"Atrodas" vēl viens specdienests: policijas attīstības koncepcijā Kozlovskis „piemirsis” Izmeklēšanas atbalsta pārvaldi
PIETIEK29.10.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Otrdien skaļi prezentējot Valsts policijas attīstības koncepciju un paziņojot, ka esot būtisks „ikviena policijas attīstībā ieinteresēta sabiedrības locekļa” viedoklis, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis noklusēja to, ka sabiedriskajai apspriešanai prezentētā koncepcija ir nepilnīga. Tajā vispār nav pieminēta vismaz viena Valsts policijas struktūra – īpaši noslepenotā Izmeklēšanas atbalsta pārvalde, kas faktiski ir vēl viens, līdz šim publiski faktiski nepieminēts specdienests.
Pietiek šā gada aprīlī jau informēja par kādu incidentu, kas noticis naktī uz 10. martu: Rīgā, netālu no bijušā Civilās aviācijas inženieru institūta ēkas notikušajā kautiņā bija piedalījies Kriminālpolicijas Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes darbinieks A.Z., un tajā smagi cieta kāds trīsdesmitgadīgs vīrietis E.M., kurš neilgi pēc tam nomira.
"Naktī uz 10. martu notika incidents, kurā bija iesaistīta kāda Valsts policijas amatpersona," – tik noslēpumaina par šo notikumu ir Valsts policija. Savukārt iekšlietu ministrs Kozlovskis jau kopš pavasara tā arī ir izvairījies no atbildes uz jautājumiem - kādu iemeslu dēļ šāds atgadījums veselu mēnesi ir ticis slēpts un cik vēl ir šādu "incidentu", kuri ir noklusēti pēdējos mēnešos.
Viens no šādas noslēpumainības iemesliem – kautiņā iesaistītā policista darbavieta ir tik ļoti noslepenota, ka par tādas eksistenci nezina pat liela daļa ierindas policistu. Arī jaunajā Valsts policijas attīstības koncepcijā, kuras apspriešanā tik svarīgs saskaņā ar Kozlovska apgalvojumu esot ikviena sabiedrības pārstāvja viedoklis, šāda pārvalde nav pat pieminēta.
Kā izrādās, šī ir viena no noslepenotākajām Valsts policijas struktūrvienībām – faktiski ar statusu, kas liek uzskatīt, ka paklusām Latvijā ir izveidots vēl viens papildu specdienests. Arī otrdien Kozlovskis nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu – kāpēc jaunajā koncepcijā šī pārvalde nav pat pieminēta.
Pietiek šodien publicē oficiālu Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža parakstītu dokumentu, kurā oficiāli izskaidrots noslēpumainās pārvaldes statuss:
"Valsts policijā saņemts iesniegums (reģistrēts Valsts policijā 16.04.2013. ar Nr.L-2537) ar lūgumu sniegt informāciju par Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes (turpmāk - IAP) darbinieku statusu, funkcijām un pienākumiem, kā arī mēneša atalgojumu.
Valsts policija, izvērtējot pieprasītās informācijas saturu un apjomu, konstatēja, ka Iesniedzēja pieprasītās ziņas pieder valsts noslēpumam.
Likums „Par valsts noslēpumu" (turpmāk - Likums) formulē valsts noslēpuma jēdzienu, nosaka valsts noslēpuma glabāšanas un izmantošanas kārtību, kā ari tā aizsardzību (Likuma 1 .panta pirmā daļa).
Likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm. Likuma 2.panta otrā daļa nosaka, ka valsts noslēpuma subjekti ir valsts institūcijas, to amatpersonas un darbinieki, kā arī citas personas, kuras sakarā ar amata (dienesta) vai darba pienākumu veikšanu rada, iegūst, uzglabā vai izmanto valsts noslēpuma objektus. No minētās tiesību normas izriet, ka IAP darbinieki ir valsts noslēpuma subjekti. Savukārt, valsts noslēpuma objekts ir informācija (ziņa, ziņu kopums) jebkurā tehniski iespējamā tās fiksēšanas veidā, kura saskaņā ar šo likumu ir atzīta vai var tikt atzīta par valsts noslēpumu, kā arī materiāls objekts, priekšmets, viela vai elektromagnētiskais lauks, kas ietver, uzglabā, uzkrāj vai atspoguļo informāciju, kura likumā noteiktajā kārtībā atzīta par valsts noslēpumu.
Valstij ir ekskluzīvas īpašuma tiesības uz valsts noslēpuma objektiem, un tie ir īpašā valsts aizsardzībā (Likuma 6.panta pirmā daļa).
Saskaņā ar Likuma 4.panta pirmo daļu informācijas un citu par valsts noslēpumu atzīstamo objektu sarakstu, to apjomu un saturu nosaka Ministru kabinets.
Pamatojoties uz 2004.gada 26.oktobra noteikumiem Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts" par valsts noslēpuma objektu ir atzīta informācija par operatīvās darbības subjektu īpaši pilnvaroto struktūrvienību, kas veic speciālo procesuālo aizsardzību un speciālo aizsardzību, operatīvās darbības pasākumus, speciālās izmeklēšanas darbības, izmantojot operatīvās darbības līdzekļus un metodes, personālsastāvu, tajā skaitā šajās struktūrvienībās nodarbināto personu lietas, un dislokāciju (atrašanās vietu).
Saskaņā ar Likuma 3.panta pirmo daļu informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā un konfidenciālā informācijā.
Atbilstoši 2004.gada 6.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.21 „Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" 45.punktam valsts noslēpuma objektu klasificēšana ir slepenības pakāpes (sevišķi slepeni, slepeni, konfidenciāli) piešķiršana objektam saskaņā ar objektu sarakstu.
Informācijai, kas ir valsts noslēpums, ir speciāls statuss, klasificēšanas kārtība un speciāls regulējums tās glabāšanai, izmantošanai un aizsardzībai. Līdz ar to uz šo informāciju neattiecas Informācijas atklātības likuma normas, proti, valsts noslēpums nav ierobežotas pieejamības informācija Informācijas atklātības likuma izpratnē.
Saskaņā ar Likuma 9.panta pirmo daļu pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kuras saskaņā ar šo likumu ir saņēmušas speciālās atļaujas. No minētās tiesību normas izriet, ka pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu pienākumu veikšanai ir personām, kurām ir izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.
Speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam izsniegšanas, anulēšanas un kategoriju nomaiņas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izvērtējot Iesniedzēja lūgumu sniegt visa veida informāciju par Valsts policijas struktūrvienību, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem pēc sava statusa un funkcijām noteikta kā valsts noslēpuma objekts, secināms, ka nepastāv tiesiskie apstākļi Iesniedzēja pieprasījumā ietvertā lūguma apmierināšanai.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
