Iesaki rakstu: 
Atkritumu pārstrādes uzņēmums E - Daugava ir pārliecināts, ka nav tādu spēku, kas varētu apturēt paredzēto atkritumu pārstādes rūpnīcas paplašināšanu Ozolnieku novada Salgales pagasta Emburgā. Uzņēmums nenoliedz, ka līdz šim ir pārkāpis vides prasības un par to sodīts, taču iedzīvotāju protestus skaidro ar iepriekšējā zemes īpašnieka un konkurentu aktivitātēm.
Pietiek jau ziņoja, ka E-Daugavas rūpnīca Emburgā vairākkārt nonākusi Valsts vides dienesta redzeslokā saistībā ar vidi piesārņojošu darbību, turklāt konstatētos trūkumus nav novērsusi, tomēr tas netraucē uzņēmumam kaldināt paplašināšanās plānus un cīnīties par pozitīvu ietekmes uz vidi novērtējumu un pašvaldības akceptu nozīmīgai rūpnīcas paplašināšanai.
Sabiedriskajā apspriešanā, kas tika rīkota saistībā ar paplašināšanai nepieciešamo ietekmes uz vidi novērtējumu, iedzīvotāji pārmeta ne tikai par smakām, kuras nāk no uzņēmuma, bet arī iespējamo gruntsūdeņu piesārņošanu, kā arī izteica neapmierinātību ar plāniem rūpnīcā pārstrādāt no Inčukalna dīķiem izsmelto gudronu. Uzņēmuma pārstāvji nenoliedza, ka ir bijusi gāzes noplūde pirolīzes iekārtas kļūmīgas darbības dēļ, un par to atvainojās iedzīvotājiem, taču kategoriski palika pie saviem plāniem veikt rūpnīcas paplašināšanu.
Sarunā ar Pietiek E-Daugavas pārstāvis Andrejs Laškovs pauda, ka iedzīvotāji nemaz tik ļoti nepretojoties rūpnīcas paplašināšanās plāniem. Visus asos jautājumus sabiedriskajā apspriešanā esot uzdevis bijušais zemes īpašnieks, kurš uzņēmumam pārdeva zemi, kā arī konkurējošu uzņēmumu pārstāvji. Iedzīvotāji esot klusējot klausījušies.
Laškovs nenoliedza, ka pagājušajā vasarā no rūpnīcas plūdušas smakas lielā karstuma dēļ. „Šāds karstums ir reizi četros gados, tādēļ tas nav regulāri, ka noplūst gāze,” taisnojās E-Daugavas pārstāvis, apgalvojot, ka uzņēmumam pieder modernākās iekārtas pasaulē. Pirms pāris nedēļām darbinieks neesot rīkojies atbilstoši noteikumiem, tādēļ arī bijusi gāzes noplūde, bet tagad uzņēmums plānojot izveidot tādu sistēmu, ka pat gribēdams darbinieks nevarētu izlaist gāzi atmosfērā.
Liekā gāze, kura parādoties pirolīzes procesā, tikšot savākta īpašā rezervuārā. „Bija tur lieka gāze un viņš to bija palaidis ārā. Tas ir cilvēciskais faktors, kas ražošanas procesā var parādīties,” taisnojās Laškovs, norādot, ka rūpnīcā strādā vietējie emburdznieki, kuriem nav atbilstošas izglītības, tādēļ tiekot domāts par darbinieku papildu apmācību, lai viņi paši ir mazliet atbildīgāki.
E-Daugavas pārstāvis nenoliedz, ka rūpnīcā plānots pārstādāt ne tikai riepas, kā tika ziņots sākumā, bet arī no Inčukalna dīķiem izsmelto gudronu. „Gudrons ir parasts naftas produkts, kas ir arī iekšā asfaltā. Ja tas ir neitralizēts, tad to var pārstrādāt. Ja to var vest pārstrādāt uz Vāciju, kāpēc mēs to nevaram darīt paši?” neizpratnē ir Laškovs, norādot, ka pat trešā kursa ķīmijas students apliecinās, ka pirolīzes pārstrāde ir videi pati draudzīgākā.
„Mums tur neviens nevar aizliegt būvēt. Tādu spēku Latvijā nav, ja mēs dzīvojam normatīvā, likumīgā zemē,” ir pārliecināts Laškovs, piebilstot, ka šajā vietā ir paredzēta rūpnieciskā zona, tādēļ nevienam nav tiesību liegt rūpnīcai paplašināties.
Kā jau ziņots, Vides valsts dienesta Jelgavas Reģionālā vides pārvalde (RVP) pēdējās sūdzības par uzņēmuma kaitīgo ietekmi uz vidi saņēma šā gada februāra sākumā (vairākkārtējas iedzīvotāju sūdzības) un 6. februārī tika veikta uzņēmuma pārbaude un konstatēti atkārtoti atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumus. Pašlaik pret SIA E - Daugava Jelgavas RVP uzsākts administratīvais process.
Pārbaudes laikā apstiprināts fakts, ka uzņēmums neievēro tehnoloģiskos procesus pirolīzes iekārtu darbībā. Tā rezultātā uzņēmuma apkārtnē izplatās nepatīkama smaka. Pašlaik pirolīzes iekārtas darbība ir apturēta līdz brīdim, kad tiks veikti nepieciešamie uzlabojumi tās darbībai. Uzņēmums par pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanas noteikumu izpildē administratīvi sodīts jau 2014. gada decembrī. Uzliktais soda naudas apmērs bijis 700 eiro.
Ozolnieku novada pašvaldība, kurai jāpieņem gala lēmums par atļauju paplašināt uzņēmumu, sola, ka nepieļaus vidi piesārņojoša uzņēmuma darbošanos.
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
