Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrība “Ausma” uzskata, ka denacionalizēto namu īrnieku īres līgumi, kas bija noslēgti līdz dzīvojamo māju īpašumu denacionalizācijas uzsākšanai un reģistrēti namu pārvaldēs, joprojām ir spēkā un šīs īres attiecības ir izbeidzamas tikai pie viena, zemāk norādītā nosacījuma.

Nerada šaubas fakts, ka tiesai un/vai zemesgrāmatu tiesnesim ar namu pārvaldi noslēgtos īres līgumus ir tiesisks pamats atzīt kā pielīdzinātos ierakstam zemesgrāmatā un kā saistošus trešām personām pamatojoties uz spēkā esošā likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" normu, tas ir 13. pantu, kas nosaka: "Līdz Zemesgrāmatu likuma atjaunošanai jau noslēgto nomas vai īres līgumu reģistrācija valsts un pašvaldību iestādēs atbilstoši līdzšinējo likumu prasībām juridiskā spēka ziņā pielīdzināma ierakstam zemesgrāmatās (2126., 2174. pants)."

Ar šādu likuma normu denacionalizēto māju īrnieku tiesiskais pamats atzīts arī atbilstoši Civillikuma 1587. panta normai, kas paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto. Bet tas netiek izpildīts, otrādi – pret šiem īrniekiem nepārtraukti tiek virzītas ciniskas ofensīvas: izrēķināties, padzīt no likumīgi iegūta mājokļa, kurš pēc būtības ir pielīdzināms īpašuma tiesiskajām attiecībām, līdzvērtīgi īres dzīvokļiem, kuriem likums piešķīra tiesības īrēto dzīvokļi privatizēt.

Ar to pierādīts, ka no privatizācijas procesa atstumtiem īrniekiem ir jārisina dzīvokļa kompensācija, ko paredzēja arī Augstākās Padomes 1991, gada 30 oktobra lēmums par kompensācijām.

Šī likuma norma nesaraujamā kopsakarā ar citām normām un likumsakarīgi aizsargā denacionalizēto māju īrnieku īres tiesiskās attiecības un likumdevējam ar jauna īres likuma izstrādi nav tiesiska pamatā šo apstākli apiet vai ignorēt.

Šajā sakarā ir aktuālā nepieciešamība salīdzināt Saeimas pieņemto “Dzīvojamo telpu īres likumu” ar Civillikuma un Latvijas konstitucionālām normām, ar Satversmes tiesas Spriedumiem (08.03.2005. un 07.07.2014.), kuriem ir neatsaucamā likuma spēks, kā arī ar Eiropas Parlamenta 21.01.2021. Rezolūciju par mājokļa nodrošināšanu un Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (ANO cilvēktiesības) 2021.03.08. Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja noslēguma apsvērumi par Latvijas otro periodisko ziņojumu “Mājokļa lietošanas drošība”, skat saiti un pilnu tekstu: https://tbinternet.ohchr.org/_layouts/15/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=E%2FC.12%2FLVA%2FCO%2F2&Lang=en&fbclid=IwAR24vCMiWRb2xpNFInZo2qteWc8JRCmfIVjqBj9n9GrvamIaPe6_JswWo3k

Atgādinām Satversmes tiesas 2014. gada 7. jūlijā, lietā Nr. 2013-17-01 sprieduma pamatbūtību:

1. īpašumu tiesību ierobežojums ir leģitīms, īrnieka iegūtas tiesības ir neaizskaramas;

2. īpašumu tiesību ierobežojumu nevar sasniegt ar citiem leģitīmiem mērķiem tādā pašā kvalitātē, kā tas ir sasniegts likumā "Par dzīvojamo telpu īri" 8. pantā;

3. Īpašuma tiesību ierobežojums kā norma ir svarīga demokrātiskas valsts un sabiedrības funkcionēšanai.

Saeimā atbalstītajā likumprojektā “Dzīvojamo telpu īres likums” nav ņemta vērā arī Eiroparlamenta 2021. gada 21. janvāra Rezolūcija par mājokļa nodrošināšanu Eiropas valstīs, sk. saiti: https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2021-0020_LV.html

Rezolūcija paredz mājokļa politikas prioritāti: ikvienam pieejamais mājoklis par noteiktu, pieņemamu cenu. Loģiski - šī mērķa sasniegšanai Rezolūcija neparedz īpašnieka tiesību ierobežojumu atcelšanu, bet mudina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi pieņemot principu “Mājoklis vispirms”. Tā vietā Latvijā gatavojas pasludināt principu "Pirkums lauž īri". Tas ir tiešā pretrunā ar Eiroparlamenta Rezolūciju un ANO Komitejas ziņojumu “Mājokļa lietosanas drošība”Latvijā.

Salīdzinām to ar topošā īres likuma atslēgpunktiem:

1. Visi uz jaunā likuma spēkā stāšanas brīdi jau esošie spēkā īres līgumi (zaudē spēku) grozāmi uz noteiktu laiku reģistrējot tos zemesgrāmatā saskaņā ar jauniem likuma noteikumiem (Pārejas noteikumu 3., 4.. 5., 6. punkts).

2. Īrnieku var vienpusēji izlikt no dzīvokļa saskaņā ar likuma un līguma jauniem noteikumiem, piespiedu bezstrīdus kārtībā (8. pants).

3. Topošais likums neparedz uzdot izpildvarai (kā tas ir paredzēts likumā "Par dzīvojamo telpu īri") un nekādi nesaistās ar to, lai ievērotu spēkā esošās likumdošanas normas, kā arī, lai izstrādātu jaunas normas, ievērojot Eiroparlamenta 21.01.2021. Rezolūcijas rekomendācijas: speciālā municipālā (sociālā) dzīvojamā fonda izveidei un būvniecībai ar nolūku piešķirt mājokli izliktiem ar šī likuma represīvām normām no dzīvokļa vai tiem, kuri nevarēs sasniegt piespiedu vienošanos ar izīrētāju pēc jauniem noteikumiem. Īrnieku liktenis izlemts - uz ielas, jo dzīvojamā fonda nepietiek. Pārejas noteikumos likums neparedz arī kompensāciju denacionalizēto namu īrnieku diskriminācijas novēršanai.

Mēs dzīvojam Eiropas kopienā, kas nepieļauj nekādu diskrimināciju. Bet mums ir atšķirība: nu jau 30 gadus mēs pieļaujam īrnieku diskrimināciju denacionalizētās mājās un plānojam to pastiprināt ar jaunu likumu. Vienīgi kompensācija īrniekiem novērš diskrimināciju, nekādi palīdzības pabalsti maznodrošinātām vai trūcīgām personām!      

Biedrība “Ausma” atgādina, ka īres tiesiskās attiecības, kas bija izveidotas ar namu pārvaldi un tiek sauktās par tādu vēsturisko institūcijau kā denacionalizēto namu īrnieki, varētu likvidēt TIKAI IZPILDOT 1991.gada 30. oktobra Augstākās Padomes lēmumu, tas ir "AR VISU DENACIONALIZĒTO NAMU ĪRNIEKU UZSKAITI UN ATSAVINĀTĀ DZĪVOKĻA KOMPENSĀCIJU". Tikai kompensācijas piešķiršanas gadījumā Saeimas deputātu jaunā politiskā griba radīt jaunas īres tiesiskās attiecības varētu tikt attaisnota.

Mēs, denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība “Ausma”, protestējam pret Saeimā pieņemto likumu, kas aizskar un apdraud denacionalizēto namu īrnieku tiesības ar likuma represīvām nostādnēm, kas ir saskatāmas pieņemtajā likumā.

Tika uzdoti jautājumi Saeimai, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai: 

1. Kāds ir leģitīmais mērķis esošo īres līgumu laušanai?

2. Kāds ir juridiskā ziņā politiskā lēmuma pamatojums esošo īres līgumu laušanai?

Atbilde pēc būtības netika saņemta, bet likumprojekts tika paātrināti virzīts uz 3. lasījumu.

Saeimā atbalstītais "Dzīvojamo telpu īres likums" (144/Lp13) ir prettiesisks, jo ir pretrunā ar minētām un citām spēkā esošām tiesību normām:

1) Ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 13. pantu „tiesības uz efektīvu aizsardzības nodrošinājumu”, 14.pantu „diskriminācijas aizliegums”, 17. pantu „Tiesību ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums”;

2) Ar likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 13.pantu, ka ar namu pārvaldi noslēgtais īres līgums pielīdzināms ierakstam zemesgrāmatā;

3) Ar Civillikuma 1229. panta nosacījumiem, kas nosaka ģimenes tiesības;

4) Civillikuma 1587. pantu, kas paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto; 

5) Civillikuma Ievada daļas 3. pantu par jau nodibinātām īres tiesiskām attiecībām, kas nezaudē spēku un nevar būt atcelatas;

6) Ar to, ka valsts nav izpildījusi arī likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 15. panta 1.d. 2. punktu;

7) Augstākās Padomes 1990.gada 4. Maija Neatkarības deklarācijas 8.pantu;

8) Eiroparlamenta 21.01.2021. Rezolūciju par mājokļa nodrošināšanu Eiropas valstīs un ANO Komitejas ziņojumu “Mājokļa lietosanas drošība” Latvijā.

9) Ar to, ka valsts nav izpildījusi Augstākās Padomes 1991. gada 30.oktobra lēmuma par kompensācijām denacionalizēto māju īrnieku īres tiesību nodrošināšanu;

10) Ar Satversmes tiesas sprieduma ignorēšanu (lieta Nr. 2013-17-01) Par likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. panta pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam, par principu "PIRKUMS NELAUŽ ĪRI";

11) Ar “Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma" 9. pantu, kas nosaka, ka “(4) Normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus;

12) ATGĀDINĀM, ka šis likumprojekts nerisina nevienu tajā izvirzīto mērķi par īres dzīvokļu celtniecības investīcijām, par fiktīviem īres līgumiem, kad tiek realizēta dzīvokļa vai mājas pārdošana izsolē, neatrisina arī milzīgā apmēra uzpirkto dzīvokļu īres attiecību noskaidrošanu un uzskaiti, to starp:

13) Likumprojekts DISKRIMINĒ UN IEROBEŽO NAMĪPAŠNIEKU TIESĪBAS uz sava īpašuma izmantošanu, tajā skaitā ar īres līgumu reģistrāciju zemesgrāmatā, viņu īrniekus un citus īrniekus dzen melnajā īres tirgū (arī ar PAPILDUS MAKSU), uz uzpirkto dzīvokļu īri, kuri nepadodas uzskaitei un reģistrācijai kā brīvie īres dzīvokļi;

14) Ar Civillikuma 2112.panta normu, kas nosaka, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse (šajā gadījumā puse ir pašvaldība) piešķir vai apsola otrai pusei par zināmu īres maksu kādas lietas (dzīvokļa) lietošanu, kuru valsts pārkāpa, vienpusēji atkāpjoties no dzīvojamās telpas īres līguma bez iemesla un bez brīdinājuma un bez nodarītā kaitējuma kompensācijas.

Mūsuprāt, ar esošo īres tiesisko attiecību laušanu likuma taisītāji un atbalstītāji Saeimā plāno denacionalizēto māju īpašniekiem un pārējo DAUDZDZĪVOKĻU MĀJU ĪPAŠNIEKIEM atņemt viņu īrniekus un tos “iedzīt” MELNAJĀ TIRGŪ, LAI ĪRNIEKI NO JAUNA ĪRĒTU UZPIRKTĀS DZĪVOKĻU ĪPAŠNIEKU dzīvojamās telpas, namīpašniekus iedzītu bankrotā un izveidotu lētu māju uzpirkšanas shēmu.

Nav noslēpums, ka individuālo uzpirkto dzīvokļu ir milzīgs daudzums un pagaidām nav un nebūs formulas, kā tos atklāt un uzskaitīt. Viņus neviens nepiespiedīs pārslēgt īres līgumus uz jaunā likuma noteikumiem ar represijām un reģistrēt īres līgumus zemesgrāmatā, nepiespiedīs dzīvokļu izīrētājus atklāt viņu īrniekus un piedzīt no dzīvokļu izīrētājiem ienākuma nodokli, kas būtu netaisnīgi, jo izdevumi par dzīvokļa remontu un iekārtām, ko izīrē atsevišķie dzīvokļu īpašnieki, nesedz izdevumus.

Likuma taisītāji un pasūtītāji/shēmotāji sludina, slavina un melo, ka šis likums kalpos namīpašniekiem (oho, padalījās vai?), tiek pasniegts kā labdarība. Shēmām, jaunam "OIK", jā.

Sakarā ar teikto a. god. valsts prezidentu Egilu Levita k-gu lūdzam: neizsludināt, atgriezt atpakaļ Saeimai likumu “Dzīvojamo telpu īres likums”, Nr. 144/Lp13, lai Saeima izslēgtu no likuma represīvās normas un saskaņotu īres likumu ar Eiroparlamenta 21.01.2021. Rezolūciju un ar spēkā esošajiem, mūsu Protesta vēstulēs minētajiem un citiem likumiem un likumdošanas principiem.

Novērtē šo rakstu:

44
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...