Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Atpakaļ deviņdesmitajos, rindā pēc desas pie „Olainfarm”

Kalvis Kārkliņš, mazākuma akcionāru pārstāvis
04.04.2019.
Komentāri (18)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajā rakstā vēlos paust savu kā mazākuma akcionāru pārstāvja viedokli par notikumiem, kas norisinājās 1. aprīlī pie AS „Olainfarm” teritorijas un preses konferencē viesnīcā „Radisson Blu Elizabete”, Elizabetes ielā 73.

Jāsāk ar to, ka 2018. gadā ģimenē pieņēmām lēmumu investēt līdzekļus AS „Olainfarm” akcijās, jo uzņēmums uzrādīja labus radītājus un sāka veiksmīgi atgūties pēc mantinieču strīdiem, kas radīja pārliecību, ka lēmums iegādāties akcijas ir pareizs un ilgtermiņā nesīs augļus. Akciju cena pieauga un kritās, kas ir dabisks akciju tirgus ritums, taču tā bija pozitīva attiecībā pret iegādes summu.

Situācija ar AS „Olainfarm” akcijām sāka pasliktināties līdz ar Signes Balderes-Sildedzes un Nikas Saveļjevas aktivitātēm, kas, manuprāt, bija apšaubāmas un tieši atspoguļojās stabilā akciju cenas kritumā līdz kulminācijai šī gada 29. martā, kad „Nasdaq Riga” valde pieņēma lēmumu uz laiku apturēt AS „Olainfarm” akciju tirdzniecību.

Šāds notikumu pavērsiens bija samērā satraucošs un lika aizdomāties par savu ieguldījumu drošību, tādēļ nolēmu 1. aprīlī doties uz AS „Olainfarm”, lai pārliecinātos par tur notiekošo.

Redzētais uz vietas, maigi izsakoties, bija satraucošs, jo pie AS „Olainfarm” teritorijas bija novietoti divi melni apvidus automobiļi ar tonētiem logiem, kas apsargāja mikroautobusu, kura logā bija ielikts paziņojums, ka šajā mikroautobusā norisināsies akcionāru sapulce.

Lai skats būtu vēl kolorītāks, mikroautobusu apsargāja vairāki boksera tipa miesasbūves vīrieši ar tumšām brillēm, brīvā laika apģērbā. Jāsaka, ka biju pārliecināts, ka deviņdesmitie un to kultūra uzņēmumu pārņemšanā sen ir pagājusi, taču dzīvē pieredzēju šī laika tradīciju uzplaukumu 2019. gada 1. aprīlī tā saucamo akcionāru izpildījumā, kas cītīgi stāvēja rindā kā pēc desām, lai ieņemtu savu vietu mikroautobusā.                    

Tā kā pilnībā uzticos leģitīmi ievēlētajai padomei un valdei, kas sevi ir pierādījuši praksē un tas ir rezultējies ar izmērāmiem uzņēmuma rādītāju pieaugumiem, kas redzami arī „Nasdaq Riga” publicētajos uzņēmuma paziņojumos, tad viennozīmīgi izlēmu neiesaistīties provokācijā, kas tika realizēta tur stāvošajā mikroautobusā.

Pēc vairāk kā stundu ilgas pasēdēšanas aiz tonētajiem mikroautobusa stikliem no tā iznāca personas, kas sevi sauc par akcionāriem, un paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par jaunas padomes ievēlēšanu, kuru vadīs  ekonomists un akadēmiķis Gundars Bērziņš.

Šajā brīdī mani pārņēma dziļš satraukums un bezspēcības sajūta, jo dzīvē pieredzēju mēģinājumu ar apšaubāmiem līdzekļiem un metodēm pārņemt uzņēmumu, kurā ir ieguldīti arī manas ģimenes līdzekļi.

Bērziņa kungs izskatījās ļoti pacilāts un pašapmierināts, kā arī pauda viedokli, ka tas viņam būšot jauns izaicinājums. Šajā brīdī man radās pirmie jautājumi, vai LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns ar to bija domājis, ka viņš praksē pārbaudīs paņēmienus, kā ar apšaubām metodēm pārņemt uzņēmumu, un vai šo jauniegūto praksi viņš plāno nodot arī Latvijas Universitātes studentiem un tas ir šis izaicinājums?

Varbūt man ir novecojuši un vecmodīgi morāles standarti, bet uzskatu, ka Latvijas vadošās universitātes akadēmiskajam sastāvam būtu jābūt ar ļoti augstiem morāles standartiem un nevainojamu reputāciju. Šīs dienas notikumi pierādīja, ka provokācijas atbalstīšana, apšaubāmu biznesa pārņemšanas metožu izmantošana un pašpasludināta amata ieņemšana ir pilnība savietojama ar dekāna amatu LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē.

Bērziņa kungs tajā laikam nesaskata nekādas pretrunas vai reputācijas apdraudējumu un uzskata šādu rīcību kā pieņemamu biznesa vadības modeli. Jāatzīst, ka jautājumi, kas saistīti ar Bērziņa kungu, tikai pieauga preses konferences laikā, jo akadēmiķis Bērziņš nevēlējās atbildēt uz šādiem mazākuma akcionāru jautājumiem:

– Kas bija tas, kurš sasauca šo šīs dienas sanāksmi melnajā mikroautobusā pie AS „Olainfarm” teritorijas?

– Vai fondu biržā kotētai publiskai akciju sabiedrībai ir noteikts veids un forma, kā sasaucamas akcionāru pilnsapulces?

– Kas un kādā veidā informēja akcionārus par šo sanāksmi mikroautobusā un vai tās lēmumi citiem pēc likuma ir saistoši?

Pēc tiem Bērziņa kungs demonstratīvi pameta preses konferences telpu. Manuprāt, Bērziņa kungs nemaz nesaprata, kas viņam tiek jautāts, jo sejas izteiksme bija samērā izbrīnīta un apjuksi, kas ir nepieņemami, jo akadēmiķim ar doktora grādu vadības zinātnē būtu jāspēj atbildēt uz jautājumiem, kas tieši skar biznesa vadības nianses.

Jāpiemin, ka pašpasludinātais padomes priekšsēdētājs uz jautājumu, kas tad bija persona, kas viņu uzrunāja ieņemt šo amatu, nespēja pat precīzi un korekti nosaukt šīs personas vārdu un uzvārdu.

Šajā dienā pieredzētais ved uz pārdomām, ka pat 19 gadus pēc mežonīgo deviņdesmito beigām ir personas, kas uzskata, ka uzņēmumu pārņemšana ar reiderisma metodēm muskuļotu vīru pavadībā ir pašsaprotama un nesodāma prakse tiesiskā valstī.

Augsti akadēmiski amati un jauno Latvijas speciālistu izglītošana ir savienojama ar dalību apšaubāmos procesos un amatos. Mazākuma akcionāru jautājumu ignorēšana un muguras uzgriešana ir mazākā mērā pieklājīga un cienījama rīcība Latvijas biznesa vidē.

Šādi notikumi un procesi liek domāt, ka šādā veidā ir iespējams mēģināt pārņemt jebkuru Latvijas akciju sabiedrību un paziņot, ka viss ir tiesiski un demokrātiski, un ir personas, kas būs gatavas atbalstīt un piedalīties šāda veida avantūrās, nesaskatot tajā neko nosodāmu vai prettiesisku.

Nobeigumā gribu izteikt cerību, ka šis ir tikai atsevišķs gadījums, kas tiks novērsts tiesiskā veidā, nevis signāls par jaunu satraucošu tendenci.

Novērtē šo rakstu:

43
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...