Atklāta vēstule „Pietiek” un Ventspils domes deputātam Vladislavam Šafranskim
Māris Bože, Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs19.01.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izlasot portālā Pietiek 2012.gada 16.janvārī publicēto rakstu „Ventspils dome plāno labiekārtot Lemberga bērniem piederošu teritoriju”, ar nožēlu nākas secināt, ka Ventspils pilsētas domes deputātam Vladislavam Šafranskim, kurš kā deputāts darbojas jau otro sasaukumu, acīmredzami joprojām trūkst kompetences un izpratnes par to, ko nozīmē detālplānojuma izstrāde.
Patiešām, Ventspils pilsētas dome ar 2011.gada 2.decembra lēmumu Nr.163 (protokols Nr.18;3§) ir nolēmusi nodot sabiedriskai apspriešanai un atzinumu saņemšanai Ventspils pilsētas Staldzenes teritorijas daļas detālplānojuma 1.redakciju.
Šafranska kunga izglītošanas nolūkos paskaidroju, ka detālplānojuma izstrādāšana nozīmē vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas plānojuma izstrādi un to izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, atbilstoši mēroga noteiktībai detalizējot un precizējot tajā noteiktās daļas plānoto (atļauto) izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus.
Detālplānojuma izstrādei nav nekāda sakara ar investīcijām, nekustamo īpašumu atsavināšanu vai kādu konkrētu būvniecības procesu. Pilsētas infrastruktūru detālplānojuma izstrādes ietvaros ne projektē, ne būvē. Ir nožēlojami skumji, ka domes deputāts nezina, ko nozīmē detālplānojuma izstrāde un kāpēc tā ir nepieciešama, vēl jo vairāk konkrētajai teritorijai, kura atrodas Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā.
Augstākajā mērā dīvains man šķiet arī mēģinājums dalīt zemes īpašniekus Lemberga radiniekos un neradiniekos. Manuprāt, būtu dīvaini, piemēram, neizstrādāt detālplānojumu kādā pilsētas rajonā tikai tāpēc, ka tur kāds zemes gabals pieder kādam Lemberga radiniekam. Vai, piemēram, remontēt vai neremontēt ielu, izbūvēt vai neizbūvēt ūdens un kanalizācijas tīklus, ierīkot vai neierīkot ielu apgaismojumu kādā ielā atkarībā no tā, vai tajā kāds zemes gabals pieder vai nepieder kādam Lemberga radiniekam.
Vai tiešām deputāts Šafranskis uzskata – ja Lembergam ir dzīvoklis Sarkanmuižas dambī, tad šo ielu nevajadzētu izbūvēt cietajā segumā vai apgaismot? Šajā ielā dzīvo un šo ielu izmanto ne tikai Lembergs, bet arī daudzi citi ventspilnieki. Tāpat kā, piemēram, Ventspils – Rīgas šoseju.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
