Iesaki rakstu: 
Es kā transportlīdzekļa īpašnieks vēlos paust savu viedokli par, manuprāt, negodīgu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa piemērošanas kārtību.
"Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums" nosaka, ka transporta līdzekļa ekspluatācijas nodoklis tiek aprēķināts dažādi:
1. Vieglajiem automobiļiem, pirmo reizi reģistrētiem līdz 01.01.2005., nodokļa likmi nosaka atbilstoši pilnai masai;
2. Vieglajiem automobiļiem, pirmo reizi reģistrētiem pēc 01.01.2005., nodokļa likmi nosaka, summējot atbilstoši pilnās masas, motora tilpuma un motora maksimālās jaudas likmes.
Automašīnām, kas reģistrētas pēc 01.01.2005., ir noteikti nodokļa samaksas kritēriji - dzinēja tilpums, dzinēja maksimālā jauda un automašīnas pilnā masa.
Atsevišķi vērtējot katru nodokļa kritēriju, secinu: tā kā nav noteikts nodokļa iekasēšanas laika posms un automašīnu robežvecums tad, iespējams, šo automašīnu ekspluatācijas nodokli beigs iekasēt, tām sasniedzot vēsturiskā spēkrata statusu.
Automašīnu dzinēja jauda netiek periodiski mērīta ikgadējā CSDD tehniskā apskatē (nobrauktā kilometrāža gan tiek fiksēta), lai konstatētu jaudas izmaiņas, kā rezultātā nodoklis netiek aprēķināts reāli atbilstošai jaudas grupai, bet gan katru gadu aprēķināts un iekasēts konstantā apmērā.
Uzskatu, ka šāds nodokļa aprēķināšanas un piemērošanas veids ir netaisnīgs, jo automašīnas dzinēja maksimālā jauda automobiļa ekspluatācijas laikā nav un nevar būt konstants lielums, ņemot vērā iekšdedzes dzinēja nodilšanu un jaudas zudumus. Automobiļa ekspluatācija maksimālās jaudas režīmā ikdienā uz koplietošanas ceļiem nav iespējama, ja vien automobilis netiek izmantots sacīkšu trasē.
Ņemot vērā automašīnas ražotāja noteikto garantijas laiku jaunam automobilim, Latvijas teritorijā dažām auto markām tas nav ilgāks par 7 gadiem, tādējādi automašīnu ekspluatācijas laikā pēc garantijas perioda beigām automašīnu jaudas rādītāji ir relatīvs lielums, jo atbildību par dzinēja defektu automobiļu ražotājs neuzņemas. Vai jaudas nezūdamību garantē VAS CSDD?
Automašīnas pilnā masa ir noteikta, ņemot vērā maksimālo pasažieru skaitu un bagāžas masu, taču automobiļa ekspluatācijas laikā automobilis netiek konstanti lietots maksimālās masas noslodzē.
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis nevar būt konstanta vērtība, jo automobilis ir pārvietošanās līdzeklis, kura lietošana nav ierobežota.
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli nemaksā ārzemēs reģistrēto automašīnu īpašnieki, bet Latvijas valsts ceļus izmanto uz citu rēķina.
Šī likuma anotācijā ir minēts, ka autotransporta ikgadējā nodeva netiek piemērota Lietuvā, Igaunijā, Slovēnijā, Slovākijā, Šveicē un Polijā.
Manuprāt, objektīvi vērtējot šī nodokļa iekasēšanas kritērijus un citu Baltijas valstu praksi, racionālāk būtu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli pievienot katra degvielas litra cenai, lai jaudas/masas noslodze atspoguļotos degvielas patēriņā, kā tas ir arī vairākās citās valstīs.
Attiecībā uz automašīnu pirmreizējās reģistrācijas nodokli vēlos norādīt uz Auto Bild Latvija 2012. gada maija numura rakstu 12.lpp., kur atspoguļotas automašīnu pirmreizējās reģistrācijas nodokļu atšķirības starp Baltijas valstīm 2011. gadā.
Ir redzama krasa atšķirība: Lietuvā - Ls 29,48; Igaunijā - Ls 178,95 un Latvijā - Ls 504,63.
Šādi pirmreizējās reģistrācijas nodokļa apjomi ir veicinājuši Latvijas valsts autoceļu pieplūdumu ar Igaunijā un Lietuvā reģistrētiem automobiļiem, kuri atgriežas šajās valstīs, lai veiktu tehnisko apskati. Vēl viens fenomens ir latviešu valodā runājoši autovadītāji, kuri pārvietojas ar Igaunijā vai Lietuvā reģistrētiem automobiļiem.
Izdevīgāki automobiļu reģistrācijas nosacījumi Igaunijā un Lietuvā veicina Latvijas iedzīvotāju nodokļu maksājumu aizplūšanu uz kaimiņvalstīm, nevis uz Latvijas valsts kasi.
Lūdzu izvērtēt manis norādītos apsvērumus un iebildumus "Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums" un „Automašīnu pirmreizējās reģistrācijas nodokli” un noteikto nodokļu piemērošanas kārtībā un informēt, vai ir iespējami grozījumi minētajā likumā, kas izslēgtu nevienlīdzīgu un netaisnīgu nodokļu piemērošanas kārtību un Latvijas iedzīvotāju nodokļu maksājumu aizplūšanu uz citām valstīm.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
