Atļāvies izteikties par LGBT jautājumiem? Nebūt tev tiesnesim!
Ringolds Balodis17.04.2025.
Komentāri (52)
Iesaki rakstu: 
Vakar Saeimas Juridiskajā komisijā uz galda bija trīs lēmumprojekti par tiesnešu iecelšanu. Starp kandidātiem bija arī zvērināts advokāts ar pārdesmit gadu stāžu, kurš jurista diplomu bija ieguvis 1994. gadā - Aldis Alliks. Viņa tincināšana pārvērtās tādā kā pratināšanā.
Uz e-pastu bija atsūtīta, kāda vēstule (arī portālā pietiek.com publicēta https://pietiek.com/raksti/vai_tiesnesim_jamuld_par_pedofilijas_dekriminalizaciju/), kurā Allikam tika inkriminēta gan sazvērestības teoriju par «Sorosa stipendiātiem» uzturēšana, gan Krievijas imperiālismu apbrīnošana, gan politnekorektu vārdu (n...s un p...s) publiska izmantošana, gan Satversmes tiesas nosaukšana par hibrīdkara virtuālo tanku. Tāpat viņam tika pārmests, ka atļāvies izteikt aizdomas, ka Latvijā iecerēta arī pedofilijas dekriminalizēšanu un tās atzīšana par “sociālo realitāti”.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (’’Jaunā Vienotība’’) bija nesaudzīgs un skarbs pret tiesneša kandidātu Alliku, apšaubot viņa reputāciju https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/353787/apsauba-tiesnesa-amata-kandidata-alda-allika-reputaciju, atzīstot, ka viņam šādas runas nav pieņemamas, un ierosināja atdot Tieslietu padomei atpakaļ Allika kandidatūru par spīti tam, ka viņu ir jau izvērtējusi Tiesnešu atestācijas komisija.
Augstākās tiesas senatore, kura bija sēdē, taisnojās, ka šādas informācijas par šiem izteikumiem nav bijis viņas rīcībā, kamdēļ pretendentu padome vēlreiz izvērtēs. Sēdes laikā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Judins nepārprotami deva mājienu Tieslietu padomei, ka šāds kandidāts nevar būt par tiesnesi. Sēdes ierakstu var noklausīties šeit - https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=15.04.2025.
Ņemot vērā, ka apsūdzības pamatā ir Allika izteikumi saistībā ar LGBT un partnerības likumu, tad jau tagad skaidrs, ka Tieslietu padome viņu izbrāķēs. It īpaši tāpēc, ka Tieslietu padomes sastāvā ir tieslietu ministre Inese Lībiņa (’’Jaunā Vienotība’’) plus Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kuram priekšā vēl Saeimas balsojums par viņa otro termiņu, plus ģenerālprokurors Juris Stukāns, kuram arī priekšā ir Saeimas balsojums par otro termiņu.
Ir skaidrs, ka izteikumi pret LGBT ir šķērslis uz jebkādiem augstākiem amatiem, kamēr pie varas ir ’’Jaunā Vienotība’’ un „Progresīvie”. Tāpat varam aizmirst par vārda brīvību un diskriminācijas aizliegumu politiskās pārliecības dēļ, jo Aldis bija ’’Latvija pirmajā vietā’’ biedrs. Domāju, ka šis gadījumam būs ’’stindzinošs efekts’’ jebkuram jaunajam censonim, kas grib veidot jurista karjeru.
Un noslēgumā, kāds Kurta Vonegūta izteikums: ’’Nekas nav svarīgāks par patiesību! Vai nav patiesība?’’
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
