Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Augsti godātais Raimonda Vējoņa kungs, vēršos pie Jums pēc palīdzības manu cilvēktiesību pārkāpuma lietā, ko izdarījuši cilvēki, kas strādā valsts labā un kuru rīcība ir uzskatāma par valsts rīcību. Lietas apstākļi ir šādi:

Valsts varas pārstāvji - Liepājas SEZ vadība, nenoslēdzot Jūrnieku darba līgumus ar darba ņēmējiem, nodarbinātiem jūrniekiem uz loču kuģiem Liepājas ostā, vienojoties noziedzīgā nodarījumā ar Latvijas Jūras Administrācijas kuģošanas drošības inspekciju, rupji pārkāpj jūrnieku tiesības saņemt jūrnieka minimālo algu, ko periodiski nosaka Apvienotā jūrniecības komisija, par darbu uz Latvijas valsts karoga kuģiem, kā to paredz 2006. GADA KONVENCIJA PAR DARBU JŪRNIECĪBĀ, un piesavinās jūrnieku algu lielā apmērā. 

Noziedzīgo nodarījumu fakti:

1. Liepājas ostas kapteinis Pēteris Gudkovs ir izdevis rīkojumu: rīkojums Liepājā 2011.gada 17.novembris Nr. 47 - F Par kuģa žurnāla aizpildīšanas kārtību, kas uzliek par pienākumu man viltot Kuģa žurnālu, kuģim veicot pārgājienus jūrā, jo kuģošanas spēju apliecība ir izsniegta par darbību tikai ostas akvatorijā (iekšējie ūdeņi) - Ministru kabineta noteikumi Nr. 922. Noteikumi attiecas uz Latvijas iekšējiem ūdeņiem no jūras krasta līnijas uz sauszemes pusi (piemēram, upes, ezeri) un ostu akvatorijām (turpmāk - iekšējie ūdeņi). Jau 2011. gadā tiek veikts dienesta viltojums - gatavošanās 2006. GADA KONVENCIJAS PAR DARBU JŪRNIECĪBĀ nepiemērošanai.

2. Apzināti pretlikumisku, viltotu loču kuģa «PILOT-4» apliecību pieprasīšana no Liepājas Ostas kapteiņa Pētera Gudkova puses un apzināti pretlikumisku, viltotu loču kuģa «PILOT-4» apliecību izsniegšana no VAS “Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcijas vadītāja Artūra Oša puses - apliecība Nr.11.0069.06 par kuģa apkalpes minimālo sastāvu. Tajā norādīts, ka kuģim, kurš minēts šajā apliecībā, ja tas kuģo jūrā, tiek noteikts apkalpes minimālais sastāvs pēc skaita un amatiem, kas nav mazāks kā zemāk minētajā tabulā, bet kuģošanas rajons ierakstīts - Liepājas ostas akvatorija (iekšējie ūdeņi) tabulā „speciālas atzīmes, ja tādas ir”: matrozim (amats sardzes matroži) jābūt uz kuģa, tikai kuģim esot gaitā.

Gaitā nozīmē arī kuģot jūrā. Sardzes matroži uz kuģa PILOT-4 nekad nav bijuši. Apliecība par kuģa apkalpes minimālo sastāvu Latvijas Republikas valdības vārdā - Latvijas Jūras administrācija izdevusi šo apliecību saskaņā ar 1974.gada Starptautiskās Konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras V/14.2 noteikumu, ar grozījumiem, prasībām. Bruto tilpība atbilstoši 1969.gada Starptautiskajai Tilpības konvencijai _80_.

Kuģošanas spējas apliecība Nr.14.139.06. Kuģis ir pārbaudīts saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošiem noteikumiem un atzīts par derīgu kuģošanai Liepājas ostas akvatorija (iekšējie ūdeņi). Likums par ostām 4. pants. (2) Ostas iekšējo ūdeņu daļa (turpmāk — akvatorija) ir valsts īpašums. Ir ignorēti Ministru kabineta noteikumi Nr.49 3.19 un 3.19.2. piekrastes kuģošana - kuģošana, ja attālums līdz patvēruma ostai nepārsniedz 20 jūras jūdzes. Loču pakalpojuma sākums, kuģim ienākot Liepājas ostā, un pakalpojuma beigas, izejot no ostas, ir bojas "A" dvarsa šķērsošana t.i. teritoriālajā jūrā 9 jūras jūdzes no bāzes līnijas.

3. Nav piemēroti Noteikumi par kuģu apkalpes minimālo sastāvu - Ministru kabineta noteikumi Nr.80

4. Zvejas kuģiem un kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus, kuģa apkalpes minimālo sastāvu nosaka atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām zvejas kuģu, kabotāžas kuģu un iekšējo ūdeņu kuģu apkalpes minimālā sastāva normām. II. Kabotāžas kuģi piekrastes kuģošanā

Kapteinis un klāja apkalpe.

Nr.
p.k.

Amats

Minimālā kvalifikācija atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumiem Nr.895 "Jūrnieku sertificēšanas noteikumi"

Skaits

500 BT un lielāki

līdz 500 BT

6.1.

kapteinis

41.2. vai 41.3.apakšpunktā noteiktā kvalifikācija vai 41.4.apakšpunktā noteiktā kvalifikācija atbilstoši kuģa BT

1

1

6.2.

sardzes stūrmanis

41.7. vai 41.8.apakšpunktā noteiktā kvalifikācija atbilstoši kuģa BT

1

1

6.3.

sardzes matrozis

41.9. vai 41.10.apakšpunktā noteiktā kvalifikācija

2

1

-.vai pa ūdeņiem, uz kuriem attiecas ostu noteikumi;

Loču kuģim PILOT-4 Bruto tilpība 80 BT kuģojot Latvijas teritoriālajā jūrā, esmu spiests pildīt sardzes stūrmaņa un sardzes matroža navigācijas sardzes pienākumus.

5. VAS “Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcija prettiesiski balstās uz 2006. GADA KONVENCIJU PAR DARBU JŪRNIECĪBĀ: DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA II pantu i) “kuģošanas līdzeklis” ir kuģošanas līdzeklis, kas nav paredzēts tikai kuģošanai pa iekšējiem ūdeņiem vai piekrastes ūdeņiem, vai to tuvumā, vai pa ūdeņiem, uz kuriem attiecas ostu noteikumi,

- tikai kuģošanai pa iekšējiem ūdeņiem - Ministru kabineta noteikumi Nr. 92 2. Noteikumi attiecas uz Latvijas iekšējiem ūdeņiem no jūras krasta līnijas uz sauszemes pusi (piemēram, upes, ezeri) un ostu akvatorijām (turpmāk - iekšējie ūdeņi).

- vai piekrastes ūdeņiem - Ūdens apsaimniekošanas likums 14) piekrastes ūdeņi - virszemes ūdeņi uz krasta pusi no līnijas, kas savieno visus punktus, kuri atrodas vienu jūras jūdzi uz jūras pusi no bāzes līnijas vai sniedzas līdz pārejas ūdeņu ārējai robežai;

Tuvumā Sinonīmi: apkārtne, apkārtni, robežas, apkārtne, tuvākajā, pie rokas cieši blakus, līdzās, nākamo, tūlītēju, tuvs, parocīgs, ērts, tuvu, tuvu, tuvumā, pie rokas.

- Ministru kabineta noteikumi Nr. 92 6. Kuģojot ostas akvatorijā, papildus ievēro attiecīgās ostas noteikumus.

6. Tiek ignorēta 2006. GADA KONVENCIJA PAR DARBU JŪRNIECĪBĀ 4. Ja nav skaidri norādīts citādi, tad šī konvencija attiecas uz visiem kuģiem, kas pieder juridiskai vai fiziskai personai, ir iesaistīti komerciālā darbībā un kas nav kuģi, kuri tiek izmantoti zvejā vai līdzīgā darbībā, un tradicionāli būvēti kuģi, piemēram, dou un džonkas. Šī konvencija neattiecas uz karakuģiem un peldošām palīgierīcēm. Loču kuģis PILOT-4 ir iesaistīts komerciālā darbībā - Jūras transports - Regula (EEK) Nr. 3577/92 - Jēdziens "jūras kabotāža" - loču pakalpojumi - - pārgājiens pa Liepājas ostas akvatoriju (3.19.3. iekšējo ūdeņu kuģošana -- kuģošana ostu iekšējās akvatorijās un iekšējās ūdenstilpēs, neizejot jūrā), Latvijas teritoriālo jūru, līdz 12 j.j. skaitot no bāzes līnijas vai 3.19.2. piekrastes kuģošana - kuģošana, ja attālums līdz patvēruma ostai nepārsniedz 20 jūras jūdzes;

Loču pakalpojuma sākums, kuģim ienākot ostā, un pakalpojuma beigas, izejot no ostas, ir bojas "A" dvarsa šķērsošana 9 j j no bāzes līnijas. Izbraukšana un ierašanās vienā un tajā pašā ostā ir jūras transporta pakalpojums dalībvalstī Regulas Nr. 3577/92 2. panta 1. punkta izpratnē. Eiropas Tiesas judikatūra TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta) Lieta C‑17/13 

7. Tiek pārkāpta Latvijas Republikas Satversme 106. 107., Likums Par Piespiedu darba konvenciju.

8. Tiek ignorēta normatīvo aktu hierarhija:

- Ratificētās starptautisko tiesību normas un Likumi par starptautisko līgumu apstiprināšanu,

- APVIENOTO NĀCIJU ORGANIZĀCIJAS JŪRAS TIESĪBU KONVENCIJA 3. pants. Teritoriālās jūras platums 5. pants. Normāla bāzes līnija 8. pants. Iekšējie ūdeņi 11. pants. Ostas 12. pants. Reidi,

- EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/21/EK (4) Pienācīgi jāņem vērā Jūrniecības darba konvencija, kuru 2006. gadā pieņēma Starptautiskā Darba organizācija un kurā ir aptverti arī ar karoga valsti saistīti pienākumi,

- EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/54/ES 2. Attiecībā uz kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāka par 200 un kuri nav iesaistīti starptautiskos reisos, dalībvalstis pēc apspriešanās ar attiecīgajām kuģu īpašnieku un jūrnieku organizācijām, ievērojot MLC 2006 II panta 6. punktu, var nolemt pielāgot pārraudzības mehānismus, tostarp inspekcijas, lai ņemtu vērā īpašos nosacījumus, kas attiecas uz šādiem kuģiem.

Pēc augstāk minētā, jūrniekiem Liepājas ostā ir pielāgots tāds pārraudzības mehānisms, pēc kura LSEZ vadība ar VAS “Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcijas atbalstu, var zagt jūrnieku algas valsts līmenī, maksājot darba ņēmējiem ne vairāk kā 15% no nopelnītās jūrnieka algas mēnesī.

Latvijas Republika ir viena no retajām valstīm, kas nepiemēro MLC 2006 prasības jūrniekiem, kuri strādā uz komercdarbībā iesaistītiem kuģiem piekrastes kuģošanas rajonā, arī Lietuva.

Loču kuģu kapteiņu algas Eiropā skatīt:

https://www.salaryexpert.com/salary/job/pilot-ship/denmark/aalborg

https://www.salaryexpert.com/salary/job/pilot-ship/germany/aachen

https://www.salaryexpert.com/salary/job/pilot-ship/finland/helsinki

https://www.salaryexpert.com/salary/job/pilot-ship/poland/gdansk

Novērtē šo rakstu:

45
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...