Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Faktiski visas valsts amatpersonas, kas ir pārkāpušas likumu, tiek sauktas pie atbildības pat par visniecīgākajām kļūdām, aplami interpretētiem likumiem vai to nezināšanu. Vienīgais izņēmums pagaidām ir tiesneši, kuru kļūdas, pat neiedomājami rupjas un ar veselo saprātu neizskaidrojamas, parasti paliek neizvērtētas un nesodītas. Personas, kurām vajadzētu reaģēt, tā vietā aizbildinās ar tiesas neatkarību. Vai pamatoti? Tiesas neatkarība ir konstitucionāla ranga vērtība taču tā nepastāv izolēti no varas dalīšanas principiem un tā saucamā līdzsvara un atsvara mehānisma.

Atgādināms, ka tiesu neatkarība ir nevis tiesnešu visatļautība, bet gan tieša pakļautība likumam, tāpēc turpmāk visi iesniegumi, ar kuriem kompetentās  personas  tiks informētas par Senāta Civillietu departamenta tiesnešu iespējamiem pārkāpumiem lietu izskatīšanā, tiks publicēti nolūkā pievērst sabiedrības un preses uzmanību šai gadiem ilgi nerisinātajai problēmai.

2022. gada 15. jūlijā izdevuma “Jurista Vārds” domnīcas sadaļā “Esejas” ir publicēts raksts “Maksātnespējas tiesību institūta sagrāve vai klajš tiesas brāķis bez tālākām sekām citiem?”[1] Rakstā ir argumentēti kritizēti Senāta Civillietu departamentā senatoru I. Bistera, V. Maksimovs un M. Senkānes sastāvā 2021. gada 1. jūnijā taisītais spriedums civillietā Nr. C29572417 (SKC-22/2021) un to pašu trīs senatoru ar to pašu referējošo tiesnesi 2021. gada 17. jūnijā taisītais spriedums arī otrā vienlaicīgi celtajā strīdā starp tām pašām pusēm – civillietā Nr. C29579117 (SKC-43/2021).[2]

No atbildētāja – saistības dzēšanas procesu fiziskās personas maksātnespējas procesā sekmīgi izgājušā laulātā par labu viņa bijušajai laulātajai ir klaji nepamatoti un acīmredzami nelikumīgi  piedzīti EUR 3766,18 un EUR 10 595,41 kā pēc maksātnespējas procesa radusies jauna saistība, kas esot izveidojusies bez paša atbildētāja gribas un ziņas – “regresa prasībā par zaudējumu piedziņu”.

Tā kā atbildētājs īsi pirms tam bija sekmīgi izgājis maksātnespējas procesu, tas nozīmē, ka ar šo viņš tiek pilnībā izputināts un viņa tālāka dzīve Latvijas Republikā kļūst ekonomiski nelietderīga, jo atbilstoši Maksātnespējas likuma 130. panta 3. punktam fiziskās personas maksātnespējas process Latvijas Republikā nav piemērojams personai, kurai pēdējo 10 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros saistības ir dzēstas.

Pirmās instances tiesa divas identiskas prasītājas absurdās un nepareizi formulētās prasības ir apmierinājusi pretēji likumam, judikatūrai un tiesību doktrīnai, tostarp secinot, ka “prasītājas kā galvinieces tiesības celt regresa prasību pret atbildētāju radās tikai tad, kad pēc atbildētāja maksātnespējas procesa izbeigšanas [atbildētāja bijušais kreditors]  pieprasīja no prasītājas kā galvinieces parāda samaksu, tika noslēgta [attiecīga] Vienošanās un prasītāja sāka veikt maksājumus saskaņā ar šo Vienošanos. Tādējādi, kļūstot galvojumam par pastāvīgu saistību, prasītājas prasījuma tiesības pret atbildētāju radās jau pēc atbildētāja fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas un minētās saistības nav un nevar būt dzēstas, līdz ar to ir pamats piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai regresa kārtībā parādu [..], kura prasītāja kļūdaini nosaukusi par zaudējumiem”.

Rīgas apgabaltiesa un Senāta Civillietu departaments šos klaji aplamos un nelikumīgos spriedumus negrozīja un neatcēla, kas minētajā rakstā ir argumentēti kritizēts. Neskatoties uz to, ka šis raksts ir visai aktīvi lasīts, līdz pat šim brīdim ne Augstākā tiesa, ne arī tās senatori – I. Bisters, V. Maksimovs un M. Senkāne – savu viedokli par tiesnešiem izteikto kritiku publiski nav komentējuši vai atspēkojuši. Arī tiesību speciālistu viedokļi, kas kaut kā attaisnotu senatoru pieļautās pirmšķietami rupjās kļūdas spriedumu pamatošanā, nav publiski izskanējuši. Nav arī zināms, vai Senāta Civillietu departamentā ir notikusi abu šo spriedumu analīze un vai tā sakarā ir notikusi šo senatoru atbildības izvērtēšana.

Abu spriedumu taisīšanā pieļautās kļūdas pirmšķietami ļoti būtiski pārsniedz Senāta Civillietu departamenta senatoru profesionālā riska robežas, tāpēc ir izvērtējama minēto senatoru saukšana pie atbildības šo nolēmumu taisīšanas sakarā – gan pie disciplinārās atbildības, gan pie  kriminālatbildības. Vienlaikus ir izvērtējama arī citu personu rīcība, tostarp, sakarā ar faktu, ka abas lietas ir nonākušas pie viena un tā paša kasācijas instances tiesas sastāva, lai arī kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijā tiesu sastāvi bija atšķirīgi.

Likuma “Par tiesu varu” 13. panta piektā daļa nosaka, ka par zaudējumiem, kas sakarā ar nelikumīgu vai nepamatotu tiesas spriedumu radušies personai, kura piedalās lietā, tiesnesis nav mantiski atbildīgs, bet likumā noteiktajos gadījumos zaudējumus atlīdzina valsts. Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmais un trešais teikums nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, kur nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Šī konstitucionālā norma ietver vispārēju garantiju – ja valsts ir pārkāpusi indivīda tiesības, tam ir tiesības uz atlīdzību.

Kā jebkura cilvēktiesību norma, arī Satversmes 92.panta trešajā teikumā ietvertā tiesību norma ir piemērojama tieši un nepastarpināti. Bez tam šī konstitucionālā likuma norma neparedz, ka tās konkretizēšanai nepieciešams īpašs likums. Šāda likuma neesamība ir saistāma ar Satversmes 92.panta trešā teikuma tiešas piemērošanas iespēju un nevar būt iemesls atteikumam pieņemt tiesā indivīda prasību par atlīdzinājuma piedziņu (skat., Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2001. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2001-07-0103. secinājumu daļas 1. punktu).

Vienlaikus Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1. panta pirmās daļas 1. un 2. punkts nosaka, ka tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā vai lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību. Likuma 3. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka disciplinārlietu par Augstākās tiesas tiesnešiem visos šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos ierosināt ir tiesīgs tikai un vienīgi Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 120. panta otrā daļa nosaka, ka kriminālprocesu pret tiesnesi drīkst uzsākt tikai ģenerālprokurors, no kā izriet, ka kriminālprocess par nolaidību tiesas nolēmuma taisīšanā vai par apzināti nelikumīga tiesas nolēmuma taisīšanas faktu ir ierosināms vispārējā kārtībā. Atzīmējams, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 121. panta otrās daļas 1. punktu pratināt tiesnesi un izņemt viņa personiskos pierakstus par apspriedes istabas noslēpumu drīkst vienīgi ar Augstākās tiesas triju tiesnešu atļauju, kas ir iespējams vien pēc kriminālprocesa ierosināšanas (par faktu).

Abi pirmšķietami klaji nelikumīgie spriedumi ir nodarījuši būtisku un faktiski neatgriezenisku kaitējumu atbildētājam abās šajās lietās. Krimināllikuma 197. pants nosaka atbildību par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu, ko izdarījis organizācijas atbildīgs darbinieks vai organizācijas pilnvarota tāda pati persona, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Savukārt Krimināllikuma 291. pants nosaka atbildību par apzināti nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšanu, ja to izdarījis tiesnesis.

Šai sakarā lūdzu:

1. Tieslietu ministriju – atlīdzināt atbildētājam ar nelikumīgiem tiesu nolēmumiem civillietās Nr. C29572417 un C29579117 nodarītos zaudējumus un kaitējumu – tiešos zaudējumus 14361.59 euro apmērā, kā arī netiešos zaudējumus – valsts nodevas, advokāta izdevumus, tiesu izpildītāja atlīdzību;

2. Valsts policiju – sākt kriminālprocesu par faktu;

3. ģenerālprokuroru – sākt kriminālprocesu pret Augstākās tiesas senatoriem I. Bisteru, V. Maksimovu un M. Senkāni;

4. Augstākās tiesas priekšsēdētāju – ierosināt disciplinārlietu pret Augstākās tiesas senatoriem I. Bisteru, V. Maksimovu un M. Senkāni;

5. Tieslietu ministru – ierosināt disciplinārlietu pret pirmās un otrās instances tiesas tiesnešiem, kas civillietas Nr. C29572417 un Nr. C29579117 ir izskatījuši pēc būtības.

[1] Eseja: Maksātnespējas tiesību institūta sagrāve vai klajš tiesas brāķis bez tālākām sekām citiem? – Jurista Vārds (juristavards.lv)

[2] Autors ir bijis atbildētāja pārstāvis un juridiskās palīdzības sniedzējs abās šajās lietās

Novērtē šo rakstu:

33
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...