Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nākošā, 2020. gada pavasarī apritēs 30 gadi, kopš 1990. gada 30. aprīlī un 1. maijā notika Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa 1. sesija.

Latvijas Trešās atmodas laikā, īstenojot tautas centienus atgūt neatkarīgu Latvijas valsti, sabiedriskās organizācijas „Helsinki – 86“, LNNK, VAK un LTF Radikālā apvienība izveidoja Pilsoņu komiteju pagaidu sakaru centru. Ieceres pamatā bija igauņu iniciatīva izveidot savas okupētās valsts tiesisku pārstāvību, balstoties uz valsts tiesiskās pēctecības principiem. Ieceres īstenošanā iesaistījās visa tauta – visur Latvijā tika dibinātas vietējās pilsoņu komitejas, tika reģistrēti gandrīz 800 000 Latvijas Republikas pilsoņu.

Pilsoņu Kongresa vēlēšanas notika no 1990. gada 8. aprīļa līdz 23. aprīlim. Tajās piedalījās vairāk nekā 707 tūkstoši vēlētāju, kuri ievēlēja 259 delegātus. Pilsoņu Kongress uz savu 1. sesiju sanāca īsi pirms 4. maija neatkarības deklarācijas pieņemšanas – 1990. gada 30. aprīlī un 1. maijā. Sesija noritēja Filharmonijas zālē – Lielajā Ģildē, to tiešajā ēterā raidīja Latvijas Televīzija. Visa Latvija sekoja Kongresa sesijas norisei.

Pilsoņu Kongress savā otrajā sesijā 1990. gada 30. jūnijā pasludināja sevi par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas tiesisku pārstāvību. Pilsoņu Kongress izdeva laikrakstus „Pilsonis“ un vēlāk „Pavalstnieks“ daudzu tūkstošu eksemplāru metienā un katru nedēļu to izplatīja visā Latvijā. Kongress uzsāka pilsoņu apliecību izsniegšanu, kuras apliecināja pilsoņa piederību Latvijas valstij.

Ar savu darbību Pilsoņu Kongress nostiprināja Latvijas valsts atjaunošanas principu, balstoties uz 1918. gada 18. novembrī pasludinātās Latvijas Republikas nepārtrauktības doktrīnu, tās Satversmes un pārējo likumu spēkā esamību un praktiskās darbības atjaunošanas nepieciešamību, tādējādi ietekmējot šajā virzienā arī Latvijas Tautas frontes kontrolēto 1990. gada 18. martā ievēlēto Latvijas PSR Augstāko padomi. Tika atjaunota 1922. gada Satversmes, 1937. gada Civillikuma darbība, valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi. Tika uzsākta īpašumtiesību atjaunošana tuvu stāvoklim pirms Latvijas okupācijas.

Pilsoņu Kongresa delegātu vidū bija daudzi ievērojami sabiedrības pārstāvji – diriģents un komponists Leons Amoliņš, dzejniece Vizma Belševica, politiķis Eduards Berklavs, žurnālists Aivars Berķis, raidstacijas „Radio Brīvā Eiropa“ žurnālists, tagadējais bīskaps Pāvils Brūvers, filosofs Oļģerts Eglītis, arhibīskaps Kārlis Gailītis, profesors Ervids Grinovskis, dzejnieks un aktieris Juris Helds, komponists Imants Kalniņš, jurists un politologs Tālavs Jundzis, agronoms Pēteris Krūgaļaužs, publicists Jānis Kučinskis, Rīgas Motormuzeja dibinātājs Viktors Kulbergs, jurists, starptautisko tiesību speciālists Egīls Levits, vēsturnieks Jānis Maurītis, mūziķis Juris Pavītols, literatūrzinātnieks Romāns Pussars, ārsts narkologs Edmunds Rudzītis, ģeogrāfijas doktors, docents Valdis Šteins, ārsts Vilens Tolpežņikovs, režisors Haralds Ulmanis, tagadējais arhibīskaps Jānis Vanags. Delegātu vidū bija arī daudzi tālaika un vēlākie politiķi – Andris Ārgalis, Indulis Bērziņš, Einārs Cilinskis, Juris Dobelis, Oskars Grīgs, Māris Grīnblats, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Visvaldis Lācis, Juris Putriņš, Einars Repše, Jānis Straume, Arvīds Ulme, Juris Vidiņš, Roberts Zīle.

Kā Latvijā atceras dažādus Trešās atmodas notikumus?

Latvijas tautas frontes 25.gadadienas svinībām bija plaša valsts finansēta programma ar 550 tūkstošu latu finansējumu. Notika atceres pasākumi, koncerti, radio un televīzijas raidījumi. Sadarbībā ar muzejiem, bibliotēkām, arhīviem, izglītibas iestādēm Latvijas reģionos veidoja tematiskās izstādes, notika konkursi skolu jaunatnei. Tika uzņemtas divas dokumentālās filmas un izdotas grāmatas. LTF muzejā tika izveidota ekspozīcija.

Baltijas ceļa 25. jubilejas svinības notika ar valsts finansiālu atbalstu 280 tūkstošu eur apmērā.

 LTF 30. jubilejai 2018. gada 8. oktobrī bija veltīta Starptautiska konference un koncerts Dailes teātrī.

Tautas frontes organizētā Baltijas ceļa 30. gadskārta 2019. gadā tika nosvinēta, atgādinot un skaidrojot Baltijas ceļa nozīmi vietējā un starptautiskā mērogā, turpinot fiksēt Baltijas ceļa organizatoru un dalībnieku atmiņas, aktualizējot un aktivizējot sadarbību starp Baltijas valstīm un daudzveidīgās norisēs iesaistot plašu sabiedrību.

Ir pieņemts īpašs likums “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām” kurā paredzēts finansiāls un materiāls atbalsts “4. maija deputātu klubam” un noteiktas īpašas pensijas AP deputātiem, kuri balsojuši par neatkarību.

Bet Pilsoņu Kongress (PK) ir nodots aizmirstībai, tā pieminēšana tiek uzskatīta par politnekorektu. Netiek pētīta PK vēsture. Trešās atmodas laikā visā Latvijā darbojās daudzi desmiti sabiedrisku organizāciju un to nodaļas. Arī to darbība palikusi ārpus vēsturnieku uzmanības. No bibliotēkām izņem un iznīcina Trešās atmodas laikā izdotos preses izdevumus, aizbildinoties, ka tos reti pieprasa. Ir izveidojusies absurda situācija – LTF, kurai bija 220 tūkstoši biedru, saņem lielu valsts atbalstu savas gadskārtas svinēšanai, bet Pilsoņu Kongresa, kurš reģistrēja aptuveni 800 000 pilsoņu un kura vēlēšanās piedalījās 707 000 Latvijas Republikas pilsoņu, gadadienas tiek ignorētas.

Šāda nevienāda valstiska attieksme rada nelīdzsvarotu un nepatiesu Latvijas Trešās atmodas vēstures ainu.

PK 25. gadadienas atceres pasākumus 2015. gadā Latvijas valsts nerīkoja, tādēļ iniciatīvu uzņēmās nodibinājums ”Pilsoņu Kongresa fonds”. Nosūtījām vēstules Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam, kultūras, izglītības un satiksmes ministriem, aicinot rīkot PK atcerei veltītus pasākumus. Atzīmējot Pilsoņu Kongresa jubileju, aicinājām Latvijas Nacionālo bibliotēku digitalizēt laikrakstus „Pilsonis” un „Pavalstnieks”, izveidot izstādi par pilsoņu kustību un Pilsoņu Kongresu. Aicinājām 30. marta vakarā rīkot mītiņu pie Brīvības pieminekļa, bet 1. maijā – svinīgu sanāksmi Lielajā ģildē, kur notika 1. Kongresa sesija. Aicinājām izdot Pilsoņu Kongresam veltītu dokumentu, fotogrāfiju un atmiņu krājumu un rīkot zinātnisku konferenci par Kongresa darbību. Pie ēkas Brīvības ielā 167, kur no 1990. gada līdz 1992. gadam darbojās Pilsoņu Kongresa Latvijas Komiteja, ierosinājām uzstādīt piemiņas plāksni. Aicinājām uzņemt dokumentālu filmu par Pilsoņu Kongresa darbību. Ierosinājām VAS „Latvijas Pasts” pieņemt lēmumu par Pilsoņu Kongresam veltītas pastmarku sērijas iekļaušanu 2015. gada pastmarku izdošanas plānā.

 Ar Nacionālās apvienības deputātu atbalstu izdevās sarīkot PK 1. sesijas gadadienai veltītu sanāksmi Lielajā Ģildē. Līdz pat pēdējam brīdim nebija skaidrs, vai valdība tās sarīkošanai piešķirs finansējumu, tādēļ PK fonds rīkoja piketu pie Ministru kabineta ēkas. Kultūrkapitāla fonds nepiešķīra finansējumu Pilsoņu Kongresam veltītas zinātniskas konferences rīkošanai, tomēr tā notika, pateicoties Kara muzeja direktores Aijas Fleijas un LU Latvijas Vēstures institūta direktora Gunta Zemīša atbalstam. Atsaucību izrādīja arī Latvijas Nacionālā bibliotēka un izveidoja PK 25. gadadienai veltītu izstādi. Pilsoņu Kongresa fonds organizēja šīs izstādes demonstrēšanu daudzās Latvijas pilsētās.

Kādēļ Tautas frontes, Baltijas ceļa un janvāra barikāžu gadadienas vienmēr tiek valstiski svinētas, bet Pilsoņu Kongresa gadadienas tiek aizmirstas? Kādēļ par PK gadadienu svinēšanu gādā tikai neliela sabiedriska organizācija, kuru uztur tās biedru ziedojumi. Vai tiešām, lai panāktu Latvijas vēsturei nozīmīgu notikumu svinēšanu, jārīko piketi?

Jūs esat pirmais 1990. gadā ievēlētais Pilsoņu Kongresa delegāts, kurš ieņem vienu no trijiem augstākajiem valsts amatiem, un Jums ir iespēja labot līdzšinējo Latvijas valsts ignorējošo attieksmi pret Pilsoņu Kongresu un nelīdzsvaroto tā vēstures atspoguļojumu – faktiski noklusējumu. Tādēļ aicinu Jūs ierosināt:

- Ministru kabinetam no valsts budžeta līdzekļiem ārkārtas gadījumiem piešķirt finansējumu Pilsoņu Kongresa 30. gadadienas valsts mēroga atceres pasākumu programmai;

- Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai nekavējoties uzsākt izstrādāt pasākumu programmu Pilsoņu Kongresa 30. gadadienas valsts mēroga atcerei un uzsākt sagatavošanos tās izpildei;

- tālākā perspektīvā izveidot plašāku programmu Pilsoņu Kongresa vēstures izpētei, apkopot un izdot šos pētījumus, uzņemt PK vēsturei veltītas dokumentālās filmas, iekļaut PK vēsturi kā sadaļu skolu vēstures mācību programmās, PK darbību atspoguļot Latvijas Radio un Latvijas televīzijas raidījumos un rīkot arī citus PK veltītus pasākumus.

- likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” noteikt par svētku dienu 1.maiju ne tikai kā Darba svētkus un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu, bet arī kā Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa sasaukšanas dienu.

Atgādināšu, ka Jūsu kā valsts prezidenta rīcībā šo mērķu sasniegšanai ir ļoti ietekmīgi Satversmē paredzēti līdzekļi – tās 20. pants dod Jums tiesības sasaukt Saeimas sēdes, 46. pants dod tiesības sasaukt un vadīt ārkārtējas Ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību, un 47. pants Jums paredz likuma ierosināšanas tiesības. Bet visietekmīgākais līdzeklis šī mērķa sasniegšanai ir Jūsu kā Valsts Prezidenta autoritāte.

* Nodibinājuma “Pilsoņu Kongresa fonds” valdes loceklis

Attēlā: PK fonda pikets pie Ministru kabineta ēkas 2015. gada 31. martā. Uzraksti uz plakātiem – “Pieprasām finansējumu Pilsoņu Kongresa 25. gadadienas pasākumiem!” un “Par patiesīgu Trešās atmodas atspoguļojumu Latvijas kultūrpoltikā”.

Novērtē šo rakstu:

68
31

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviskās nelietības zvaigžņu stunda

FotoTas viss, kas 2019.gada decembra vidū notiek ar un ap Lembergu, noteikti ir kārtējā tipiski latviskā nelietība divos virzienos: 1) verdziska kalpošana ASV interesēm un 2) zemiski agresīva vēršanās pret gudru tautieti, nelietīgi izmantojot zināmus apstākļus.
Lasīt visu...

12

Draud Kariņa un Bordāna ostu apvērsums

FotoJau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.
Lasīt visu...

21

No LNT ziņām atvadoties

FotoDecembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šķities vienmēr klātesošs? Nozīmīgās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brīdi iepriekš ar sekojošo neizbēgamo ņemšanos par to, kā tā drīkst, vai vispār drīkst un kur skatās policija NEPLP!
Lasīt visu...

21

Mēs, Rīgas līga, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu

Foto6. decembrī VARAM ministrs paziņoja, ka ir lēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Šo lēmumu, visticamāk, atbalstīs arī Saeima. Iznākums šādā gadījumā būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau nākamā gada sākumā.
Lasīt visu...

6

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

Foto17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu ir “stulbeņi” (stupid people) un “idioti”, turklāt piebilda, ka šādi cilvēki “nav spējīgi uz pašorganizēšanos, un viņus parasti kāds vada”.
Lasīt visu...

6

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

FotoRīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadīja Kaspars Gerhards. Likumprojekts tika precizētā redakcijā iesniegts tā laika premjerministram lemšanai par dokumenta tālāko virzību. Diemžēl nekādas tālākās darbības nesekoja, līdz ar to secināms, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts vēl pat šodien guļ kādā valdības mājas plauktā vai atvilktnē.
Lasīt visu...

21

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Svētā inkvizīcija

Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka...

Foto

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

Šķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā...

Foto

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

Uz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu,...

Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....