Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Plānoto Augstskolu likuma [1] grozījumu dēļ aktualizējies jautājums par valodas zināšanu prasībām augstskolu akadēmiskajam personālam. Diemžēl Saeima un tās Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajā lasījumā neatbalstīja priekšlikumu “Akadēmiskajos amatos ievēlētajam personālam pirmajos divos gados pēc ievēlēšanas nav piemērojama prasība zināt valsts valodu augstākajā līmenī”. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) uzskata, ka Latvijas augstskolām ir jābūt aktīvai daļai no pasaules augstākās izglītības telpas un komisija ir rīkojusies neapdomīgi [2]. Šajā vēstulē mēs skaidrosim, kāpēc šāda nostāja kaitēs Latvijas iedzīvotājiem un latviešu valodai.

Augstskolu likums definē prasības akadēmiskajam personālam un tā galvenos uzdevumus: pasniegšanu, pētniecību un šo procesu vadīšanu, kā arī nosaka, ka ievēlēšana notiek atklāta konkursa formā. Prakse rāda, ka Latvijā konkurss pārsvarā izpaliek, jo uz katru vakanci reti kad ir vairāk par vienu kandidātu. Viens konkurenci bremzējošs faktors ir zemais un neskaidrais finansējums, bet otrs ir ierobežotais potenciālo kandidātu loks valodas zināšanu dēļ. Bez konkurences nav arī kvalitātes, kura šobrīd ir atkarīga tikai no kandidāta personīgās motivācijas. Latvijas Augstākās izglītības (AI) sistēma ir maza, vietējo kandidātu skaits nekad nebūs liels, un vienīgais ceļš konkurences paaugstināšanai ir konkursa atvēršana ārvalstu kandidātiem. No tā sagaidāmi acīmredzami ieguvumi: konkurences pieaugums motivēs vietējos kandidātus pilnveidoties un, pieaugot izglītības kvalitātei, arī Latvijas iedzīvotāji vairāk izvēlēsies studēt tepat, nevis dažādās ārvalstu augstskolās.

Atļaujot ārvalstu kandidātiem sacensties par akadēmiskajām pozīcijām, mēs virzāmies uz AI internacionalizāciju. Diemžēl daļa sabiedrības internacionalizāciju uztver kā draudus latviešu valodai. Tomēr vērts apzināties, ka internacionalizāciju netiešā veidā jau ilgstoši atbalstām. Kā? Mēs par sasniegumiem uzskatām Latvijas iedzīvotāju ārzemēs iegūtu izglītību un pieredzi. Mēs priecājamies par Kembridžā, Oksfordā vai Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā studējošiem talantīgiem Latvijas jauniešiem. Par pasniedzējiem mēs bieži vēlam cilvēkus, kas ilgstoši stažējušies vai pat studējuši ārvalstu augstskolās vai pētniecības institūcijās. Piemēram, Latvijas Universitātes rektors kopumā vairāk kā 2 gadus ir stažējies Vācijā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors 10 mēnešus ir stažējies Ungārijā, RTU zinātņu prorektors ir ieguvis doktora grādu Zviedrijā, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs - Nīderlandē, utt. Bet studijas un stažēšanās tur taču nenotiek latviešu valodā. Visus iedzīvotājus sūtīt studēt un stažēties ārvalstīs mēs nevaram atļauties, bet ļaut ārvalstu pasniedzējiem strādāt Latvijā, pozitīvi iespaidojot daudz lielāku skaitu Latvijas iedzīvotāju mēs baidāmies, jo tas nenotiks latviešu valodā. Prof. Mārcis Auziņš intervijā[3] saka, “...ir naivi domāt, ka, uzbūvējot ap sevi sētu, nelaižot nevienu citu valodu iekšā, mēs to [latviešu valodu] labāk pasargāsim”. Ne jau valoda, kurā studē vai stažējas, noteiks latviešu valodas attīstību, bet gan latviešu valoda runājošo zinašanas un spēja sarunāties par attiecīgo tematu. Ne velti katrs jauns pētniecības virziens Latvijā attīsta latviešu valodu, radot jaunus terminus.

Populārs arguments, lai liegtu ārvalstniekiem kandidēt uz akadēmiskā personāla vietām, ir iespēja viņus piesaistīt kā viespasniedzējus. Jā, viespasniedzēji var docēt daļu kursu un tā pozitīvi ietekmēt studējošo zināšanas. Diemžēl viņi savās darbībās ir ierobežoti laikā un ietekmē uz vidi, jo viespasniedzējus var pieņemt darbā uz laiku līdz 2 gadiem. Akadēmiskā profesija sevī ietver ne tikai studiju darbu, bet arī pētniecisko, organizatorisko un profesionālo dimensiju, kā to šobrīd akcentē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) [4]. Viespasniedzēja statusā ir niecīgas iespējas attīstīt pētniecību, veikt jauno speciālistu sagatavošanu, iesaistīties organizatoriskajos vai profesionālos jautājumos, kā arī rosināt dažādas izmaiņas. Bet izmaiņas un izaugsme šobrīd ir ļoti nepieciešamas, kā to precīzi parāda tikko veiktais Pasaules Bankas (PB) ekspertu pētījums [5] par dažādām AI sadaļām.

Izglītības un zinātnes ministrs Saeimas komisijas sēdē [6] piedāvāja prasības par pārejas periodu valsts valodas apguvē attiecināt tikai uz profesoriem, vēlāk argumentējot, ka zemāka ranga amatiem kandidātus būtu jāspēj sagatavot pašiem [7]. Mēs, jaunie zinātnieki, tam nepiekrītam. Pirmkārt, iedzīvotāju skaits Latvijā šobrīd nevienā līmenī nepieļauj radīt nozīmīgu konkurenci, kas vitāli nepieciešama kvalitātei. Turklāt, daļa no kandidātiem ir Latvijas iedzīvotāji, kuri izglītību ieguvuši citur, tāpēc nesauksim viņus par “pašu sagatavotiem”. Otrkārt, kā norāda nesens pētījums [8], pētniecības kvalitātei, kas ir būtiska akadēmiskā personāla darba daļa, nav saistības ar karjeras posmu, tāpēc jauns zinātniskais pienesums no docenta vai asociētā profesora var būt gan tāds pats, gan nozīmīgāks kā no profesora. Treškārt, daudzās valstīs darbojas akadēmiskās karjeras sistēmas (Tenure track), kurās ir milzīgs konkurss uz sākuma pozīcijām, tāpēc jaunākā akadēmiskā personāla vidū ir augstāka konkurence. Nebūsim naivi, domājot, ka tūliņ pārvilināsim uz Latviju profesorus no labākajām pasaules augstskolām, bet jaunajiem censoņiem, kas šo augstskolu konkursos palikuši tūliņ aiz strīpas, mums būtu ko piedāvāt.

Populārs arguments pret ārvalstu pasniedzēju piesaisti ir naudas trūkums AI. Jā, uz akūtu finanšu trūkumu sistēmā norāda gan AI sistēmas dalībnieki, gan PB eksperti [9]. Taču tas nenozīmē, ka neko nevaram izdarīt bez naudas. Turklāt, ja situācija būtu bezcerīga, tad daudzi esošie profesori taču izvēlētos doties uz šīm labāk apmaksātajām vietām ārvalstīs. Izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par profesiju atalgojumu [10], varam novērtēt, kāds ir šī brīža atalgojums. Piemēram, asociētajiem profesoriem un profesoriem 2018. gada februārī vidējās stundu tarifa likmes bija 13.6 EUR/h un 17.6 EUR/h, strādājot aptuveni 100 stundas mēnesī. Bieži pasniedzēji veic pētniecisko darbu projektos kā vadošie pētnieki (vidējā stundas tarifa likme 11.5 EUR/h), aizpildot atlikušās ~60 stundas līdz pilnai slodzei. Kopā iegūstam ~2050 EUR/mēnesī asociētajam profesoram un ~2450 EUR/mēnesī profesoram, pirms nodokļu nomaksas. Salīdzinot ar Rietumriropas valstu pasniedzēju algām, tā ir 2 vai 3 reizes zemāka, tomēr, attiecībā pret vidējo algu līmeni un sadzīves izmaksām Latvijā, tā ir konkurētspējīga. Par laimi, atalgojums nav vienīgā motivācija. Latvijai ir ko piedāvāt gan vides un kultūras, gan zinātnes jomā. Eiropas Savienības struktūrfondi ir ļāvuši ievērojami modernizēt augstskolas un pētnieciskās institūcijas, nodrošinot pieeju modernam aprīkojumam, kā arī ar stipendijām un atalgojumu raisīt jaunās paaudzes ieinteresētību un darbību zinātnē.

Protams, ir pietiekoši daudz izaicinājumu. Daudzi no tiem aprakstīti PB ziņojumos [5]. Uz daļu norāda sociālie partneri - Latvijas Studentu apvienība [11], Ārvalstu investoru padome [12], u.c. PB ekspertu komandas vadītāja Nina Arnholda uz jautājumu kāpēc nepieciešama ārvalstu pasniedzēju iesaiste atbildēja šādi (tulkots): “Tas patiešām ir atkarīgs no tā, ko Jūs vēlaties. Ja Jūs jūtaties kā valsts, kas var iegūt, piesaistot izcilus zinātniekus, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, tad Jums nepieciešams veikt attiecīgās izmaiņas. Ja

Jūs jūtaties kā valsts, kura var atļauties šīs iespējas neizmantot, tad, protams, nekas nav jādara. Es nāku no valsts, kurā bija laiks, kad mēs ticējām, ka varam izplatīt savu valodu pasaulē daudz plašāk, bet tam nebija īpašas atsaucības. Ne visi vēlas mācīties vācu valodu. Tas ir tik dīvaini, bet joprojām - realitāte. Bet mēs joprojām vēlamies šos citus cilvēkus. Mēs vēlamies, lai viņi nāk uz mūsu universitātēm. Mūsuprāt, tas ir izšķiroši. Mums jāveic pasākumi, lai šos cilvēkus piesaistītu. Manuprāt, tas ir tik vienkārši.”

Lai palīdzētu Latvijai cīnīties ar šādiem izaicinājumiem, lai ļautu Latvijas iedzīvotājiem iegūt augstas kvalitātes izglītību un nodrošinātu izcilību pētniecībā, nepieciešams augsti kvalificēts, prasmīgs un motivēts akadēmiskais personāls. Šādi cilvēki ir pieejami gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Tāpēc aicinām IZM un komisijas deputātus precizētajā priekšlikumā par akadēmiskā personāla valodu zināšanām ietvert pārejas periodu visa ranga pasniedzējiem. Tas būs mazs, tomēr būtisks solis konkurences vairošanā, kas attīstīs gan Latvijas augstāko izglītību, gan iedzīvotāju zināšanas un valsts valodu.

Avoti:

[1] Grozījumi Augstskolu likumā - http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/webSasaiste? OpenView&restricttocategory=923/Lp12

[2] Ieva Siliņa: Latvija: incestuālo augstskolu zeme - https://irir.lv/2018/05/15/latvija-incestualo-augstskolu-zeme

[3] Mārcis Auziņš: Unikālas idejas nereti dzimst ārpus epicentra - https://lvportals.lv/viedokli/295342-marcis-auzins- unikalas-idejas-nereti-dzimst-arpus-epicentra-2018

[4] IZM Infografika: Akadēmiskās profesijas restarts -

http://www.izm.gov.lv/images/izglitiba augst/Pasaules Banka/INFOGR AKAD PROFESIJA.pdf

[5] PB ekspertu pētījums par Augstāko Izglītību Latvijā (2016-2018) - http://izm.gov.lv/lv/izglitiba/augstaka- izglitiba/augstakas-izglitibas-finansesanas-modelis/pasaules-bankas-petijums-par-augstakas-izglitibas-parvaldibu

[6] Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes (17.04.2018) protokols, 61. priekšlikums - https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/0/8ac67fc1a770ba34c225826c00329f4d/$FILE/PR 2018 04 17 10 00 IKZK%20.docx

[7] Intervija ar Izglītības un zinātnes ministru LTV1 Rīta panorāmā (20.04.2018) - https://youtu.be/ MwD2BsWGDs? t=9m43s

[8] Nature news: Scientists can publish their best work at any age - https://www.nature.com/news/scientists-can-publish- their-best-work-at-any-age-1.20926

[9] Ninas Arnholdas komentārs PB pētījuma rezultātu paziņošanas seminārā - http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/2903- pasaules-banka-latvijas-piemers-var-iedvesmot-citas-eiropas-valstis-istenot-reformas-augstakaja-izglitiba

[10]           VID: Informācija par darba vietām 2018.gadā - https://www.vid.gov.lv/lv/informacija-par-darba-vietam-2018gada-atbilstosi-profesiju-klasifikatoram

[11]           LSA: Augstskolu likuma izmaiņas valodu jautājumā padarītu Latviju konkurētspējīgāku Eiropā un pasaulē - http://www.lsa.lv/augstskolu-likuma-izmainas-valodu-iautaiuma-padaritu-latviiu-konkuretspeiigaku-eiropa-un-pasaule/

[12]           Marta Jaksona: Laiks pārmaiņām augstākajā izglītībā - https://irir.lv/2018/05/16/laiks-parmainam-augstakaja-izglitiba

[13]           Ninas Arnholdas atbilde uz LJZA jautājumu par ārvalstu pasniedzēju piesaisti - https://youtu.be/0SGvbLK5Zvk? t=3h34m45s

Novērtē šo rakstu:

5
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

FotoStāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa. Šobrīd ir tā, ka anonīmi bez reģistrācijas nav iespējams ierakstīt komentārus pie rakstiem par topošo valdību.
Lasīt visu...

21

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

FotoUzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī tā akciju cena biržā ir bijusi pietiekami augsta. 2015. gadā tā svārstījās no 4,9 līdz 7,2 EUR par akciju. 2016. gadā vidējā cena bija 5,20 eiro par akciju, bet pašlaik ir virs 7 eiro par akciju.
Lasīt visu...

21

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

FotoMērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu. Skaļi atskan balsis, ka viņš esot teju vai labākais ministrs kopš neatkarības atjaunošanas. Tomēr šie paši cilvēki sāk minstināties, kad viņiem lūdz precizēt izcilos Rinkēviča sasniegumus. Patiesībā viņa darbība profesionāļu aprindas tiek vērtēta pretrunīgi un nereti pat ļoti kritiski. Arī diplomātijas un ārlietu ministrijas “virtuves” pazinēji diplomātiski klusi atzīst, ka ministra darbības stils nereti ir haotisks un nekonsekvents.
Lasīt visu...

20

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

FotoPēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un zaldātu saraksta, ir pārliecināti, ka viņiem jābūt arī 13.Saeimā.
Lasīt visu...

21

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

FotoDaļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt inventarizāciju slimnīcas struktūrvienībās, kas ir papildu darbs (slogs) pie pamata darba.
Lasīt visu...

8

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

FotoŠovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c. Lietotāji centās rast atbildi uz fundamentālu jautājumu, kurš no politiskajiem spēkiem ir mans krustēvs. Taču viennozīmīgas atbildes tā arī nebija nevienam, jo, tiklīdz kāds prātvēders atklāja, ka es lobēju konkrētu partiju, tā nedēļu vēlāk šis politiskais spēks bija sataisījis sū... un no manis atrāvās pa pilnu programmu.
Lasīt visu...

21

KPV un JKP mīlas dancis

FotoKoalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā saskatu sazvērestības teoriju piegaršu. Man absolūti nepatīk doma, ka valdībā būs Šlesera cilvēki. Aklos vairs neizārstēšu, taču varbūt pa daļai redzi zaudējušos varu mēģināt izārstēt.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Trīs vēsturiski secinājumi

13.Saeimas vēlēšanas analītiskajai domai nodiktēja (pasacīja priekšā) trīs secinājumus par latviešu tautas stāvokli. Tie ir vēsturiski secinājumi. Visi trīs secinājumi pamato jaunu posmu...

Foto

Par veselības aprūpes sistēmas reformu: augstā dziesma, skani, skani...

Septembrī  vairāki masu mediji ziņoja, ka arvien pieaug pacientu parādi ārstniecības iestādēm. Nenomaksāto pacienta nodevu par valsts...

Foto

Valdošo diagnoze ir bezizmēra vienaldzība. Jeb, kā mēdz teikt – pofigisms

Iesākumā šķita: lielākās līdz šim valdošo problēmas ir iedomība un augstprātība. Jau kādu laiku man...

Foto

Līdz nākamam rudenim pagarināta iespēja parakstīt tautas likumu

Lūdzu informēt visus paziņas - iespēja turpinās: Centrālā vēlēšanu komisija 18.09.2018. atļāva atkārtotai parakstīšanai likumu - atcelt ierobežojumus...

Foto

Kremļa kreisi labējā šaha spēle: Rietumu nacionālistu muļķošana un izdevība, ko Krievijas propagandistiem sniedz ekstrēmie liberāļi

Nav noslēpums, ka Kremlis cenšas ietekmēt izvēlētās valstis saskaņā ar...

Foto

"Saskaņa" izmanto politologu Liepnieku, lai diskreditētu latvisko partiju koalīcijas veidošanas procesu

Nevienam nav noslēpums, ka bijušais Šķēles polittehnologs Jurģis Liepnieks joprojām ir pietuvināts Latvijas varas kuluāriem...

Foto

Vēlēšanas 2018 - koki turpina balsot par cirvi

Varbūt kāds domā, ka protesta balsojums šajās vēlēšanās ir ko mainījis, jo partiju spice nomainījusies būtiski. Diemžēl jākonstatē,...

Foto

Mazvērtības kompleksa ideoloģija

Latvieši ir tauta, kurai regulāri pārmet mazvērtības kompleksu. To dara gan paši latvieši, gan cittautieši, kuri dzīvo kopā ar latviešiem. Tagad jauns iegansts...

Foto

Latvija kā sektu ķīlniece

„Esam apolitiskas, respektablas, akadēmiskas organizācijas. Ar politiku nenodarbojamies, dziedam vien dziesmas,” tā viņi saka, un tas ir gluži tāpat, kā mafija apgalvotu,...

Foto

Īsa pamācība, kā likumīgi novilcināt lietu tiesā

Šobrīd vairs nav noslēpums, ka civiltiesisko strīdu izsķiršana Latvijā ir ne tikai ekonomiski un finansiāli neizdevīgs, bet arī psiholoģiski...

Foto

Vēlēšanu spožums un posts

Spožumu un postu var piedzīvot ne tikai kurtizānes. Spožums un posts var būt arī parlamenta vēlēšanām. Vārdi „spožums un posts” no slavenā...

Foto

Kristīgā morāle un Saeimas vēlēšanas

„Mums ir divas partijas, kuras atbalsta tādus grēkus! Es pat nespēju par to parunāt. Kaut tās ellē sadegtu!” Apmēram šāds bija...

Foto

Vai vērts balsot par partiju ar reitingu zem 5%?

Viens no jautājumiem, uz kuru tiek meklēta atbilde katrās vēlēšanās, ir - vai vērts balsot par partiju,...

Foto

Kāpēc atkal jābalso par mazāko no ļaunumiem?

Es balsošu par to, kurš, manuprāt, ir idiots - par Artusu Kaimiņu. Kāpēc? Tāpēc, ka ir cerība, ka varbūt...

Foto

Es balsošu par Progresīvajiem. Tam ir vairāki iemesli

Pirms kādas nedēļas biju iesācis rakstīt baigo palagu par savu skatījumu uz šīm vēlēšanām, pieeju savai izvēlei un...

Foto

Es savu balsi vēlēšanās atdošu par šodienas patriotiem – Juri un Jutu

Stāsts nav īss, bet varbūt būs Tev noderīgs. Man dažkārt tiek uzdots jautājums –...

Foto

Vēlēšanas un Politika

Šis būs klaji politisks raksts, tā ka, ja kādam tā ir sveša padarīšana vai ļoti nevēlama tēma, es Jūs jau brīdinu iepriekš....

Foto

Suns spalvu met, bet Viktors Valainis (tagad no ZZS) tikumu gan ne

Vēsturē ir pazīstams stāsts par Potjomkina sādžām, kuras uzzīmētas uz maketiem, lai garāmbraucot atrādītu...

Foto

Artuss un viņa Glumova loma

Jautāsiet, kā Artuss kļuva par populistu. Pavisam vienkārši – viņš aizmirsa izkāpt no savas lomas lugā „Arī gudrinieks pārskatās”. Tā bija viena...

Foto

Īsi iespaidi par priekšvēlēšanu debatēm

Šorīt noskatījos LNT debates: 1. Kariņš runā par valdības neizdarībām tā it kā Vienotība vakar nolaidusies no Marsa. Ne mazākās izpratnes...

Foto

Kas ir JKP spice? Lūdzu

Tātad Sandis Riekstiņš. Vēl dažus gadus atpakaļ algots darbinieks RBS Skalsuzņēmumu grupā ar pienākumiem “noturēt meliorācijas tirgu” - meliorācijas, jo viens no RBS...

Foto

Mūsu nozagtajā Greizo spoguļu karaļvalstī valda tādi paši likumi un tradīcijas kā noziedznieku bandās

Nu malacis Roberts. Beidzot kāds no ZRP publiski izsakās par Vienotības (V)...

Foto

Vecu zilcgaļu jaunā iepakojumā? Paldies, nē

Iedomājieties mājas fasādi, kas apvilkta ar dārgi apgleznotu audumu, kas rāda - kāda tā „nākotnes māja” izskatīsies. Apakšā, gan viss...

Foto

Veltījums grupai „Par Zemgali bez vēja ģeneratoriem” (bet arī citiem, kam interesē - kas tur ir ar tiem vēja parkiem)

Es neesmu no tiem, kas cilvēku...

Foto

Par ko balsot: 2014-2018

2014.gada 19. septembrī portāls Pietiek publicēja eseju „Par ko balsot”. Tā bija veltīta Saeimas vēlēšanām. 2014.gadā vēlēšanas notika 4.oktobrī. 2018.gadā tās notiek 6.oktobrī. Tātad...

Foto

DP un SAB priekšnieķeļi metas uz vienu roku ar Kremļa salašņām un noderīgajiem idiotiem?

Kārtējo reizi, rīta agrumā sēžot uz ķemertiņa Krievu laukos, ir tāda vieta...

Foto

Nil Ušakov, „Saskaņa” nav šķīstošā kafija

Lai „Saskaņa” kļūtu par varas partiju, Ušakovam ir jāaiziet no partijas vadības. Uzskatu, ka Ušakova vadībā partija ir zaudējusi jebkādu...

Foto

Krievi teiktu – kad krupis mēģina dr...zt odzi

Šo ierakstu vēlos veltīt mūsu konkurentiem no partiju apvienības Attīstībai/Par (A/Par) un aprakstīt, kāpēc nākamajās Saeimas vēlēšanās par...

Foto

13. Saeimas deputātiem: par grozījumiem likumprojektā, kas regulē Valsts drošības komitejas dokumentus

Pateicamies par Jūsu līdzšinējo atbalstu LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas zinātniskajā darbā....

Foto

Viss, kas nav par mani labs, ir FAKE NEWS

Trešdien LTV diskusiju cikla ietvaros ar visām vēlēšanās startējošajām partijām bija uzaicinājusi partijas KPV LV visu apgabalu...

Foto

Zapad un Zupa

„Kā tu sagaidi, ka viņi tev uzbruks? - Heigens domīgi jautāja. Maikls nopūtās. - Dons man pateica. Ar kāda tuvu stāvoša cilvēka starpniecību....

Foto

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

Zinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs...

Foto

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti,...