Iesaki rakstu: 
Nacionālas valsts izveidošanas un pastāvēšanas mērķis ir nodrošināt tās tautai drošu, prognozējamu un pašpārvaldītu vidi, kurā tā varētu netraucēti kopt savu kultūru un vairot labklājību.
Latvija kā nacionāla valsts kalpo savam mērķim vienīgi tad, ja tiek īstenotas tautas intereses. Savukārt tautas intereses vislabāk ir noskaidrot, ļaujot izteikties un izlemt pilsoņiem – tautai pašai.
Latvijas valdība un Saeima, neskatoties uz absolūtā tautas vairākuma nepiekrišanu lata likvidēšanai un eiro ieviešanai, turpina virzīties uz šo mērķi.
Tautas nobalsošanas nerīkošana tiek pamatota ar balsojumu par iesaisti Eiropas Savienībā 2003. gadā un ar to, ka eiro kā vienotā valūta pieminēta Latvijas parakstītajā līgumā par pievienošanos ES. Šie argumenti neiztur kritiku gan tādēļ, ka 2003. gadā par iesaisti ES nobalsoja tikai 48% balsstiesīgo, gan tādēļ, ka daudzas ES valstis turpina saglabāt savu nacionālo valūtu.
Lats ir ne tikai emocionāls Latvijas valstiskuma simbols, bet arī racionāls līdzeklis valsts rokās, ar kā palīdzību var īstenot tautsaimniecībā nepieciešamas reformas.
Valdošā elite ir skaidri paudusi, ka „eiro ir ģeopolitiska izvēle” (no ārlietu ministra E. Rinkēviča runas ārpolitikas debatēs). Tas izskaidro gan elites vājo ekonomisko argumentāciju eiro ieviešanas sakarā, gan mēģinājumus neņemt vērā pat ekonomikas nespeciālistiem redzamās problēmas eirozonā: dalībvalstu neapmierinātību (Somija), atsevišķu valstu faktisku bankrotu (Grieķija), ārpus eirozonas esošo valstu piesardzību, atliekot iekļaušanos eirozonā (Čehija, Polija). Eiro nevar kalpot kā ģeopolitiskās drošības avots, jo tautsaimniecības izaugsme un stabilitāte, kas drošību vairo, nav tiešā veidā atkarīga no apgrozībā esošās valūtas veida. Turklāt jau minētā eirozonas nestabilitāte var radīt papildu problēmas un tādējādi vairot nedrošību.
Jebkura tik būtiska lēmuma sekas jebkurā gadījumā būtu jāizjūt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tāpēc, ņemot vērā iepriekš minēto, pieprasām:
- atlikt virzību uz lata likvidēšanu un eiro ieviešanu,
- sarīkot tautas nobalsošanu jautājumā par nacionālās valūtas saglabāšanu vai aizstāšanu ar ES kopējo valūtu.
Paraksti:
Valdis Celms, mākslinieks, deju svētku mākslinieciskais inscenētājs
Roberts Klimovičs, žurnālists, publicists
Konstantīns Pupurs, Atmodas aktīvists, disidents
Lidija Leikuma, valodniece, LU profesore
Kaspars Dimiters, dziesminieks
Aivars Borovkovs, jurists, LJB prezidents
Ieva Nikoleta Dāboliņa, publiciste
Jānis Ozols, Ārsts, dr.med., bij. Rigas 1.slimnīcas direktors
Jānis Kušķis, valodnieks, publicists
Guntis Kalme, teoloģijas doktors
Ivars Kalviņš Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis
Ivars Brīvers, ekonomists, ekonomikas zinātņu doktors
Ērika Šmeļkova, žurnāliste
Eva Lūse, žurnāliste
Zane Jančevska, aktrise
Imants Kalniņš, komponists
Edvards Ratnieks, tiesību zinātņu doktorants
Juris Putriņš, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Oskars Rode, zvērināts advokāts
Jānis Rožkalns, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks
Inesis Feiferis, ekonomists
Sergejs Ancupovs, Nacionālo resursu institūta direktors
Lolita Ērgle, pedagoģe
Elita Kleinkofa-Prūse, skolotāja
Lāsma Kugrēna, aktrise
Elita Veidemane, žurnāliste
Aivars Brīze, mūziķis
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Gints Gaiķēns, M. jur, Brīvības ielas telšu pilsētiņas organizētājs
Vilnis Zakrevskis, M.Econ., Dipl.Ing
Aigars Plotkāns, ekonomists, mārketinga konsultants
Irēna Krustozoliņa, ekonomiste, lektore
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
