Atklātā vēstule Mediju ētikas padomei: “Re:Balticai” vajadzētu atvainoties par savu rīcību Krievijas propagandas interesēs
Agris Purviņš*24.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2020. gada februārī Mediju ētikas padome, manuprāt, pieņēma negodprātīgu lēmumu attiecībā uz iesniegumu par Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica publicētajiem rakstiem “Kā NA biedri draudzējas ar Ukrainas galēji labējiem” un “Kādēļ mēs par to rakstījām” (turpmāk - raksti), kas tika publicēti latviešu, krievu un angļu valodā.
Lēmums izlasāms šeit:
https://site-775587.mozfiles.com/files/775587/2_2020_Lemums_Purvins_Re_Baltica.pdf
Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, pieprasu Mediju ētikas padomei atzīt savu kļūdu un aicināt Re:Baltica atvainoties Ukrainas Nacionālās gvardes speciālo uzdevumu vienībai pulkam “Azova” par tā nepamatotu demonizēšanu Krievijas propagandas interesēs, kā arī izņemt no sava portāla rakstus vai vietas rakstos, kur ir pieminēta Ukrainas Nacionālās gvardes speciālo uzdevumu vienība bataljons (pulks) “Azova”. Savā prasībā vados no šādiem argumentiem:
Krievijas prezidents V.Putins kā iemeslu iebrukumam izmantoja izdomātu apgalvojumu, ka Ukraina esot jāattīra no nacistiem, savu izvērsto karu tāpēc nosaucot par “speciālo militāro operāciju” ar mērķi denacificēt un demilitarizēt Ukrainu.
Šajos rakstos ir pārkāpti ētikas principi, kas nav savienojami ar pētniecisko žurnālistiku. Tādi kā:
atsevišķu faktu vispārinājumi;
viedokļa uzdošana par faktu;
faktu selektīva atlase;
faktu izņemšana no konteksta un ielikšana sev ideoloģiski pieņemamā kontekstā;
intervijas sagrozīšana sev vajadzīgā raksta ietvarā.
Ņemot vērā augstāk minēto, šie raksti atbilst nevis pētījumiem, bet gan tipiskiem propagandas vēstījumiem.
Tajos netiek ievēroti pētnieciskās žurnālistikas principi un ētika.
Šādi raksti par bataljonu “Azova” vienlaicīgi parādījās dažādos Rietumu pētnieciskajos žurnālos, kas nebija nejaušība, bet gan Kremļa propagandistu veidota dezinformācijas operācija ar mērķi pierādīt Rietumu sabiedrībai, ka Ukrainā varu ir sagrābuši nacisti, fašisti un rasisti.
Neviena pasaules valsts, izņemot pašu Krieviju, šo divu gadu laikā nav atzinusi Nacionālās gvardes speciālo uzdevumu vienību - bataljonu (pulku) “Azova” par nacistisku vai teroristisku organizāciju, kā to emocionāli mēģina iegalvot Re:Baltica “pētnieki”.
Pašlaik Ukrainas Nacionālās gvardes pulks “Azova” izcīna smagu kauju, aizstāvot Mariupoles pilsētu no okupantu iebrukuma. No viņu patriotisma, cīņas gara un profesionālās sagatavotības, iespējams, ir atkarīgs kara iznākums un pat arī Latvijas nākotne. Šie pulka karavīri izcīna ļoti smagu psiholoģisku (cīnoties sagrautā pilsētā, kur ir daudz civiliedzīvotāju upuri) un fiziski (vairāk nekā divdesmit dienas nepārtrauktās kaujas) smagu kauju. Šos rakstus atstājot portālā Re:Baltica (kura dibinātāja Inga Spriņģe saņēmusi augsto valsts apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni), žurnālisti nedara godu nedz mūsu valstij, nedz mūsu valsts žurnālistu kopienai.
Ukrainas prezidents ir divas reizes apbalvojis Ukrainas nacionālās gvardes speciālā uzdevuma pulka “Azova” komandieri majoru Denisu Prokopenko ar augstiem valsts militāriem apbalvojumiem. Pēdējais apbalvojums un Ukrainas varoņa tituls tika piešķirts šī gada 19.martā, “Azovas” cīnītājiem plecu pie pleca ar Ukrainas Jūras kara flotes kājniekiem un robežsargiem nemitīgās kaujās neļaujot krievu okupantiem ieņemt šobrīd pēdējo brīvās Ukrainas zemes gabalu valsts dienvidos.
Armijā vienības komandierim piešķir apbalvojumus ne tikai par personisko drosmi, bet arī par viņa vadītās vienības spējām un drosmi. Tās ir nedalāmas lietas. Nedomāju, ka Latvijas žurnālistiem tik sarežģītā un grūtā Ukrainas vēstures brīdi vajadzētu apstrīdēt Ukrainas prezidenta lēmumus par Ukrainas varoņiem, jo tas būtu labākais veids, kā liet ūdeni uz Kremļa propagandas dzirnavām un tādā veidā atbalstīt karu Ukrainā, ko neviens saprātīgs cilvēks Latvijā nevēlas.
Slava UKRAINAI!
* Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības valdes priekšsēdētājs
Mediju ētikas padomē ietilpst:
Andris Ķēniņš. Izvirzīja Latvijas Raidorganizāciju asociācija;
Skaidrīte Lasmane. Izvirzīja Latvijas Žurnālistu asociācija;
Daiga Sproģe. Izvirzīja AS "DELFI";
Aleksandrs Mirļins. Izvirzīja Latvijas Preses izdevēju asociācija;
Guntars Līcis. Izvirzīja AS "Latvijas Mediji";
Anda Rožukalne. Izvirzīja SIA "Novadu ziņas";
Baiba Liepiņa. Izvirzīja Latvijas Reklāmas asociācija;
Andris Saulītis. Izvirzīja VSIA "Latvijas Televīzija";
Aivars Pastalnieks. Izvirzīja SIA "ŽURNĀLS SANTA".
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
