Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?
Andris Bromalts12.09.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet, ka tas, par ko zvērējāt, nav tukši vārdi un Jums ir pamats lepoties ar valsti.
Pasakiet godīgi, vai Jūs lepojaties ar to, kā mūsu valstī tiek nodrošinātas iedzīvotāju tiesības? Vai Jums ir viedoklis, kā situāciju mainīt?
Ceru, ka esat informēts par pēdējiem notikumiem, kas Jums, iespējams, šķitīs sīkums, bet mums, parastajiem cilvēkiem, tāda valsts rīcība vairs nemaz nešķiet sīkums, jo, mūsuprāt, tas liecina par to, kas faktiski notiek valstī un kāda vispār mums ir tiesībsargājošā sistēma.
Pensionāri izmet no mājas, viņa ir atzīta par cietušo personu, visiem iesaistītiem ierēdņiem bija zināms, ka policija septiņus gadus izmeklē krāpšanu, ir ekspertīzes slēdziens par viltotiem parakstiem uz visiem dokumentiem, bet, neskatoties uz to, ka pensionārei nav nekādas saistības ar krāpnieku realizēto shēmu, viņas māja tiek pārdota izsolē, un viņa brutāli izlikta uz ielas.
Par ko tas liecina? Uz ko mums visiem ir jābūt gataviem nākotnē? Kāds tad ir Latvijas ceļš, un kas ir par to atbildīgs? Jūs droši vien teiksiet, ka atbildīgi ir konkrēti ierēdņi, kuri varbūt kādreiz tiks sodīti, bet šaubos, vai Jūsu viedoklim piekritīs tauta, jo pēdējie notikumi liecina, ka tā ir visas sistēmas tendence, un atbildība par notiekošo ir jāprasa no vadības, tajā skaitā Jums.
Kā tas ir iespējams, ka visi valsts ierēdņi, kas ir iesaistīti lēmumu pieņemšanā, būdami informēti par to, ka cilvēks ir apkrāpts, rīkojas beztiesiski un aizstāv krāpniekus? No parastā pilsoņa skata šķiet, ka šie notikumi skaidri norāda uz to, ka tiesībsargājošā sistēma ir sapuvusi līdz tādam līmenim, ka vairs nav vadības, kas varētu kontrolēt ierēdņu patvaļu, to var attiecināt uz tiesu, prokuratūru un policiju, kurai šajā gadījumā ir jānes vislielākā atbildība.
Notikumu attīstība valstī liek domāt, ka zvērestā dotā vārda pildīšana uz Jums neattiecas un ka Jums kā vienīgais arguments Jūsu vienaldzībai pret notiekošo varētu būt tikai tāds, ka zvēresta vārdu salikuma autors Jūs neesat un zvērests ir formāls rituāls.
Foto no Delfi aculiecinieks.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
