Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas politiskajā vēsturē nav trūcis blēdīgu indivīdu, kuriem piemitušas apskaužamas spējas sacelt augsta līmeņa politiskās peripetijas ap savām citos aspektos ne pārāk izcilajām personībām. Krišjāņa Kariņa valdības laiks ir aizsācies ar dīvainām un plašākai publikai grūti izprotamām batālijām ap Saeimas KPV LV frakcijas priekšsēdētāju Ati Zakatistovu.

Plašāk zināma ir tā stāsta daļa, kurā A. Zakatistovs līdz ar savu “darījumu partneri” koncerna Eco Baltia līdzīpašnieku (viņam pieder 16,68% uzņēmuma daļu) un padomes locekli Viesturu Tamužu ar fiktīva konsultāciju līguma palīdzību ir izkrāpis no Tamuža pārstāvētā uzņēmuma vairāk nekā 26 000 eiro.

Vismaz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Ģenerālprokuratūra acīmredzot to uzskata par augstas ticamības faktu, ja jau lūdz Saeimu A. Zakatistovu izdot kriminālvajāšanai, pamatojoties uz aizdomām par Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Minētais pants paredz atbildību par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, vai ja to izdarījusi organizēta grupa.

Pats A. Zakatistovs savus dārgi apmaksātos konsultāciju pakalpojumus mēģina pamatot ar dziļajām zināšanām atkritumu apsaimniekošanas jautājumos. Tas nekas, ka pēc izglītības viņš ir filozofs, nevis vides speciālists vai ekonomists. Tas nekas, ka savā “Delfu versijās” 18. maijā publicētajā Rīgas atkritumu saimniecībai veltītajā viedokļu rakstā viņš nekur tālāk par kultūrvēsturiskiem ekskursiem sabiedrības attieksmē pret atkritumiem un visiem zināmās atkritumu otrreizējas izmantošanas (recycling) koncepcijas atreferēšanu tā arī netiek. Jo šķiet, ka ne jau patiesa uz pierādījumiem balstīta iedziļināšanās Rīgas atkritumu saimniecības ekonomiskajos un vides aspektos ir viņa kā “atkritumu speciālista” galvenais uzdevums.

Galvenais uzdevums ir saistīts ar pavisam citu jautājumu. V. Tamuža pārstāvētā koncerna Eco Baltia meitasuzņēmums Eco Baltia vide ir izveidojis konsorciju ar citu vides apsaimniekošanas uzņēmumu Clean R un uzvarējis SIA Getliņi Eko izsludinātajā konkursā par Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi turpmākajiem divdesmit gadiem. Taču V. Tamužam šajā vērienīgajā darījumā acīmredzot ir kādas citas, ne paša pārstāvētā uzņēmuma intereses, un viņš ir uzsācis plašu kampaņu, lai konkursa rezultātus izgāztu. Piemēram, Eco Baltia padomes vārdā paziņojot, ka izsaka neuzticību Eco Baltia vide valdei par kopīga uzņēmuma dibināšanu ar Clean R, lai piedalītos Rīgas atkritumu apsaimniekošanas konkursā.

Un te nu parādās A. Zakatistova patiesā loma. Pēc ievēlēšanas Saeimā 2018. gada oktobrī viņš ir pamanījies kļūt par nozīmīgu amatpersonu – Saeimas frakcijas priekšsēdētāju vienai no valdību veidojošajām partijām KPV LV, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedru, kā arī Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru. Laiks pildīt V. Tamuža pasūtījumu, tādējādi iespējams “atpelnot” savulaik par tukšu muldēšanu saņemtos 26 tūkstošus eiro.

Tiek iedarbinātas attiecīgas politiskās sviras. A. Zakatistova partijas biedrs ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro šī gada 13. maijā - pāris dienas pēc Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas konkursa rezultātu izziņošanas - publiski aicina savā pārraudzībā esošo Konkurences padomi vērtēt konkursa atbilstību Konkurences likuma normām. Cits KPV LV biedrs Kaspars Ģirģens, izmantojot savu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja amatu, izsludina 5. jūnija komisijas sēdi ar diviem darba kārtības jautājumiem, viens no kuriem – kāds pārsteigums – “Par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības projekta virzību.” Pats gan nobīstas no sadarītā un uztic sēdi vadīt savai vietniecei Jutai Strīķei. Jo acīmredzot saprot, ka ka pēc Satversmes, Saeimas Kārtības ruļļa un citiem likumdošanas aktiem Saeimai nav nekādas daļas gar pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas saimniecību, ja vien tur jau nav notikušas kādas nelikumības.

Papildus pikantumu A. Zakatistova kā “atkritumu speciālista” aktivitātēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijā piešķir fakts, ka tieši 5. jūnijā Saeimas Mandātu. ētikas un iesniegumu komisija atkārtoti izskata jautājumu par A. Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai. Un, diezgan negaidīti, nobalso “par”, neskatoties uz prognozēm, ka valdošā koalīcija nabaga filozofu varētu pasaudzēt atlīdzinot par atbalstu  Egila Levita ievēlēšanai.

Kā vērtēt visas šīs A. Zakatistova aktivitātes? Kā aktīvu sava darījumu partnera V. Tamuža interešu lobēšanu, izmantojot politisko ietekmi un pārkāpjot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 11. pantu, kas liedz valsts amatpersonām “izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības attiecībā uz saviem darījumu partneriem arī divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās”?

Bet var to definēt arī skarbāk - valsts amatpersona A. Zakatistovs, iespējams, ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli, lai savās un sava darījumu partnera V. Tamuža interesēs izgāztu Rīgas atkritumu apsaimniekošanas konkursu. Turklāt publiski izrāda viltus rūpes par rīdziniekiem, tā mēģinot ciniski pārliecināt Saeimas deputātus un sabiedrību par sevi kā godīgu cilvēku, kuru politisku iemeslu dēļ vajā ļaunais KNAB un Ģenerālprokuratūra. “Atkritumu filozofs” līdz ar to ar uzviju turpina darīt, ko iesācis – stigt aizvien dziļāk mēslos! Paliek tikai jautājums – vai Saeimas vairākums ļaus viņam turpināt to darīt, vai arī sniegs palīdzīgu roku, ļaujot pierādīt savu nevainību tiesas priekšā?

Novērtē šo rakstu:

60
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...