Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš
Zane Ozola, Inga Vanaga, Daina Kājiņa*18.07.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās informācija par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gatavoto izglītības reformu. Skaidrs ir viens, IZM vēlas īstenot reformu, neraugoties uz to, ka dažādi nozares eksperti[1], pedagogi, vecāki, bērnu psihologi, pirmsskolas izglītības nozares darbinieki un biedrību pārstāvji[2], ārsti[3], veselības ministre[4], tiesībsargs[5] u.c. ir pauduši bažas par reformas saturu, piemēram, par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
Fakts, ka reforma tiek virzīta, neraugoties uz nozares pārstāvju iebildumiem, patiesībā nemaz neizbrīna, tāpat kā fakts, ka reforma tiek turēta zināmā slepenībā, taču pārsteigumu radīja IZM likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” anotācija, kurā atrodami dažādi nepamatoti apgalvojumi un puspatiesības, uz ko vēlamies vērst uzmanību.
Jau pašā anotācijas sākumā ideja uzsākt skolas gaitas no sešu gadu vecuma tiek pamatota ar pilotprojektu “Mācību priekšmetu standartu projektu un programmu paraugu pilnveide”, ko 2009. līdz 2011. gadā realizēja Valsts izglītības un satura centrs (VISC), taču nekur nav pieminēts, ka patiesībā tā bija darba grupa, kas izstrādāja sešgadnieku aprobācijas programmu un atbalstīja tādas pirmsskolas programmas, kādas pastāv šobrīd.
Tāpat anotācijā minēts, ka šobrīd piecus un sešus gadus veci bērni pirmsskolā un vecāki bērni 1. klasē apgūst līdzīgu mācību saturu, taču šis apgalvojums netiek pamatots ar faktiem vai piemēriem. Pat, ja šim apgalvojumam varētu piekrist, tad loģiskāk būtu veikt izmaiņas izglītības saturā, nevis pārcelt bērnus uz skolu. Papildus tam tiek minēts, ka šobrīd notiek resursu daļēji neefektīva izlietošana – tas neapšaubāmi ir ļoti skaļš apgalvojums, lai to izteiktu bez piemēriem un konkrētiem faktiem, kādi anotācijā nav iekļauti.
IZM anotācijā minēts, ka pirmsskolas izglītība ilgst divus gadus – vēlamies uzsvērt, ka bērna pirmsskolas izglītība pēc vecāku izvēles var ilgt nevis divus gadus, bet no 1,5 gada vecuma attiecīgi krietni ilgāk. Obligātā pirmsskolas izglītība ir piecus un sešus gadus veciem bērniem, taču statistika liecina, ka pirmsskolas izglītība ir pieprasīta jau no 1,5 gadu vecuma, to ietekmē dažādi faktori, piemēram, vecākiem ir jāatgriežas darba tirgū u.c. Turklāt, nevēlamies piekrist arī IZM apgalvojumam, ka piecgadīgo un sešgadīgo bērnu dēļ veidojas bērnudārzu rindas. Pieci un seši gadi ir obligātās pirmsskolas apguves vecums, un šajā vecuma posmā rindu bērnudārzos nav, tās veidojas tieši jaunākajās grupiņās. Skolas gaitas no sešu gadu vecuma neatrisinās rindu problēmu, tas tikai radīs rindas uz 1. klasi virknē skolu.
Vēl dokumentā minēta atsauce uz darba grupu, kas 2012. gadā apkopoja un izvērtēja iespējamos risinājumus agrākas vidējās izglītības apguves iespēju nodrošināšanai. Minētā darba grupa nenāca klajā ar secinājumiem, rezultātiem vai iespējamiem risinājumiem, taču šobrīd, pēc pieciem gadiem, ministrija ir lēmusi atsaukties uz grupas darbu.
Neviļus rodas sajūta, ka IZM šīs reformas veidošanā ir sava ceļa gājējs, kas plāno un strādā, nesadarbojoties ar citu nozaru ministrijām. Piemēram, anotācijā tiek minēts, ka pamatizglītības apguvi no sešu gadu vecuma bērns var uzsākt skolā, kura nodrošina atbilstošus apstākļus sešgadīgo bērnu mācībām, taču nav nekas nav minēts, piemēram, par higiēnas prasībām sešgadniekiem, ko nosaka Veselības ministrija un kuras tiek ievērotas pirmsskolas izglītības iestādēs, taču šobrīd tās nav iespējams īstenot visās skolās. Lai īstenotu higiēnas prasības, skolām būtu nepieciešamas papildu telpas un aprīkojumu, kas attiecīgi radīs lielus izdevumus.
IZM pauž arī apgalvojumu, ka šobrīd pirmsskolas izglītības iestādēs pilnvērtīgi netiek izmantots sešus gadus vecu bērnu intelektuālais potenciāls. Arī šis apgalvojums ir atstāts bez pamatojuma vai pierādāmiem faktiem.
Mēs saprotam, ka IZM ar šo reformu vēlas panākt, lai skolas solos nesēdētu divdesmitgadīgi jaunieši, saprotam vēlmi uzlabot izglītības kvalitāti, taču nav skaidrs, kādēļ ilgi gaidītās reformas IZM aizsāk ar tik nepopulāru, neatbalstītu, neapdomīgu sākumu? Kā mums noticēt labiem nodomiem, ja reforma ir pilna ar pretrunām un aplamībām? Neatkarīgā izglītības biedrība izstrādāja detalizētu prezentāciju, ar kuru iepazīstināja gan izglītības un zinātnes ministru Kārļa Šadurska kungu, gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, taču IZM anotācijā tie minēti kā nebūtiski sabiedrības iebildumi, tāpēc šoreiz aicinām koalīcijas partnerus lūgt IZM pamatot un paskaidrot likumprojekta anotācijā iekļautos apgalvojumus.
* Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja, Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja un Latvijas privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja
[1] http://www.la.lv/nevis-profene-bet-prestizas-profesijas-skola/
[2] http://nra.lv/viedokli/dr-paed-zane-ozola/205161-neatkariga-izglitibas-biedriba-cik-izmaksas-sesgadnieku-reforma.htm
[3] http://apollo.tvnet.lv/zinas/bernu-neirologe-sistema-izdzen-bernu-lidz-speku-izsikumam/795149
[4] https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/caksa-musdienu-bernu-veseliba-nav-vajaka-ka-citam-paaudzem-14175321
[5] http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/624473-jansons_iebilst_pret_sabiedribas_tracinasanu_par_izglitibas_saksanu_no_sesu_gadu_vecuma
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
