Atliek paskatīties uz to, kā "Progresīvie" ēda ārā Kossoviču par viņa biznesa reklāmām, vai to, cik agresīvi „Progresīvie” svītroja ārā savas sievietes
Mārtiņš Krusts24.06.2024.
Komentāri (6)
Iesaki rakstu: 
Maza analītika par kultūras ministres Agneses Loginas atkāpšanos, kamēr ASV birža lēnām noslēdz nedēļu.
Tā kā ministre atkāpās, neizteikusi patieso iemeslu, tad Latviju pārņēma kaudze ar teorijām no kurām populārākās bija: 1) iekšējās intrigas, 2) partijas veikts manevrs, 3) pielaides atņemšana.
Skaidrs ir tikai viens - cilvēks vienkārši nepamet ministra posteni, lai aizietu strādāt uz Rīgas domi tāpēc, ka tā iegribas pēkšņi. Cik bieži jūs esat pametuši menedžeru amatus, lai dotos strādāt par apkopēju? Tā kā mūsu "jauneklības un caurskatāmības partija" nevēlējās atklāt iemeslus, teoriju izplatīšanās bija saprotama, jo sabiedrība ir vidēji ļoti izglītota Latvijā.
Pirmā lieta, kas ir jāsaprot - Mārtiņš Staķis tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. Tas nozīmē, ka Rīgas domē (RD) viņa vietā kāps „Par” cilvēks. Loginas atgriešanās RD dod “Progresīvajiem” vienu papildu cilvēku RD. Vai Logina “Progresīvajiem” ir tik nenozīmīga personālija, lai viņu izmantotu šādam manevram? Zinām tikai to, ka viņas atkāpšanās iedeva „Progresīvajiem” papildu RD mandātu.
Otrā lieta - eksistē teorija, ka Agnese Lāce izēda Loginu. Šī ir viena no teorijām, kura eksistē sarunās un masu mediju telpā. Piemēram, par šādu teoriju ir pārliecināts Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājas biedrs (NA) Jānis Vitenbergs (1). Tā kā esmu bijis netālu šīs partijas veidošanās pirmsākumos - neizslēgtu, tur intrigu līmenis sit griestus. Atliek kaut vai paskatīties uz to, kā partija savulaik ēda ārā Mārtiņu Kossoviču par viņa biznesa reklāmām, vai to, cik agresīvi vēlēšanās „Progresīvie” svītroja ārā paši savas sievietes.
Sākotnēji visticamākā versija bija tā, ka Loginai nav pagarināta „caurlaide”. Šī versija sākotnēji šķita pašsaprotama - Loginas vēršanās pret Valsts drošības dienesta (VDD) darbiniekiem, “Progresīvo” prokrieviskās aplēses. Bet Satversmes aizsardzības birojs (SAB) tikko paziņoja, ka tāds lēmums nav pieņemts. Un SAB paziņojumiem noteikti var ticēt.
Viena lieta, ko mēs piemirsām, - caurlaides izsniedz klusi tolerantais SAB, nevis pēdējo gadu jaudīgais vanags VDD. Vēl vairāk, SAB paziņojums, ka Anša Pūpola, Jāņa Vitenberga un citu paustās teorijas ir skatāma kā teju prokrieviska darbība, - tā bija ļoti skumja vilšanās.
Es izsaku cerības, ka SAB nākotnē iemantos tādas krāsas kā VDD. Drošības dienestiem ir jābūt partejiski neitrāliem - kaujas starp partijām drošību neapdraud. Īpaši tad, ja šīs teorijas ir pret prokrieviskāko no partijām, kāda jelkad ir bijusi valdībā. Valdības stabilitātes loma ir krietni pārvērtēta, kamēr šis un tas ir ļoti nenovērtēts (tiesnešu jokainie lēmumi, piemēram).
Avoti:
1. Vitenbergs, Preses Klubs https://www.la.lv/vitenbergs-baumu-limeni-ik-pa-bridim...
Seko mums 
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
