Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau sesto gadu ārstējos jūsu vadītajā ārstniecības iestādē onkoloģijas pacienta statusā. Diemžēl piektajā gadā pēc melanomas operācijas organismā izveidojušās metastāzes, no kurām dažas ir izoperētas, bet citas - vēl nē. Onkologs ir nozīmējis divus gadus ilgu ārstēšanos ar intravenozu injekciju reizi trijās nedēļās. Tas nozīmē, ka šajā laika periodā man jāierodas Onkoloģijas centra dienas stacionārā apmēram 35 reizes.

Dīvaina ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes lēmumu mainība attiecībā uz “epidemioloģiskajām” prasībām.

Bija laiks, kad testus pieprasīja visiem – gan vakcinētiem, gan pārslimojušajiem, gan sertificētajiem, gan nesertificētajiem. Pēc tam bija “viens no diviem”, proti – vai nu sertifikāts, vai tests. Un nu atkal ir jātestējas visiem – gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem.

Diemžēl nesaprotamu iemeslu dēļ jūs neatzīstat siekalu testus un pieprasāt, lai testu materiāls tiktu ņemts no deguna un rīkles. Saprotams, ka gandrīz neviena medicīniskā procedūra nav patīkama, bet katrs cilvēks, apzinādamies, ka tā ir viņa veselības un dažreiz – pat dzīvības dēļ, ir gatavs to pieciest.

Pavisam cita situācija ir ar šo “kovidtestēšanu”. Ja atsevišķas reizes vēl varētu pieciest, tad regulāra, sistemātiska, ilgstoša deguna bakstīšana ar kociņiem kļūst psiholoģiski traumējoša, bet, kā zināms, viens no onkoloģijas pacientu sekmīgas izārstēšanās neatņemamiem nosacījumiem ir nosvērts, mierīgs emocionālais stāvoklis, uzticība savam ārstējošajam ārstam un medicīnas iestādei kopumā.

Ņemot vērā to, ka laiks un fakti ir pierādījuši, ka “vakcinētie” un “sertificētie” cilvēki slimo ne mazāk par nevakcinētajiem, nav loģiska izskaidrojuma prasībai pēc šīs regulārās testēšanās. Pat vairāk – šī prasība grauj ārstniecības iestādes vadības reputāciju vai pat raisa aizdomas par lēmuma pieņemšanā iesaistīto personu ieinteresētību vai interešu konfliktu.

Nav grūti aprēķināt, ka divu gadu laikā, pieņemot par vienas analīzes cenu 35.00 eur, valsts pārskaitīs laboratorijām 1225.00 eur. Par viena cilvēka ”kovid” analīzēm! Plus vēl testēšanās pirms katra izmeklējuma! Šis absurds (vai mahinācija) kulmināciju sasniedza Gaiļezera slimnīcā, kad cilvēkam, kuram bija nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, bakstīja ar kociņiem degunu divas reizes (!). Ar apmēram 15 minūšu intervālu! Nepametot slimnīcas telpas! Un tas ir apstākļos, kad daudziem cilvēkiem nav pieejami savlaicīgi izmeklējumi izbeigušos valsts apmaksāto kvotu dēļ!

Iepriekš minēto iemeslu un apsvērumu dēļ ierosinu pārskatīt un mainīt prasības attiecībā uz jūsu vadītās medicīniskās iestādes pacientu “kovid” testēšanu, tādējādi demonstrējot visai sabiedrībai valstisku, inteliģentu un racionālu pieeju sabiedrības veselības uzlabošanā, kas – gribas ticēt – ir jūsu darba pienākums un mērķis.

Nedrīkstam aizmirst, ka medicīniskās aprūpes sistēma ir pacientiem, nevis pacienti –sistēmai. Mūsdienu apstākļos šī aksioma mēdz pazust naudas plūsmas un birokrātijas džungļos. Jāsaprot, ka maksas (arī valsts apmaksātās) medicīnas apstākļos katrs no ārstējamas slimības mirušais cilvēks ir ne vien morāls un profesionāls fiasko, bet arī ekonomisks zaudējums visam medicīnas iestādes kolektīvam – no sanitāra līdz administrācijai.

Arvien vairāk klajā nākušās, atslepenotās informācijas, attiecīgu MK lēmumu, daudzu no “kovidpotēm” cietušo cilvēku liecību dēļ, kā arī LR valdības kontrolēto masu informācijas resursu tiražēto pusoficiālo baumu par gaidāmo piespiedu vakcināciju rudenī dēļ kļūst arvien acīmredzamāks, ka “kovidpandēmija” ir labi organizēta un ļoti labi apmaksāta politiski – ekonomiski – sociāli medicīniska afēra, kura balstās tikai uz propagandu un tajā iesaistīto izpildītāju ievērojamo materiālo ieinteresētību. Te, šķiet, būtu vietā atgādināt galveno, pamata postulātu visiem mediķiem, kurš nav un nekad nebūs atcelts, proti: ”Nekaitēt!”

Iepriekšminēto apsvērumu dēļ iesaku ņemt vērā jūsu pacienta viedokli un atcelt prasību par regulāro testēšanos vai vismaz aizstāt psiholoģiski un arī fiziski traumējošās analīzes pieprasījumu ar siekalu testu. Bija periods, kad laboratorijā darbinieku klātbūtnē nodots siekalu paraugs derēja analīžu veikšanai un pat - atbilstošā gadījumā – sertifikāta iegūšanai. Šajā gadījumā laboratoriju bizness necietīs, epidemioloģiskā drošība – arī, bet daudziem pacientiem uzlabosies psiholoģiskā un emocionālā pašsajūta, kas – nenoliedzami – labvēlīgi ietekmēs izveseļošanās gaitu.

Gribas ticēt, ka Latvijas sabiedrības veselība ir bijusi, ir un būs jūsu un jūsu darba galvenā prioritāte.

Novērtē šo rakstu:

109
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi