Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Atpakaļ deviņdesmitajos, rindā pēc desas pie „Olainfarm”

Kalvis Kārkliņš, mazākuma akcionāru pārstāvis
04.04.2019.
Komentāri (18)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajā rakstā vēlos paust savu kā mazākuma akcionāru pārstāvja viedokli par notikumiem, kas norisinājās 1. aprīlī pie AS „Olainfarm” teritorijas un preses konferencē viesnīcā „Radisson Blu Elizabete”, Elizabetes ielā 73.

Jāsāk ar to, ka 2018. gadā ģimenē pieņēmām lēmumu investēt līdzekļus AS „Olainfarm” akcijās, jo uzņēmums uzrādīja labus radītājus un sāka veiksmīgi atgūties pēc mantinieču strīdiem, kas radīja pārliecību, ka lēmums iegādāties akcijas ir pareizs un ilgtermiņā nesīs augļus. Akciju cena pieauga un kritās, kas ir dabisks akciju tirgus ritums, taču tā bija pozitīva attiecībā pret iegādes summu.

Situācija ar AS „Olainfarm” akcijām sāka pasliktināties līdz ar Signes Balderes-Sildedzes un Nikas Saveļjevas aktivitātēm, kas, manuprāt, bija apšaubāmas un tieši atspoguļojās stabilā akciju cenas kritumā līdz kulminācijai šī gada 29. martā, kad „Nasdaq Riga” valde pieņēma lēmumu uz laiku apturēt AS „Olainfarm” akciju tirdzniecību.

Šāds notikumu pavērsiens bija samērā satraucošs un lika aizdomāties par savu ieguldījumu drošību, tādēļ nolēmu 1. aprīlī doties uz AS „Olainfarm”, lai pārliecinātos par tur notiekošo.

Redzētais uz vietas, maigi izsakoties, bija satraucošs, jo pie AS „Olainfarm” teritorijas bija novietoti divi melni apvidus automobiļi ar tonētiem logiem, kas apsargāja mikroautobusu, kura logā bija ielikts paziņojums, ka šajā mikroautobusā norisināsies akcionāru sapulce.

Lai skats būtu vēl kolorītāks, mikroautobusu apsargāja vairāki boksera tipa miesasbūves vīrieši ar tumšām brillēm, brīvā laika apģērbā. Jāsaka, ka biju pārliecināts, ka deviņdesmitie un to kultūra uzņēmumu pārņemšanā sen ir pagājusi, taču dzīvē pieredzēju šī laika tradīciju uzplaukumu 2019. gada 1. aprīlī tā saucamo akcionāru izpildījumā, kas cītīgi stāvēja rindā kā pēc desām, lai ieņemtu savu vietu mikroautobusā.                    

Tā kā pilnībā uzticos leģitīmi ievēlētajai padomei un valdei, kas sevi ir pierādījuši praksē un tas ir rezultējies ar izmērāmiem uzņēmuma rādītāju pieaugumiem, kas redzami arī „Nasdaq Riga” publicētajos uzņēmuma paziņojumos, tad viennozīmīgi izlēmu neiesaistīties provokācijā, kas tika realizēta tur stāvošajā mikroautobusā.

Pēc vairāk kā stundu ilgas pasēdēšanas aiz tonētajiem mikroautobusa stikliem no tā iznāca personas, kas sevi sauc par akcionāriem, un paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par jaunas padomes ievēlēšanu, kuru vadīs  ekonomists un akadēmiķis Gundars Bērziņš.

Šajā brīdī mani pārņēma dziļš satraukums un bezspēcības sajūta, jo dzīvē pieredzēju mēģinājumu ar apšaubāmiem līdzekļiem un metodēm pārņemt uzņēmumu, kurā ir ieguldīti arī manas ģimenes līdzekļi.

Bērziņa kungs izskatījās ļoti pacilāts un pašapmierināts, kā arī pauda viedokli, ka tas viņam būšot jauns izaicinājums. Šajā brīdī man radās pirmie jautājumi, vai LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns ar to bija domājis, ka viņš praksē pārbaudīs paņēmienus, kā ar apšaubām metodēm pārņemt uzņēmumu, un vai šo jauniegūto praksi viņš plāno nodot arī Latvijas Universitātes studentiem un tas ir šis izaicinājums?

Varbūt man ir novecojuši un vecmodīgi morāles standarti, bet uzskatu, ka Latvijas vadošās universitātes akadēmiskajam sastāvam būtu jābūt ar ļoti augstiem morāles standartiem un nevainojamu reputāciju. Šīs dienas notikumi pierādīja, ka provokācijas atbalstīšana, apšaubāmu biznesa pārņemšanas metožu izmantošana un pašpasludināta amata ieņemšana ir pilnība savietojama ar dekāna amatu LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē.

Bērziņa kungs tajā laikam nesaskata nekādas pretrunas vai reputācijas apdraudējumu un uzskata šādu rīcību kā pieņemamu biznesa vadības modeli. Jāatzīst, ka jautājumi, kas saistīti ar Bērziņa kungu, tikai pieauga preses konferences laikā, jo akadēmiķis Bērziņš nevēlējās atbildēt uz šādiem mazākuma akcionāru jautājumiem:

– Kas bija tas, kurš sasauca šo šīs dienas sanāksmi melnajā mikroautobusā pie AS „Olainfarm” teritorijas?

– Vai fondu biržā kotētai publiskai akciju sabiedrībai ir noteikts veids un forma, kā sasaucamas akcionāru pilnsapulces?

– Kas un kādā veidā informēja akcionārus par šo sanāksmi mikroautobusā un vai tās lēmumi citiem pēc likuma ir saistoši?

Pēc tiem Bērziņa kungs demonstratīvi pameta preses konferences telpu. Manuprāt, Bērziņa kungs nemaz nesaprata, kas viņam tiek jautāts, jo sejas izteiksme bija samērā izbrīnīta un apjuksi, kas ir nepieņemami, jo akadēmiķim ar doktora grādu vadības zinātnē būtu jāspēj atbildēt uz jautājumiem, kas tieši skar biznesa vadības nianses.

Jāpiemin, ka pašpasludinātais padomes priekšsēdētājs uz jautājumu, kas tad bija persona, kas viņu uzrunāja ieņemt šo amatu, nespēja pat precīzi un korekti nosaukt šīs personas vārdu un uzvārdu.

Šajā dienā pieredzētais ved uz pārdomām, ka pat 19 gadus pēc mežonīgo deviņdesmito beigām ir personas, kas uzskata, ka uzņēmumu pārņemšana ar reiderisma metodēm muskuļotu vīru pavadībā ir pašsaprotama un nesodāma prakse tiesiskā valstī.

Augsti akadēmiski amati un jauno Latvijas speciālistu izglītošana ir savienojama ar dalību apšaubāmos procesos un amatos. Mazākuma akcionāru jautājumu ignorēšana un muguras uzgriešana ir mazākā mērā pieklājīga un cienījama rīcība Latvijas biznesa vidē.

Šādi notikumi un procesi liek domāt, ka šādā veidā ir iespējams mēģināt pārņemt jebkuru Latvijas akciju sabiedrību un paziņot, ka viss ir tiesiski un demokrātiski, un ir personas, kas būs gatavas atbalstīt un piedalīties šāda veida avantūrās, nesaskatot tajā neko nosodāmu vai prettiesisku.

Nobeigumā gribu izteikt cerību, ka šis ir tikai atsevišķs gadījums, kas tiks novērsts tiesiskā veidā, nevis signāls par jaunu satraucošu tendenci.

Novērtē šo rakstu:

43
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...