Atklāta vēstule visiem Pilsoniskās savienības biedriem
Andris, Pilsoniskās savienības biedrs06.04.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 16. aprīlī notiks partijas Pilsoniskā savienība (PS) kongress, kurā lemsim par aktualitātēm, prioritātēm, izskatīsim paveikto un izvirzīsim tālākās darbības mērķus. Lai arī pašlaik uzturos Lielbritānijā, mani un citus ārpus Latvijas dzīvojošos PS biedrus satrauc esošā situāciju, tādēļ uz kongresu noteikti centīsimies ierasties.
Domāju, ka šis ir laiks, kad Pilsoniskajai savienībai jānorāda ne vien pašiem sev, bet arī sabiedrībai, medijiem un politiskajai elitei sava nostāja un skaidri darbības virzieni. Pašreiz izveidojusies situācija, kas, manuprāt, nostādījusi mūsu partiju pabērna lomā. It kā esam valdībā, tajā pašā laikā lēmumus liela mērā pieņem Jaunais laiks vai Sabiedrība citai politikai, kas uzņēmušies lielāko teikšanu Vienotībā.
Diemžēl tas nekādā ziņā nav saskaņā ar partijas vērtībām un to, kādēļ pats pievienojos Pilsoniskajai savienībai. Vēlētāji savas balsis atdeva par noteiktām vērtībām, par Ģirta Valda Kristovska personību un nostāju, taču tagad Ēlertes, Āboltiņas, Dombrovska un citu ēnā viņa harizma sarūk un ietekme mazinās.
Ģirts Valdis ir tiešām daudz darījis, lai izveidotu partiju, pārstāvētu partijas biedru un tautas intereses, kā arī izpelnījies sabiedrības atzinību. PS biedri augstu novērtē priekšsēdētāja padarīto un ir gatavi sniegt visu nepieciešamo atbalstu.
Personīgi uzskatu, ka partijas Vienotība izveide mums nāktu tikai par sliktu. Varu visticamāk uzurpētu Jaunais laiks, un mums nāktos atteikties no vērtībām un pārliecības. Jau tagad Ēlerte visai vieglprātīgi izsakās par nacionālajiem jautājumiem Latvijā. Tieši striktās nostājas pilsonības un latvisko vērtību pārstāvēšanas dēļ esam saņēmuši tautas atbalstu, tādēļ ar to neesmu gatavs eksperimentēt.
Es neesmu šīs sasāpējušās problēmas pirmatklājējs, līdzīgi domā arī citi. Medijos lasāms Dāvja Stalta viedoklis – http://www.diena.lv/lat/politics/blog/davis-stalts/ko-daram-ar-pilsonisko-savienibu, kā arī Jāņa Mārtiņa Skujas izteikumi – http://pietiek.com/raksti/dala_pilsoniskas_savienibas_skeltniecisks_noskanojums.
Vēlos izvērst diskusiju par šo tēmu, vēršoties tieši pie PS biedriem. Man nav pieejami biedru kontakti, tādēļ ar mediju starpniecību aicinu atsaukties biedrus, kuri ir līdzīgās domās. Pagaidām viss ir noticis brīvā plūdumā, neiedziļinoties iespējamajās sekās. Ja arī Tu uzskati līdzīgi, dod ziņu un veidosim mūsu partiju, iedziļinoties katrā viedoklī, raksti uz e-pastu: [email protected]
Tikai kopā un vienoti mēs esam spēks!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
