Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.

Mēs, mežkopji ar ilgu gadu pieredzi mežu apsaimniekošanā, vēlamies vērst jūsu uzmanību pārdomām par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu mežos. Pateicoties tai, mūsu valsts var piedzīvot uzplaukumu un saņemt pateicību no mūsu bērnu bērniem.

Jebkuras valsts lielākais saimnieciskais resurss ir zeme. Tai ir jābūt gudri apsaimniekotai. Pateicoties meža selekcijai un mežzinātnei, ir iespējama ātrāka mežaudžu aprite, proti, straujāka koku audzēšana īsākā laika periodā, tādējādi radot lielākus ienākumus valstij un tās iedzīvotājiem. Ja latviešu zemnieku varam cildināt par savlaicīgu un lielāku ražas novākšanu, tad nez kāpēc mežkopjiem, kuri cenšas audzēt produktīvu mežu (Latvijas apstākļos viegli sasniedzams mērķis, ka koksnes krāja cērtamā vecumā ir 500 līdz 600 kubikmetri koksnes uz hektāru), tas tiek pārmests. Šobrīd cērtamās audzēs koksnes krāja ir ap 300 kubikmetriem uz hektāra. Tātad no kopta meža varam iegūt vairāk. Meža raža jānovāc savlaicīgi, nav prātīgi kokus pāraudzēt, jo tad tie sāk zaudēt savu vērtību, pat atmirst.

Meža saimnieciskās darbības ciklā tieši vai netieši esam iesaistīti mēs visi – gan kā darbu veicēji, gan kā patērētāji. Mums katram mežs nozīmē savu vērtību. Kādam mežs ir darba vieta, kur, liekot lietā savas profesionālās zināšanas un prasmes, ieguldīt ievērojamu savas dzīves daļu. Izpratne par to, kā būtu jāsaimnieko mežā, mainās, pateicoties pasaules pieredzei un mūsu pašu uzkrātajām atziņām. Svarīgi, lai mūsu devums saudzīgi turpinātu iepriekšējo paaudžu paveikto un tam būtu turpinājums. Turpretī cita sabiedrības daļa novērtē mežu kā atpūtas vietu, iegūstot arī kārotās meža veltes, un mums Latvijā šādas iespējas ir! Savukārt vēl kādam citam ir būtiski, ka uz katru iedzīvotāju ir apmēram 1,7 hektāri meža. Esam ar to bagāti!

Mūsdienu sabiedrībā ir izveidojušies nekorekti termini saistībā ar mežu apsaimniekošanu. Viens no tiem ir “izcirst mežu” – tas nozīmē, meža vietā izveidot būvobjektu vai lauksaimniecības zemi. Otrs termins “cirst mežu” – te jāpaskaidro, ka necērt mežu, bet cērt kokus, kas ir daļa no meža. Koki ir meža raža, un tā ir jānovāc.

Zināms, ka pēdējo 200 gadu laikā regulāri visās Latvijas meža platībās ir notikusi koku ciršana. Zinātnieki atzīst, ka Latvijā dabisku jeb cilvēka darbības neskartu mežu ir 0,5 %, pārējā platībā ir notikusi saimnieciskā darbība. Tādēļ dabisku, saimnieciskas darbības neskartu mežu biotopu Latvijā faktiski nav. Dažādām augu un dzīvnieku sugām mežs kā dzīvotne ir vajadzīgs visās tā attīstības stadijās.

Mūsuprāt, dabas aizsardzībai jābūt gudri pārdomātai, zinātniski pamatotai, tādai, kas ievēro un sabalansē dabas daudzveidības saglabāšanu ar sabiedrības un saimnieciskajām interesēm. Mēs neesam pret dabas aizsardzības teritoriju izveidi, bet uzskatām, ka jābūt skaidri zināmiem “spēles” noteikumiem un tie ir jāievēro. Katru reizi, izveidojot jaunu dabas aizsardzības teritoriju, ir ļoti būtiski noteikt tās mērķi, pasākumus šī mērķa sasniegšanai, kā arī sekot to izpildei.

Piemēram, 2000. gada sākumā, pēc kopšanas cirtes mežā, tika atrasta silpurene un, ar mērķi to aizsargāt, izveidots mikroliegums, aizliedzot tālāko saimniecisko darbību. Apsekojot teritoriju pēc dažiem gadiem, tika konstatēts, ka silpurenes vitalitāte ir samazinājusies. Koki pēc kopšanas cirtes bija labāk auguši, izveidojot lielākus vainagus, līdz ar to silpurenēm sāka trūkt gaismas. Pēc vējgāzēm 2005. gadā, dažiem kokiem nogāžoties, šajā mežaudzē izveidojās gaismas atvērumi, kuros silpurene atkal labi auga. Nosakot mikroliegumu, bija jāparedz saimnieciskā darbība – koku ciršana –, lai nodrošinātu aizsargājamajai sugai nepieciešamo gaismas daudzumu.

Sabiedrībai un valsts pārvaldei jāapzinās, ka jebkurš lēmums par papildu aprobežojumiem kādai saimnieciskajai darbībai rada zaudējumus valstij. Tie ir neizmantoti resursi, zaudētas darbavietas, neiegūti nodokļi, kas veido valsts budžetu, no kura tiek maksātas darba algas arī mediķiem, pedagogiem un citu cienījamu profesiju pārstāvjiem. Meža nozare Latvijas reģionos lielai daļai iedzīvotāju nodrošina darba iespējas un konkurētspējīgu atalgojumu, saglabājot vietējo darba tirgu.

Nav pieļaujama zinātniski nepamatotu dabas aizsardzības teritoriju palielināšana un dažādu ierobežojumu noteikšana, jo mēs nedrīkstam atļauties domāt vispirms par kukaini, un tikai tad – par cilvēku. Jādomā valstiski. Pirms pieņemt lēmumus par saimnieciskās darbības ierobežošanu, jāizvērtē, kādas tam būs sekas un kādus zaudējumus tas radīs. Palielinoties platībām, kur liegta vai ierobežota saimnieciskā darbība, tiek samazināts darbavietu skaits Latvijā un ienākumi valsts budžetā.

Mēs visi sēžam vienā meža “laivā” un visi esam patiesā labuma guvēji no meža. Nemēģināsim šo laivu šūpot un krasi mainīt tās kursu. Mežs ir vajadzīgs mums visiem, tāpēc kopīgi mācīsimies to saprast un ar to sadzīvot!

Uzskatām, ka valdībai beidzot būtu jāsāk domāt par iedzīvotāju labklājību un jāpieņem lēmums par dabas aizsardzības teritoriju un saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību proporcionālo attiecību. Līdz šim šāda iedalījuma (saimnieciskie meži/dzīvotnes) proporcija nav bijusi noteikta, līdz ar to mežu apsaimniekotāju ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība ir apgrūtināta. Pašreiz Latvijā dzīvo aptuveni 1,9 miljoni iedzīvotāju un ir 3,3 miljoni hektāru meža. Saimnieciskā darbība iespējama tikai teju 2 miljonos hektāru meža.

Mūsu valsts ir mežiem bagāta, tāpēc izmantosim gudri mums pieejamos zemes un dabas resursus!

* Kaspars Riže, mežkopis ar 40 gadu pieredzi, Juris Pūdelis, mežkopis ar 39 gadu pieredzi, Arnis Balodis, mežkopis ar vairāk nekā 60 gadu pieredzi, Edmunds Skride, mežkopis ar vairāk nekā 45 gadu pieredzi, Edgars Gailītis, mežsaimnieks ar 37 gadu pieredzi, Pēteris Stepiņš, mežsaimnieks ar vairāk nekā 45 gadu pieredzi, Juris Māliņš, mežkopis ar vairāk nekā 45 gadu pieredzi

Novērtē šo rakstu:

26
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...