Atklātībā nonāk viens no valdības visslēptākajiem dokumentiem par „Citadeles” afēru – ekonomikas ministra informatīvais ziņojums

Slēpa pat no deputātiem

"Citadele bankas pārdošanas uzsākšana

[DIENESTA VAJADZĪBĀM].

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].

[DIENESTA VAJADZĪBĀM].

[DIENESTA VAJADZĪBĀM]."

Liela daļa no sabiedrībai pieejamās Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai akciju sabiedrības Citadele banka valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas process ir bijis tāds, lai valsts iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu? versijas izskatās tieši šādi. Apmēram ceturtā daļa no Valsts kontroles ziņojuma sabiedrībai joprojām nav pieejama. Taču šai institūcijai vismaz nebija problēmu ar informācijas iegūšanu no Citadeles darījumā iesaistītajām iestādēm un personām. Parlamentārās izmeklēšanas komisijai gāja daudz grūtāk – bija institūcijas, kas prasīto informāciju komisijai tā arī nesniedza.

"Lai gan saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā noteikto valsts un citu publisko institūciju amatpersonām ir pienākums sniegt Parlamentārās izmeklēšanas komisijai tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju, dažas institūcijas un amatpersonas pieprasīto informāciju ir nosūtījušas tikai pēc atkārtota pieprasījuma (Valsts kanceleja, Ministru prezidente Straujuma), bet FKTK, banka Citadele un Reverta ir atteikušās sniegt to rīcībā esošo informāciju," galaziņojumā konstatēja komisija.

Taču arī liela daļa tās informācijas, kas komisijai negribīgi tika sniegta, sabiedrībai nebija un nav pieejama.

"Komisija ir vērsusies pie atbildīgajām valsts institūcijām (EM, PA, Valsts kancelejas) ar lūgumu deklasificēt ar bankas Citadele akciju pārdošanas procesu saistītos dokumentus, kā arī paskaidrot saglabāto klasificētās informācijas statusa pamatotību. Tomēr ierobežotas pieejamības statuss joprojām ir saglabāts lielai daļai ar bankas Citadele akciju pārdošanas procesu saistītās informācijas," komisija konstatēja 2015. gadā.

Nekas būtisks nav mainījies arī pašlaik, četrus gadus vēlāk. Pašlaik administratīvajā rajona tiesā tiek izskatītas vairākas prasības saistībā ar dažādu Citadeles pārdošanas dokumentu nepieejamību sabiedrībai, taču ne tikai nu jau privātā Citadele un likvidējamā Reverta, bet arī valsts iestādes spīvi aizstāv viedokli, ka sabiedrībai par lēti pārdotās – bet faktiski atdotās – kredītiestādes pārdošanu ir sniegts pilnīgi pietiekami informācijas.

Aisberga virsotne

Nav noliedzams, ka valsts iestādēs Citadeles vispirms neveiksmīgās, bet pēc tam nosacīti veiksmīgās pārdošanas laikā ir sagatavots un izskatīts tiešām iespaidīgs informācijas apjoms. "Laikā no 2011. gada līdz 2015. gadam attiecībā uz pieteicēja pieprasīto informāciju par bankas Citadele valsts akciju daļas pārdošanu Ministru kabinetā iesniegts 31 tiesību akts," skaidrojumos tiesai raksta Jāņa Citskovska vadītā Valsts kanceleja.

Turklāt tā ir tikai aisberga virsotne – un gan tā, gan pats aisbergs joprojām lielākoties ir noslepenoti. Dokumentu autori ir kopumā trīspadsmit dažādu institūciju, un, kā atklāj Valsts kanceleja, "katram tiesību aktam pievienoti 3–10 pavadošie dokumenti (atzinumi, viedokļi un cita informācija), kuriem arī ir noteikts atšķirīgs ierobežotas pieejamības informācijas statuss (dienesta vajadzībām, konfidenciāli, ierobežotas pieejamības)."

Tiesa, lielākā daļa pašlaik nepieejamās informācijas ir klasificēta tikai uz noteiktu laiku – tā vismaz tam vajadzētu būt atbilstoši Informācijas atklātības likumam. Taču iespaidīgais Citadeles pārdošanas dokumentācijas radītāju iestāžu skaits, kā arī privāto konsultantu piesaistīšanas fakts, kas ļauj brīvi atsaukties uz noslēgtiem līgumiem un tajās iekļautām konfidencialitātes normām, rada situāciju, kad par konkrētās informācijas atslepenošanu neviens nav atbildīgs. "Tās autors (Ekonomikas ministrija) ir noteicis ierobežotas pieejamības informācijas statusu saskaņā ar likuma 5. panta trešo daļu, līdz ar to nevienai personai, tai skaitā Valsts kancelejai, nav tiesību mainīt informācijas autora noteikto statusu," – šāds ir Valsts kancelejas skaidrojums par vienu no Ekonomikas ministrijas ziņojumiem.

Savukārt ministrija tālāk norāda uz Privatizācijas aģentūru, bet tā plašākos paskaidrojumos neielaižas. "Informējam, ka Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta sēdē izskatītajam informatīvajam ziņojumam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tādēļ Sabiedrība nekādus komentārus par šī ziņojuma saturu sniegt nevar," – šāds ir tipisks aģentūras skaidrojums. Šajā situācijā šodien Pietiek publiskotais Ekonomikas atzinums ir īpaši būtisks,

Nevar veicināt tiesiskumu

Papildus tam valsts institūcijas pat paskaidrojumos administratīvajai tiesai atklāti atzīst: norādes uz nepieciešamību publiskot konkrētus datus valsts pārvaldes tiesiskuma, labas pārvaldības principu un sabiedrības informēšanas vārdā tās uzskata par nenopietnām un vērā neņemamām.

"Pirms pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt pieprasīto informāciju, Valsts kanceleja izvērtēja minētos apsvērumus un secināja, ka pieteicēja iesniegumā norādītā interese neatsver to tiesisko interesi, kuras aizsardzībai konkrētajai informācijai noteikta ierobežota pieejamība," vienā no administratīvās tiesas ierosinātajām lietām saistībā ar Citadeles pārdošanas informācijas slēpšanu no sabiedrības skaidro Jāņa Citskovska vadītā Valsts kanceleja.

Šīs iestādes ieskatā medijiem nemaz neesot kādu īpašu iespēju noskaidrot patiesību. "Tas pamatojams ar to, ka pieteicēja rīcībā nav īpašu tiesisku līdzekļu, kuri atšķirtos no vispārējās kārtības un ar kuru palīdzību būtu iespējams kādā īpašā veidā "veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus"," tiesai skaidro Valsts kanceleja.

Zīmīgi, ka Valsts kanceleja tiesai kā nopietnu argumentu piemin to, ka "tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus vērtēja ne tikai izpildvaras institūcijas, bet arī likumdevējs" – parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas 2015. gadā bija tieši tā institūcija, kura pati bija izteikusi publisku kritiku par informācijas nepieciešamību.

Slēpj arī ministru runāto

Dažādi argumenti tiek piemeklēti, lai neizpaustu ne tikai informatīvo ziņojumu saturu, bet arī Ministru kabineta sēdēs pirms četriem un pieciem gadiem pārrunāto, kas varētu sniegt sabiedrībai skaidrību par pieņemto lēmumu argumentāciju un pamatotību.

Piemēram, izšķirošajā 2014. gada 29. jūlija valdības sēdē, kad vairākums no astoņiem ministriem nolēma turpināt ekskluzīvas sarunas ar vienu vienīgo pretendentu – Ripplewood konsorciju – un līdz ar to pārvilkt svītru valsts iespējai par Citadeles akciju kontrolpaketi saņemt lielāku samaksu, tika veikts audioieraksts. Taču reizē ar ministru balsojumu joprojām ir noslepenots arī tas – un atkal sākas iestāžu "karuselis".

"Arī audioierakstam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, jo tajā ir atspoguļots Ekonomikas ministrijas informatīvā ziņojuma saturs, līdz ar to, kamēr Ekonomikas ministrija nav mainījusi ierobežotas pieejamības statusu informatīvajiem ziņojumiem, Valsts kanceleja nav tiesīga mainīt audioieraksta statusu, kā arī izsniegt to," oficiāli skaidro Valsts kanceleja.

"Karuselis" aiziet tik tālu, ka pat uz jautājumiem par pašas Valsts kancelejas rīcību (precīzāk, bezdarbību) šī iestāde mēģina atsaukties uz... Ekonomikas ministrijas noteiktu informācijas ierobežotas pieejamības statusu. "Minētā informācija šādi klasificēta, jo tās autors (Ekonomikas ministrija) ir noteicis ierobežotas pieejamības informācijas statusu," – šādi Valsts kanceleja atbild uz jautājumiem, kādu iemeslu dēļ tā pirms darījuma nav ne noteikusi Citadeles pārdošanas robežcenu, ne pasūtījusi tādas noteikšanu. "Līdz ar to nevienai personai, tai skaitā Valsts kancelejai, nav tiesību mainīt informācijas autora noteikto statusu."

Pat vispārzināmi fakti

Tiesa, valsts institūcijas norāda, ka daļa no iepriekš slēptās informācijas saistībā ar Citadeles akciju pārdošanu tagad taču esot deklasificēta, līdz ar ko sabiedrības tiesības uz informāciju esot apmierinātas. Taču patiesībā šie deklasificētie dati uzskatāmi demonstrē to, cik apņēmīgi no sabiedrības ir tikusi slēpta pat visnenozīmīgākā informācija saistībā ar pirms četriem gadiem kārtoto darījumu.

Izšķirošajā 2014. gada 29. jūlija valdības sēdē dienaskārtības protokollēmumā par pretendenta izvēli uz Citadele bankas akciju iegādi kopā bija astoņi punkti, no kuriem visi sākotnēji bija noteikti par informāciju "dienesta vajadzībām" – tātad no sabiedrības slēpjamu. Kad vispirms tika atslepenoti pieci no tiem, izrādījās, ka Laimdotas Straujumas valdība par slēpjamu no sabiedrības ir uzskatījusi pat informāciju, ka interešu konflikta dēļ premjere nepiedalās jautājuma izskatīšanā un ka ir pieņemts zināšanai ekonomikas ministra iesniegtais informatīvais ziņojums, kā arī Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvju sniegtā informācija.

Savukārt vēl vēlāk tika atslepenoti divi citi protokollēmuma punkti, no kuriem vienā bija minēts vispārzināmais – ka klātesošo ministru vairākums nolemj sarunas turpināt tikai ar Ripplewood (kurš vēl tika maskēts zem "segvārda" Rackley) un ka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atturas no piedalīšanās šī lēmuma pieņemšanā. Savukārt vēl viens protokollēmuma punkts nav atslepenots arī tagad.

Noslepenotas arī rezolūcijas

Kā liecina Dienas rīcībā esoša oficiālā valsts institūciju sarakste, jau kopš 2010. gada sākuma spēkā ir Ministru prezidenta rezolūcija, ar kuru "Finanšu ministrijai uzdots sekot statusa "ierobežotas pieejamības informācija" un "dienesta vajadzībām" saglabāšanas nepieciešamībai tiem dokumentiem, kurus par akciju sabiedrību Parex banka Finanšu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā".

Taču ministrija 2017. gada oktobrī ir oficiāli informējusi Valsts kanceleju, ka visi iepriekš klasificētie un neatslepenotie dokumenti Parex bankas – un tātad arī tās "atvases" Citadeles – sakarā joprojām jātur noslēpumā no sabiedrības.

"Izvērtējot valsts akciju sabiedrības Privatizācijas aģentūra, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas, akciju sabiedrības Citadele banka un akciju sabiedrības Reverta sniegto viedokli, šobrīd nav tādas Finanšu ministrijās iesniegtās informācijas, kurai atceļams noteiktais "dienesta vajadzībām" un "ierobežotas pieejamības informācija" statuss," iestāžu vienprātību apliecinājusi toreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Savukārt toreizējais ekonomikas ministrs un Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) jau pagājušā gada jūnijā, izpildot toreizējā Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) rīkojumu, ir parakstījis un nosūtījis Valsts kancelejai uz piecām lapām apkopotu informāciju par noslepenoto informāciju saistībā ar Citadele bankas pārdošanas procesu. No šī dokumenta ar nosaukumu Par dokumentu ierobežotas pieejamības statusu izriet: no gandrīz sešdesmit Ministru kabineta protokollēmumiem, rīkojumiem un citiem dokumentiem, kas tā vai citādi saistīti ar Citadele banku, tikai nepilni četrdesmit ir pieejami sabiedrībai pilnā apmērā.

Jāpaliek slepenam

Savukārt visiem pārējiem dokumentiem, kas daļēji ir noslepenoti, ekonomikas ministrs ir ierosinājis saglabāt statusu "dienesta vajadzībām", kas nozīmē – turpināt tos slēpt no sabiedrības. Turklāt, kā izriet no oficiālās sarakstes, nekādu pamatojumu šādai slēpšanai no sabiedrības Ašeradens nav sniedzis – un tāda viņam arī nav prasīta.

Šajā Ašeradena parakstītajā dokumentu uzskaitījumā ietilpst ne tikai Ministru prezidenta rezolūcijas un konkrēti lēmumi, bet arī protokoli no valdības sēdēm, kurās izskatīti ar Citadele bankas pārdošanu saistīti jautājumi, un informatīvie ziņojumi, uz kuru pamata tika pieņemti nozīmīgākie lēmumi saistībā ar bankas likteni.

Vēl vairāk – statusu "dienesta vajadzībām" toreizējais ekonomikas ministrs ierosināja saglabāt arī faktiski visai informācijai, kas tikusi sagatavota, lai uz tās pamata ministri varētu pieņemt lēmumus. Līdz ar to no saraksta 58 sadaļām joprojām paliek noslepenota informācija, kas minēta 45 no tām, un šādu stāvokli Ašeradens ierosinājis saglabāt arī turpmāk. Nekas nav mainījies arī tagad.

Tas nozīmē, ka pilnu skaidrību par Latvijas valstij un nodokļu maksātājiem tik dārgi izmaksājušo Citadele bankas "pārdošanu" (bet, precīzāk, atdošanu, par to vēl piemaksājot) un tajā vainojamām amatpersonām sabiedrība gūs tikai pēc tās tiesībām labvēlīgiem tiesas spriedumiem vai arī darījuma organizētāju un to sabiedroto aiziešanas no politiskās varas gaiteņiem. 

Novērtē šo rakstu: