Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu attīstību Latvijā pēc 2020. gada”. Tas paredz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformu, pārejot no līdzšinējiem desmit uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem. Saskaņā ar iecerēto reformu ir plānots piecos sadzīves atkritumu poligonos likvidēt atkritumu deponēšanas funkciju un centralizēt apsaimniekošanas sistēmu.

Īpaši gribu pievērst uzmanību plānam likvidēt Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģionu un slēgt tā vienīgo (valsts otru lielāko) šāda veida atkritumu deponēšanas poligonu “Brakšķi”, kura attīstībai ir pieejamas gan nepieciešamās zemes platības turpmākai tehnoloģiskās attīstības nodrošināšanai, gan arī ir fiksēts pieaugošs apstrādājamo atkritumu apjoms, kuru pieved no tuvējām Zemgales reģiona pašvaldību teritorijām.

Piedāvātā reforma, manuprāt, ne tikai negatīvi ietekmēs vidi un tautsaimniecību kopumā, bet var arī būtiski ietekmēt nacionālās drošības aspektus. Par to, šķiet, nav aizdomājušies Atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformas autori.

Runā, ka drosmīgi ir tie, kas zina visu vai nezina neko. Aizvadītajos pāris gados mēs arvien biežāk dzirdam arī par politiskās drosmes nepieciešamību, veicot kardinālas reformas. Lozungs skan kā atbilde uz satrauktiem jautājumiem, kad citu argumentu, šķiet, pietrūkst. Salīdzinot šogad VARAM paspārnē apstiprinātos dokumentus “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam” un jau pieminēto ziņojumu par atkritumu apsaimniekošanas reģionu attīstību, neviļus rodas jautājums - kas tiem ir kopīgs? To vienlaicīga tālākvirzība ar revolucionārām metodēm ir neticama drosme vai muļķība?

Plāns paredz iekļaut gandrīz visas esošajā Pierīgas un visas Zemgales pašvaldības jaunveidojamā Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Jāuzsver, ka pašlaik šajā teritorijā dzīvo viens miljons(!), jeb vairāk nekā puse visu Latvijas iedzīvotāju. Plāna autori iecerējuši radīt mega superreģionu, kam tiek prognozēts gan iedzīvotāju skaita pieaugums, gan rosīga saimnieciski ekonomiskā attīstība, saražoto atkritumu daudzumam pieaugot par 34% līdz 2035. gadam.

Manuprāt, valsts reģionu, kurā ir vislielākais iedzīvotāju blīvums, ir visnozīmīgākā tautsaimniecība un tiek saražots 62% (!) visu atkritumu, nedrīkst atstāt tikai ar vienu poligonu. Daugavas kreisajā krastā esošo un administratīvi teritoriālo reformu kontekstā jau apvienoto pašvaldību – Bauskas novada, Dobeles novada, Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada, Ķekavas novada, Mārupes novada un Olaines novada – saražoto atkritumu ikdienas transportēšana pāri Daugavai uz Getliņu poligonu nav saprātīga un ilgtspējīga iecere.

Kas notiks, ja kādu ārkārtas apstākļu rezultātā tiek traucēta satiksme pār Daugavas tiltiem Rīgā? Vai grūti iedomāties, kā pieaugs satiksmes negadījumu risks uz nacionālās nozīmes autoceļiem un tiltiem vai Rīgas HES dambja? Kā tas korespondē ar VARAM izstrādāto un gada sākumā apstiprināto stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai un drošas dzīves radīšanu Latvijas iedzīvotājiem?

Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībās savāktos atkritumus nogādājot atbildīgās ministrijas informatīvajā ziņojumā piedāvātajā poligonā “Getliņi”, transportēšanas attālums no katras iesaistītās pašvaldības caurmērā pieaugs par apmēram 120km. Būs jāpalielina atkritumu autoparks, pieaugs katra reisa laiks apmēram par 4 stundām. Vai tā būtu klimatneitralitātes sasniegšanas stratēģija VARAM izpratnē?

Lieka atkritumu vizināšana pa Latvijas ceļiem, Rīgas ielām un tiltiem radīs jaunus sastrēgumus, arī jaunu vides piesārņojumu ar auto izplūdes gāzēm, it sevišķi galvaspilsētā, kas jau pašlaik nespēj izpildīt ES gaisa tīrības prasības. Iecere ir izteikti videi nedraudzīga, nonāk klajā pretrunā ar arī šogad VARAM izstrādāto un Ministru kabinetā apstiprinātā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030.g. nostādnēm, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu. VARAM izstrādātā un Ministru kabineta apstiprinātā Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai taču sola ieguvumus iedzīvotāju veselībai, gādājot par gaisa kvalitātes uzlabošanu, īpaši pilsētās!

Jāatgādina, ka Zemgales vienīgā poligona “Brakšķi” teritorijā esošā nešķiroto sadzīves atkritumu šķirošanas stacija ir viena no pirmajām Latvijā, kurā tiek ražots no atkritumiem iegūtais kurināmais (NAIK), kas šobrīd tiek piegādāts cementa ražotnei Brocēnos. Somijas uzņēmums SIA „Fortum Latvija” jau šobrīd ir izstrādājis siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projektu, kas siltumenerģijas ražošanā paredz izmantot no atkritumiem iegūtu kurināmo, investējot 3 – 5 miljonus eiro tehnoloģijās, kas nodrošinās atkritumu pārstrādi enerģijā cilvēkiem un videi nekaitīgā veidā.

Projektā paredzēta sadarbība ar “Brakšķi” apsaimniekotāju kā ilggadēju NAIK ražotāju, kas no Poligona šķirošanas stacijas piegādās kurināmo, nodrošinot, ka Jelgavas atkritumu apsaimniekošanas sistēma būs viena no modernākajām Latvijā un pilsētā tiks nodrošināts pilns aprites ekonomikas cikls, būtiski samazinot poligonā apglabāto atkritumu apjomu. Savukārt slēdzot deponēšanas poligonu “Brakšķi”, Zemgales reģionā radītie atkritumi būs jātransportē uz Getliņiem, bet NAIK jātransportē atpakaļ uz Jelgavu. Tas nav loģiski, ekonomiski lietderīgi un ilgtspējīgi. Vai tas atbilst VARAM izstrādātās stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai definētajām vadlīnijām, veicināt valsts enerģētiskā drošību, samazinot atkarību no fosilo energoresursu importa un pārejot uz vietējiem energoresursiem?

Vai visi zina, ka Getliņu poligona ietilpība ir teju izsmelta un tā darbība ar esošo Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona radīto atkritumu daudzumu bez papildu ieguldījumiem ir iespējama vēl tikai dažus gadus? Turklāt atkritumu poligons “Getliņi” atrodas uz kūdras purva. Šādos ģeoloģiskajos apstākļos atkritumu deponēšana ir dārga, jo paredz 4 metrus bieza kūdras slāņa izsmelšanu un aizstāšanu ar biezu māla slāni, kas būtiski sadārdzina jebkuru poligona paplašināšanu.

Savukārt Brakšķu poligonam ir veiksmīgs teritoriālais novietojums, tā gruntsūdeņi labi aizsargāti, un tas bez papildu ieguldījumiem var darboties vēl 14 gadus. Turklāt Vides pārraudzības valsts birojs ir pieņēmis lēmumu par pētījumu un organizatorisko pasākumu kopumu, kas Brakšķos ļautu izveidot jaunu atkritumu krātuvi blakus esošajam poligonam ~10 ha platībā, kuras provizoriski aprēķinātā kapacitāte ir ~1 333 000 m3 jeb 1 600 000 tonnu un paredzamais krātuves kalpošanas laiks – 80 gadi.

Vēlos pievērst uzmanību, ka Getliņu poligonā šobrīd jau realizācijas stadijā atrodas bioloģisko atkritumu pārstrādes projekts. Tas paredz tikai Pierīgas esošajā reģionā radīto atkritumu pārstrādi, kas acīmredzami nespēs apkalpot no Zemgales pašvaldībām atvestos atkritumus. Vēl vairāk, Getliņu bioloģisko atkritumu pārstrādes projektā šobrīd nav droši zināma smaku izplatības ietekme uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti Rīgas pilsētā, Salaspils novadā un Stopiņu novadā, kuru apdzīvotās teritorijas samērā cieši pieguļ Getliņu poligonam. Daudz neskaidrība vēl būs jāatrisina arī saistībā ar bioloģisko atkritumu pēcfermentācijas substrāta gala utilizāciju. Arī tas būs jāaizved uz iestrādes vietām. No Zemgales reģiona klātnākošie atkritumi problēmu vēl vairāk saasinās, iespējams, radīs strupceļu.

Savukārt poligonā “Brakšķi” jau ir izbūvēta bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu bioenerģijas šūna biogāzes ražošanai un izmantošanai enerģijas ieguvei, kā arī bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukums, kuru darbība Zemgales reģiona poligona slēgšanas gadījumā tiks apdraudēta. Turklāt “Brakšķu” apsaimniekotājs šogad ir iesniedzis CFLA projekta pieteikumu bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtas izveidei poligonā, ievērojot reģionam nepieciešamās jaudas un vajadzības, ar mērķi attīstīt bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi, veicināt atkritumu vairākkārtēju izmantošanu Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Projekta īstenošana, saglabājot reģionālo poligonu, veicinās normatīvo aktu izpildi, lai samazinātu apglabāto atkritumu apjomu, palielinātu atkritumu pārstrādes īpatsvaru, kā arī atgrieztu daļu no atkritumos izmestā tautsaimniecības apritē.

Ļoti dīvains informatīvais ziņojums, ļoti dīvains Ministru kabineta lēmumprojekts. Lai cik dīvains nebūtu minētais lēmumprojekts, tas tiek virzīts uz priekšu vēja spārniem. Par to lemt paredzēts jau šomēnes. Kam tas varētu būt izdevīgi? Kāpēc tāda steiga? Un, ja nu pēkšņi gadās tā, ka atkritumu apsaimniekošanas mega superreģions nonāk privātā kontrolē kādam ārvalstu atkritumu megaapsaimniekotājam? Vai atkritumu krīze Neapolē jau piemirsusies? Un, ja nu šis privātais apsaimniekotājs to par taisnīgu atlīdzību pārdod kādai Latvijai „draudzīgas” kaimiņvalsts kompānijai? Kā tas var ietekmēt drošību Latvijā?

Es ceru, ka uzbrukumi pašvaldību uzņēmumiem kā neveselīgiem brīvā tirgus konkurentiem ir tikai sagadīšanās un Latvijas ostu pārvaldības modeļa maiņa no pašvaldībai un valstij piederošas uz komerciālo ir tikai nejaušība.

Līdzīgu riska analīzi varētu veikt arī par Austrumlatgales un Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģionu apvienošanu, atstājot visu jaunveidojamo Latgales reģionu ar vienu poligonu „Cinīši” pie Latvijas un Lietuvas robežas. Bet te, raugi, zeme zem poligona jau tagad pieder privātpersonai!

Ja lēmumi dažkārt ir muļķīgi, videi un iedzīvotājiem nedraudzīgi, to var vēl mēģināt attaisnot ar zināšanu un pieredzes trūkumu. Bet, ja tie var izvērsties par kaitniecību nacionālās drošības interesēm, tie būtu savlaicīgi jānoliek dienasgaismā, jāanalizē bez steigas, pamatīgi un atklāti, lai līdz galam saprastu, kas ir „lācītim” vēderā.

Novērtē šo rakstu:

8
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...