvju, inteliģences un starptautisko tiesību speciālistu iesaistīšanas tā izstrādē. Aicinām neizvairīties no patiesās situācijas un problēmu atzīšanas visās latviešu nācijas attīstībai svarīgās jomās. Tikai un vienīgi tā būs iespējams atrast šīm problēmām atbilstošu pozitīvu risinājumu.

Atsauces uz informācijas avotiem:

1 – Latvijas statistikas gadagrāmata, 2009. LR CSP, 2010.

2 - http://zinas.nra.lv/viedokli/jevgenija-zaiceva/50492-2011-gada-tautas-skaitisana-bridinajuma-zvans.htm

„Kopējais Latvijas iedzīvotāju zudums posmā kopš 2004. gada (1. maijā iestājamies ES) līdz 2011. gadam ieskaitot (ņemot vērā tautas skaitīšanas provizoriskos rezultātus) ir 419,2 tūkstoši cilvēku jeb 18,1%. Iedzīvotāju skaita samazinājums dabiskā ceļā (mirušo pārsvars pār jaundzimušajiem) bijis 69,2 tūkstoši cilvēku jeb 3%. Atlikušos 15% jeb 349,6 tūkstošus cilvēku Latvija zaudējusi tāpēc, ka tie aizbraukuši peļņā uz ES valstīm.”

3 http://www.geo.lu.lv/vides_izglitiba/DDwENGINE/SPAW_RTE/uploads/files/Macisanas%20Rokasgramata.pdf; http://m.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/latvijas-mezu-zemes-arzemnieku-kabatas-219780

„Latvijas novados un pagastos ārzemniekiem pārdotas ievērojamas mežu un zemes platības. Valsts zemes dienesta apkopotie dati (tie gan ir tikai par privātpersonu, ne uzņēmumu īpašumiem) liecina, ka dažu pagastu un novadu lauku teritorijas būtībā pilnīgi ir ārzemju pilsoľu īpašumā  – piemēram, ārzemniekiem pieder visa Pilskalnes pagasta mežu zeme, bet Auces lauku teritorijā  – 98%. Trešajā vietā ir Ozolnieku pagasts ar 89%. Ārzemnieki mežus pirkuši arī pilsētās. Piemēram, latviešu tik apdainotajā Siguldā no 659,6 hektāriem pilsētas meža zemes ārvalstu privātpersonām pieder 657,2 hektāri jeb 99,64%. No 4 431 404 hektāriem Latvijas mežu zemes pašlaik ārzemniekiem pieder 1 569 877 hektāri jeb vairāk nekā 30% procentu.No lauksaimnieciski izmantojamām zemes platībām visiespaidīgākās ārzemju privātpersonu izpirktās platības ir, piemēram, Auces lauku teritorijā, kur no 3751,6 hektāra viľiem pieder 2760,8 hektāri jeb 73,59 procenti. Lauksaimnieciski izmantojamā zeme ievērojamā platībā izpārdota arī, piemēram, Ādažu  novadā. No 5568,5 hektāriem te ārzemju pilsoľi nopirkuši 3326,4 hektārus jeb 59,74%.

Kāpēc ārzemnieki pērk Latvijas mežus? Tāpēc, ka tās ir investīcijas, kas balstās uz ekonomiskiem aprēķiniem. Kā saka skandināvi – pirmkārt, meži Latvijā šobrīd vidēji ir reizes piecas, bet dažviet pat visas desmit reizes lētāki nekā Skandināvijā. Vienlaikus to ekonomiskais potenciāls ir lielāks nekā, piemēram, Zviedrijā. Tas nozīmē, ka mežs Latvijā aug ātrāk nekā Skandināvijā un koksnes kvalitāte arī ir pietiekami laba. Iespējams, tikai Krievijas tuvums un nedrošības sajūta, ko tas rada, līdz šim pasargājusi mūs no tā, ka ārzemnieki būtu nopirkuši Latvijā katru pēdējo zemes pēdu.”

4 - Poriņa V. (2010).”Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā”. R.: LVI, 208 lpp.

Pētījums Eiropas Komisijas projektā (projekta vad. Latvijā V.Poriņa) "Starpkultūru dialogs Eiropas multikulturālajās sabiedrībās". Tā rezultāti publiskoti šādās publikācijās.

       Poriņa V. (2010). ES šokā: pētījums Latvijā atklāj latviski runājošo diskrimināciju, www.diena.lv, 02.06.2010.

       Poriņa V. (2007). Valodas izvēle kultūru komunikācijā Latvijā.// Latviešu valoda – pastāvīgā un mainīgā. R.: Valsts valodas komisija, 147.-157. lpp.


5 - Valsts skolās nav vienotu mācību līdzekļu un vienotas programmas vēstures apguvei. Ir gadījumi, kad bērniem „mazākumtautību” skolās Latvijas un Eiropas vēsturi māca vadoties pēc Krievijā izdotiem mācību līdzekļiem.

6 – Vēstule publicēta portālā www.delfi.lv 2011.gada 7.septembrī:

Pirms definēt PSRS ieceļotāju statusu Latvijā Lisabonas līguma kontekstā mēs aicinām to izdarīt pirmām kārtām 1949.g. 12. augusta Ženēvas konvencijas kontekstā. Tāpat aicinām balstīties uz Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 1983. un 1987. gada lēmumiem, kuros aplūkota PSRS piespiedu migrācija Baltijas valstīs un aicināts izskatīt šo jautājumu ANO Speciālajā dekolonizācijas apakškomisijā.

Mēs nepiekrītam LR Kultūras ministrijas augstāk minētajai tēzei, ka Latvijas situācija nav unikāla.

Dramatiskās etnisko proporciju izmaiņas Latvijā un Igaunijā pēckara Eiropas kontekstā ir unikālas divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tādēļ, ka tās tika realizētas militāras okupācijas apstākļos, pārkāpjot starptautisko tiesību aktus un neprasot okupēto tautu piekrišanu. Okupētājvalsts kolonistu ieceļošana Latvijā sākotnēji norisinājās pat vienlaicīgi ar vietējo iedzīvotāju deportāciju. Līdzīgā veidā etniskās izmaiņas okupētajās teritorijās veica arī nacistiskā Vācija. Jāuzsver, ka arī nacistiskās Vācijas uzvaras gadījumā Latviju bija plānots kolonizēt.

Otrkārt, Latvijas kolonizācijas gadījums Eiropas kontekstā ir unikāls savu apjomu dēļ. 
Ja pēckara posmā Rietumeiropā imigrantu vidējā proporcija nepārsniedza viencipara skaitli, tad Latvijā šajā laikā iebrauca tāds kolonistu skaits, ka daudzviet to īpatsvars pārsniedza pat pamatnācijas īpatsvaru.

Lielākajās Latvijas pilsētās latvieši kļuva par minoritāti.

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 1987. gadā saskatīja nopietnus draudus latviešu nacionālās identitātes zaudēšanai. Vēl tagad valstsnācija ir mazākums (40,7%) valsts galvaspilsētā. Tā ir absolūti unikāla situācija ES Lisabonas līgumu parakstījušo valstu vidū.

Mūsuprāt, ir kļūda to ignorēt.

Domājam, ka, formulējot Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas
pamatnostādnes, nav pareizi izvairīties pieminēt Latvijas kolonizācijas faktu un izlikties, ka PSRS okupācijas radītītās sekas (radikāli izmainīts Latvijas etniskais sastāvs) neko daudz neatšķiras no Rietumeiropas situācijas.

Mūsuprāt, pastāv nopietns risks, ka problēmas risinājumi, kas tiek piedāvāti balstoties uz šādas maldīgas tēzes, novedīs turpat, kur līdzšinējā integrācijas politika, kas arī balstījās uz maldīgiem pieņēmumiem un arī ignorēja LR Saeimas 1996.g. "Deklarācijā par Latvijas okupāciju" ieskicētos virzienus PSRS kolonizācijas seku risināšanai.“

7 - Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, okupētās valsts pienākums nav un nevar būt iekļaut savā vidū okupantvalsts kolonistus. Uz to norādījis arī P.Gobls savā nesenajā rakstā (http://www.economist.com/blogs/easternapproaches/2011/08/20-years-baltic-independence

Gobls arī piebilst, ka Krievija un Rietumi 20 gadus ir izdarījuši spiedienu uz Latviju, lai tā nerealizētu šīs savas fundamentālās tiesības. 

8 - http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-medijiem/5785.html; http://izm.izm.gov.lv/registri-statistika/statistika-vispareja/6281.html

9 - Latvijas Avīze, trešdiena, 2011.gada 13.jūlijā Ināras Mūrnieces intervija ar pedagoģi Ludmilu Sočņevu „Jāiesakņojas latviešu tautā”.

Novērtē šo rakstu:

17
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

FotoLatvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību. Pašvaldību un valsts atbildīgās amatpersonas saņem atalgojumu, kas nav atkarīgs no viņu darba rezultātiem – padarītā vai nepadarītā.
Lasīt visu...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...