Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs – vecākais šāda tipa muzejs Eiropā, viena no Rīgas pilsētas kultūras un latviešu nacionālās identitātes pērlēm. Kā raksta pats muzejs, tā ir vieta, kas “atklāj latviešu un citu Latvijā vēsturiski dzīvojošo tautu kultūras mantojumu, darba un sadzīves tradīcijas un estētisko pasauli.”[1] Tas ir arī svarīgs tūrisma objekts visas Latvijas mērogā, kas valstiskā līmenī pamatoti tiek pozicionēts kā objekts, kas, viesojoties Latvijā, ir jāredz.

Ar šo atklāto vēstuli vēršamies pie Jums laikā, kad Berģu un Rīgas pilsētas iedzīvotājiem ir nākusi klajā informācija par plānoto RIMI tirdzniecības centra būvniecību Rīgā, Brīvības gatvē 448, kas dabā nozīmētu tirdzniecības ēku 1716 kvadrātmetru kopplatībā, stāvlaukumu 44 automašīnām un visu ar to saistīto - atkritumiem, taru, preču piegādi un troksni vietā, kas atrodas Brīvības gatves un Brīvdabas ielas krustojumā, tikai aptuveni 200 metru attālumā no Brīvdabas muzeja galvenās ieejas.[2]

Pēc plānotās izbūves katram cilvēkam, kurš vēlēsies nokļūt muzejā, būs jāiet gar RIMI lielveikalu un jāšķērso automašīnu stāvlaukums. Rīgas pilsētas Būvvaldē projekts ir akceptēts 2013.gada 12.jūlijā, bet sakarā ar nepieciešamību saņemt koku ciršanas atļauju deviņpadsmit koku izciršanai, būvatļauja vēl nav izsniegta.

Saistībā ar šo būvniecības ieceri mēs saskatām gan nacionāli ētiskas, gan tiesiskas, gan arī praktiskas dabas problēmas un apdraudējumus.

Pirmkārt, tas ir jautājums - vai šādam būvniecības objektam patiesi ir jāatrodas nacionālas nozīmes muzeja pievārtē. Kultūra nesākas līdz ar Brīvdabas muzeja ieejas vārtiem, to, protams, veido arī muzejam pieguļošā teritorija un apkārtnē valdošā noskaņa. Brīvdabas muzeja atrašanās vieta vēsturiski nav izvēlēta nejauši. Tā ir vieta pie dabas ar skaistu ainavu - Juglas ezeru un priežu mežu. Pie muzeja Rietumu vārtiem atrodas iepriekšējos gadsimtos celts muižas komplekss “Bonaventura” ar izcilu koku kolekciju, kas kopā ar muzeju ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Tā ir vieta prom no pilsētas centra un ikdienas sadzīves kņadas, lai nekas no tradicionālās patēriņa pieejas, ko visspilgtāk simbolizē lielveikali, netraucētu nesteidzīgi un niansēti izbaudīt latviešu kultūras mantojumu. Pieļaujot celt RIMI lielveikalu arhitektūras piemineklim blakus pieguļošā zemes gabalā, tiks dots nepārprotams signāls par mūsu valstī pastāvošajām vērtībām un to savstarpēju hierarhiju. Diez vai Latvijas tūrisma aģentūras oficiālajā mājas lapā turpmāk pamatoti būs apgalvot, ka “Latvijas tūrisma tēla pamatvērtības raksturo patiesīgums, pamatīgums  (…) un pašcieņa, kas sakņojas Latvijas dabā, kultūrā un cilvēkos”.[3]

Otrkārt, paredzētais būvniecības objekts būvvaldē ir apstiprināts bez atvērtām diskusijām un pienācīga izvērtēšanas procesa, kāds šāda līmeņa projektam būtu jāievēro. Neskatoties uz to, ka plānošanas un arhitektūras uzdevumā būve ir atzīta par sabiedriski nozīmīgu un tā nešaubīgi rada būtisku ietekmi uz vidi, publiskā apspriešana par to nav bijusi izsludināta. Lielveikala būvniecības pieļaujamība no ekoloģiskā, kultūrpolitiskā un drošības viedokļa nav izvērtēta arī valsts pārvaldes starpresoru līmenī. Cik zināms, tai nav veikts ietekmei uz vidi sākotnējais novērtējums.

Būvniecības ieceri skiču līmenī 2010.gada sākumā ir vērtējusi Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija tikai no arhitektūras kvalitātes skata punkta, turklāt nobeigumā delikāti atzīstot, ka “objekts ar lielveikalam raksturīgu tirdzniecības funkciju pamatoti nav piemērots, lai ar to pilsētas galvenajā ielā “iemarķētu” iebraukšanu Valsts etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā”, vienlaicīgi lūdzot Rīgas Domi izvērtēt iespēju atpirkt zemes gabalu. Pēc būtības var teikt, ka lēmumu - būt vai nebūt RIMI lielveikalam pie Valsts etnogrāfiskā brīvdabas muzeja - ir pieņēmušas dažas Rīgas pilsētas būvvaldes amatpersonas, kaut arī sajūtu līmenī tas visdrīzāk skar ikvienu uz nacionālām vērtībām orientētu latvieti.

Treškārt, RIMI lielveikals radīs sarežģījumus un pat apdraudējumu muzeja apmeklētājiem un iedzīvotājiem no ceļu satiksmes drošības viedokļa. Jau tā šaurā Brīvdabas iela ir grūti izbraucama, pretim sastopoties divām vieglām automašīnām, nerunājot par brīžiem, kad muzejā tiek organizēti svētki, kas notiek arvien biežāk. Zināmā mērā liepu alejas ieskautā Brīvdabas iela ir kļuvusi par gājēju un lēnu pastaigu ielu arī tādēļ, ka lielie tūrisma autobusi uz muzeju brauc pa citu ceļu. Pēc SIA Rimi Latvia aprēķina, paredzētā satiksmes plūsma būs viena automašīna pusotrā minūtē, kas RIMI lielveikalā iebrauks no Brīvdabas ielas puses. Tas ir nepārdomāts un bīstams risinājums, kas radīs satiksmes haosu un veselības apdraudējumu gan uz Brīvdabas ielas, gan Brīvības gatves.

 Būtiski ir akcentēt, ka šīs vēstules mērķis nav iebilst pret pilsētas attīstību un zemes gabala Brīvības gatvē 448 apbūvi kā tādu. Tomēr, ņemot vērā šo īpašo vietu, jautājums, kāda tipa būvi šajā vietā atļaut celt un kādā izpildījumā, būtu vērtējams ar lielu atbildību, nodrošinot arī sabiedrības līdzdalību un dažādu viedokļu uzklausīšanu. Fakts, ka Rīgas pilsētas apbūves noteikumi konkrētajā vietā neaizliedz būvēt lielveikalu vēl nenozīmē, ka tāds tur ir jāceļ. Gluži otrādi – apbūves noteikumos pieļautās daudzveidīgās teritorijas izmantošanas iespējas uzliek pienākumu iestādēm īpaši izvērtēt piedāvātās būvniecības ieceres atbilstību un iekļaušanos konkrētajā pilsētvidē. Tikai atbalstāma, mūsuprāt, būtu iecere minētajā zemes gabalā izveidot, piemēram, kafejnīcu, restorānu un jā - arī pat veikalu, ja tam būtu saistība ar latviešu kultūras mantojumu un daiļradi.

Likumsakarīgi ir konstatēt, ka ne Zviedrijā, ne Norvēģijā, kur ir meklējamas RIMI lielveikalu tīkla saknes, etnogrāfisko brīvdabas muzeju tuvumā neatrodas neviens lielveikals. Visdrīzāk tas ir ne tikai valsts iestāžu lēmums, bet šādu domu, cienot savu kultūru un tās vēsturi, neatbalstītu arī paši RIMI akcionāri. Ņemot vērā to, ka Latvijā darbojas 116 RIMI veikali, kuru apgrozījums 2014.gadā sasniedza 740.96 miljonus eiro[4], mūsu skatījumā, vienas lielveikala būvniecības ieceres noraidīšana nebūtu vērtējama kā nesamērīgs ārvalstu investoru biznesa interešu ierobežojums. Nav pamatoti arī apgalvot, ka būvniecība tiek veikta iedzīvotāju labā, jo neviens iedzīvotāju viedokli nav pavaicājis. Tikai vienas pieturas attālumā Juglā jau atrodas RIMI lielveikals, bet Siguldas virzienā - vairāki citi veikali.

Latvijas Kultūras politikas pamatnostādnēs 2015- 2020.gadam kā viena no kultūras politikas prioritātēm ir noteikta kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos. Kā praktisks rezultāts minētās prioritātes īstenošanā cita starpā ir minēts: “nodrošināta Latvijas izcilāko kultūras pieminekļu un mantojuma krātuvju, tostarp (…) Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, saglabāšana un pieejamība”. Šobrīd izšķiras, vai minētais uzstādījums paliks politisko dokumentu postulātu līmenī vai tiks realizēts dzīvē.

Ņemot vērā iepriekš minēto, griežamies pie katras no vēstulē minētajām iestādēm (institūcijām) un aicinām:

1) SIA RIMI Latvija un SIA Plesko Real Estate izvērtēt iespēju atrast zemes gabalam Brīvības gatve 448, Rīga, citu izmantošanas mērķi un tālāk nevirzīt lielveikala būvniecības projektu. Pieņemto lēmumu un RIMI nostāju aicinām paust publiski.

2) Vēstulē minētajām valsts un pašvaldību iestādēm (institūcijām), kopīgi sadarbojoties, izvērtēt:

- vai plānotais būvniecības projekts atbilst Latvijas kultūrpolitikas un nacionālā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas interesēm un vai tas ir pieļaujams konceptuāli;

- vai piedāvātais būvniecības projekta izpildījums (no arhitektoniskā, teritorijas labiekārtošanas, cilvēku plūsmas organizēšanas, satiksmes drošības u.c. aspektiem) patiešām ir iespējamais labākais konkrētajai apbūves vietai. Aicinām apsvērt alternatīvas, atrodot zemes gabalam Brīvības gatve 448, Rīga, citu apbūves risinājumu.

3) Līdz minēto jautājumu izvērtēšanai un lēmumu pieņemšanai lūdzam SIA Plesko Real Estate nepieprasīt un Rīgas pilsētas Būvvaldi neizsniegt būvatļauju.

Vienlaicīgi aicinām arī sabiedrību paust savu viedokli, tai skaitā interneta vidē ierakstot to TWITTER vietnē, atsauce: #RIMIpieBrivdMuz 

Par visiem iestāžu pieņemtajiem lēmumiem, korespondenci lūdzam sūtīt kontaktpersonai: Mārtiņam Krūmiņam, adrese: Brīvdabas iela 7, Rīga, LV- 1024, Tālrunis: 28 663535.

Rīgas pilsētas iedzīvotāju paraksti pret RIMI lielveikala būvniecību (dokumenta oriģinālā) tiek iesniegti Rīgas Domes priekšsēdētājam N. Ušakova kungam.


[1] Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja publiskais pārskats par darbu 2013.gadā, 3.lpp

[2] Projekta vizualizācija pieejama: http://www.depoprojekts.lv/lv/projekti/-rimi-tirdzniecibas-centrs-brivibas-gatve-44

[3] Informācijas no Latvijas Tūrisma aģentūras mājas lapas, pieejama: http://www.tava.gov.lv/lv/latvijas-turisma-tels

[4]Informācija pieejama:  https://www.rimi.lv/par-uznemumu/par-mums; «Firmas.lv» un LETA veidotais «Latvijas biznesa gada pārskats 2015»

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....