Atļāvies izteikties par LGBT jautājumiem? Nebūt tev tiesnesim!
Ringolds Balodis17.04.2025.
Komentāri (53)
Iesaki rakstu: 
Vakar Saeimas Juridiskajā komisijā uz galda bija trīs lēmumprojekti par tiesnešu iecelšanu. Starp kandidātiem bija arī zvērināts advokāts ar pārdesmit gadu stāžu, kurš jurista diplomu bija ieguvis 1994. gadā - Aldis Alliks. Viņa tincināšana pārvērtās tādā kā pratināšanā.
Uz e-pastu bija atsūtīta, kāda vēstule (arī portālā pietiek.com publicēta https://pietiek.com/raksti/vai_tiesnesim_jamuld_par_pedofilijas_dekriminalizaciju/), kurā Allikam tika inkriminēta gan sazvērestības teoriju par «Sorosa stipendiātiem» uzturēšana, gan Krievijas imperiālismu apbrīnošana, gan politnekorektu vārdu (n...s un p...s) publiska izmantošana, gan Satversmes tiesas nosaukšana par hibrīdkara virtuālo tanku. Tāpat viņam tika pārmests, ka atļāvies izteikt aizdomas, ka Latvijā iecerēta arī pedofilijas dekriminalizēšanu un tās atzīšana par “sociālo realitāti”.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (’’Jaunā Vienotība’’) bija nesaudzīgs un skarbs pret tiesneša kandidātu Alliku, apšaubot viņa reputāciju https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/353787/apsauba-tiesnesa-amata-kandidata-alda-allika-reputaciju, atzīstot, ka viņam šādas runas nav pieņemamas, un ierosināja atdot Tieslietu padomei atpakaļ Allika kandidatūru par spīti tam, ka viņu ir jau izvērtējusi Tiesnešu atestācijas komisija.
Augstākās tiesas senatore, kura bija sēdē, taisnojās, ka šādas informācijas par šiem izteikumiem nav bijis viņas rīcībā, kamdēļ pretendentu padome vēlreiz izvērtēs. Sēdes laikā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Judins nepārprotami deva mājienu Tieslietu padomei, ka šāds kandidāts nevar būt par tiesnesi. Sēdes ierakstu var noklausīties šeit - https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=15.04.2025.
Ņemot vērā, ka apsūdzības pamatā ir Allika izteikumi saistībā ar LGBT un partnerības likumu, tad jau tagad skaidrs, ka Tieslietu padome viņu izbrāķēs. It īpaši tāpēc, ka Tieslietu padomes sastāvā ir tieslietu ministre Inese Lībiņa (’’Jaunā Vienotība’’) plus Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kuram priekšā vēl Saeimas balsojums par viņa otro termiņu, plus ģenerālprokurors Juris Stukāns, kuram arī priekšā ir Saeimas balsojums par otro termiņu.
Ir skaidrs, ka izteikumi pret LGBT ir šķērslis uz jebkādiem augstākiem amatiem, kamēr pie varas ir ’’Jaunā Vienotība’’ un „Progresīvie”. Tāpat varam aizmirst par vārda brīvību un diskriminācijas aizliegumu politiskās pārliecības dēļ, jo Aldis bija ’’Latvija pirmajā vietā’’ biedrs. Domāju, ka šis gadījumam būs ’’stindzinošs efekts’’ jebkuram jaunajam censonim, kas grib veidot jurista karjeru.
Un noslēgumā, kāds Kurta Vonegūta izteikums: ’’Nekas nav svarīgāks par patiesību! Vai nav patiesība?’’
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
